#254 / 17.09.2023

Tagadējā Latvija ar latviešiem un Krievija ar saviem impēriskajiem sapņiem ir Lielā Ziemeļu kara produkti, kuru radīšanai daudz audzelīgāka nekā ziemeļi izrādījās tagadējās Ukrainas teritorija.
 
Šobrīd aprit 15 gadi, kopš, sabrūkot uz parādiem būvētai ekonomikai un finanšu atvasinājumiem “uzpūstam” fondu tirgum, nebūtībā devās vairāk nekā gadsimtu pastāvējusī investīciju banka “Lehman Brothers”. Būtībā šī vairāk nekā simtgadi pastāvošā finanšu milža sabrukums ir kļuvis par savdabīgu iepriekšējās finanšu krīzes simbolu. Pirms 15 gadiem notikušajos satricinājumos smagi cieta arī Latvija, kura ātri nonāca starptautisko aizdevēju atkarībā, krīzes dēļ valsti bija spiesti atstāt vai no brīva prāta uz ārvalstīm strādāt devās pat vairāk nekā 100 000 strādājošo, bet valsts ekonomikas apjoms kritās apmēram par ceturto daļu.
 
Pašlaik rodas iespaids, ka Torņakalna vēsturisko dzelzceļa tiltu, kas varētu iet bojā, būvējot dzelzceļa līniju "Rail Baltica," liktenis rūp tikai Torņakalna attīstības biedrībai un apkaimes iedzīvotājiem, bet pārējiem tas ir vienaldzīgs. Pieminekļu sargātāji apgalvo, ka tiekot meklēti risinājumi daļējai vērtību saglabāšanai, savukārt arhitekti uzskata, ka monolīto dzelzsbetonu nevar izjaukt un pēc tam atkal salikt atpakaļ. Bet lēmums par pārvadu pārveidošanu būs jāpieņem Rīgas pašvaldībai.
 
Viena no visvairāk apspriestajām Vācijas politiķēm pašlaik ir Sāra Vāgenknehta – bijusī “Kreiso” partijas (“Die Linke”) parlamenta frakcijas vadītāja, pašlaik ierindas deputāte, kura pozicionējas kā vienkāršo ļaužu interešu aizstāve, nelegālo imigrantu apkarotāja, Krievijas valdošā režīma atbalstītāja un cīnītāja par mieru visā pasaulē. Neapmierināta ar “Kreiso” vadības samiernieciskumu, viņa plāno dibināt jaunu partiju, par kuru vēlēšanās varētu nobalsot ne tikai daļa no “Kreiso” elektorāta, bet arī tie, kuri līdz šim balsojuši par galēji labējo partiju “Alternatīva Vācijai” (AfD).