#295 / 27.10.2023

Par to, kāpēc vairs ne par ko nav jāuztraucas, par smieklīgākajiem politikas notikumiem un saliedētības pētīšanu, kas maksā 1,2 miljonus eiro, par “rus.lv” un “Amerikas balsi”, par kuivižniekiem, kuri līdzīgi Latvijas valdībai, par vietējiem pārmijniekiem, kuri gūst labu peļņu, eksportējot uz Krieviju burbuļūdeņus, kas ražoti Itālijā. Tas viss – sarunā ar Dzintri Kolātu, sabiedriski politiski nepieklājīga satīriska telefonradio raidījuma “Jautājumi no provinces” veidotāju.
 
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šīs nedēļas sēdē (attēlā) atzina kolektīvo iesniegumu “Bankām nepaaugstināt EURIBOR likmi pagātnē izsniegtiem kredītiem” kā tautas mandātu tāda likuma pieņemšanai, kura anotācijā pati komisija ierakstījusi, ka “šāds regulējums rada tiesiskus riskus un ietekmi uz finanšu pakalpojumu pieejamību un investīciju vidi nākotnē, vienlaikus ietver risku, ka tas nākotnē var nodarīt zaudējumus valsts budžetam vairāku simtu miljonu apmērā, ja attiecīgi tiek iesniegtas prasības Satversmes tiesā vai starptautiskajā šķīrējtiesā.”
 
Latvijas eksporta statistika zināmā mērā liek vilkt paralēles ar uzņēmumu atziņām par to, kas traucē viņu biznesa attīstību. Proti, gan statistikas ailēs ārvalstīs pārdotie preču apjomi, gan uzņēmumu aptaujas liecina par to, ka pārdot saražoto kļūst aizvien grūtāk. Tas nozīmē, ka Latvijas noieta tirgos ir ekonomiskās problēmas un tās neizbēgami nemetīs līkumu arī Latvijai.
 
1956. gada 23. oktobrī Ungārijas tauta sacēlās pret valstī valdošo komunistu režīmu, kas tur bija iedibināts pēc 2. pasaules kara. Revolūcija sākumā guva panākumus, taču pēc tam Ungārijā iebruka milzīgs PSRS karaspēks, kas līdz 10. novembrim visu pretestību visnežēlīgākajā veidā apspieda, nogalinot civiliedzīvotājus un revolūcijas politiskos līderus. Toreizējais Ministru padomes priekšsēdētājs Imre Naģs un citi revolūcijas vadoņi tika slepeni tiesāti un 1958. gada 16. jūnijā sodīti ar nāvessodu pakarot.
 
Aleksandra Poleščuka, speciāli Rus.nra.lv 
27.10.2023.
 
Māris Krautmanis
27.10.2023.
 
Aleksandra Poleščuka, speciāli Rus.nra.lv 
27.10.2023.