#254 / 11.11.2022

“Mums, latviešiem, dzejnieku vesels bars,” sacījis Eduards Veidenbaums. No tiesas, varbūt paši to neapzinādamies, latvju politiķi, veidodami jaunu valdību, publiski runā visādas tādas metaforas, alegorijas, oksimoronus un metonīmijas, kas ir mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi un vairāk piestāv literatūrai, ne politisku procesu aprakstam.
 
“Neatkarīgās” rīcībā ir nonācis kāds interesants vai, precīzāk, ļoti neinteresants Valsts kancelejas sagatavots dokuments ar daudzsološu virsrakstu “Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.–2027. gadam”. Interesants šis plāns ir tāpēc, ka, ietinot visu skanīgu frāžu kokonā, tas būtībā iezīmē ierēdņu armijas pašmērķīgu tālāku transformāciju “atbilstoši mūsdienu prasībām”, tās pašas ierēdniecības lomas un pozīciju nostiprināšanu un nesatricināmību, kā arī “pieticīgi” aplēš, ka šo “valstiski nozīmīgo inovāciju” ieviešanai no valsts budžeta katru gadu būs nepieciešami n-tie un n-tie miljoni eiro.
 
Runas par to, ka Krievijas karaspēks varētu atstāt Hersonu, dažādos informatīvajos avotos klīda jau vairākas nedēļas. Trešdien Krievijas aizsardzības ministrs (bet ne bruņoto spēku virspavēlnieks) Sergejs Šoigu deva pavēli atvilkt karaspēku no Dņepras labā (rietumu) krasta.
 
“Mums ir savs plāns: mēs vēlamies izveidot vairākas parlamentārās izmeklēšanas komisijas (PIK). Sāksim ar trim. Viena PIK būs par kovidiepirkumiem – vakcīnām, “zelta” gultām, par visu izšķērdēto naudu. Tur ir miljardi eiro,” daudzsološu plānu prezentē partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis un Saeimas deputāts Ainārs Šlesers. Šodien – intervija ar viņu.