#440 / 18.03.2024

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
 
Latvijā ievērojama daļa senioru, sasniedzot pensionēšanās vecumu, turpina strādāt. Vecumā no 65 gadiem pašlaik Latvijā strādā vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tostarp vairāk nekā četri tūkstoši nodarbināto ir vecumā virs 75 gadiem.
 
Izglītības nozarei pieaudzis finansējums par 180 miljoniem eiro, taču ir strauji jāceļ izglītības kvalitāte, atalgojums pedagogiem, jāsabalansē pedagogu slodzes un jāatrisina vēl daudzi izglītības sistēmas sāpju jautājumi. Tādēļ Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 14. martā aicināja ikvienu interesentu piedalīties tiešsaistes sarunā par jauno pedagogu atalgojuma finansēšanas modeli "Programma skolā," uzdodot praktiskus jautājumus.
 
Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs juridiska rakstura padomu lūdz nevis profesionālim, bet draugiem vai paziņām, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Kopumā vairāk nekā 80% aptaujāto atzīst, ka viņu zināšanas juridiska rakstura jautājumos ir vājas vai pat ļoti vājas. Savukārt galvenie iemesli, kāpēc cilvēki ne vienmēr sakārto juridiskos jautājumus, ir izpratnes trūkums par situāciju un nespēja novērtēt riskus, naudas, laika un zināšanu trūkums par to, kur vērsties pēc palīdzības.
 
Kristīne Krūze-Hermane, Andra Ozola
18.03.2024.
 
Kristīne Krūze-Hermane, Andra Ozola
18.03.2024.