Ceļojot pa dažādām pasaules valstīm dažādos kontinentos, esmu ievērojis vienkāršu likumsakarību – vispārējais valsts labklājības līmenis ir cieši saistīts ar vides sakārtotības, sakoptības līmeni. Jo vairāk apdrupušu māju stūru, atlupušu fasāžu krāsojumu, apdauzītu, nošķiebtu ielu apmaļu, bedrainu ceļu klātņu, pavirši veiktu remontdarbu, jo zemāks attiecīgās valsts labklājības līmenis.
Ap ieceri būvēt Skultē sašķidrinātās gāzes termināli jau bijis daudz peripetiju. Kad neizdodas ienākt pa parādes durvīm, jāiet pa sētas pusi. Kad arī tur durvis ir ciet, jāmēģina ielīst pa logu. Tas ir dabiski un saprotami, jo projekta attīstītāji ir ieguldījuši daudz sviedraina darba un arī kaut kādu naudu, bet visvairāk ir ieguldīts verbālā amatpersonu apstrādē, lai pierunātu viņus dot terminālim “zaļo gaismu”. Tāpēc jau atkal un atkal termināļa ideja tiek reanimēta, pasniedzot to jaunā mērcē. Tas viss tādēļ, ka projekta apakšā guļ lielā nauda!
Taisot reportāžu no kapiem, pašiem korespondentiem ir iespējas kļūt par aktīviem kaut kādu “uzvaras svētku” vai Pamesto vāveru piemiņas dienu atzīmētājiem. Sabiedriskajam medijam – Latvijas Radio – tā gadījās 9. maijā.
