#128 / 14.05.2023

Krievijas agresija Ukrainā pārvērš Krievijas pašreizējā teritorijā ietilpinātās Kaļiņingradas turpmākās valstiskās piederības un arī nosaukuma noskaidrošanu no vēsturisko kuriozu pārcilāšanas par aktuālu politisku problēmu.
 
Staigājot pa Aspazijas bulvāri, grūti pat iedomāties, kas reizēm mēdz darīties lepno ēku dzīvokļos. Tur rodas un sabrūk cerības. Tur cilvēki, lai taupītu dīvāna atsperes, mēdz gulēt vannās, ieklājot matraci. Tālāk patiess stāsts – varoņu vārdi mainīti.
 
Jau kopš pagājušās nedēļas vairāki desmiti Polijas tālbraucēju bloķē šīs valsts robežkontroles punktu ar Ukrainu, protestējot pret to, ka Eiropas Savienības lēmumu dēļ ukraiņu kravu pārvadātāji ir izdevīgākā situācijā, salīdzinot ar poļu šoferiem. Viņi uzskata, ka nepieciešams atjaunot savstarpējo atļauju sistēmu, kas bija spēkā līdz Krievijas agresīvajam iebrukumam Ukrainā un kas tagad pēc ES lēmuma atcelta vismaz līdz nākamā gada vasarai.
 
Pagājušais gads Eiropas Savienībā (ES) kopumā ir vainagojies ar valdību parādu slogu samazināšanos, un varētu pat šķietami izvirzīt hipotēzi, ka beidzot “vecais kontinents” sācis nostāties uz finansiāli atbildīgākas takas un novērst potenciālos ekonomiskos apdraudējumus nākotnē. Taču ir ļoti augsta iespējamība, ka labās ieceres var nepiepildīties tāpēc, ka mainījusies konjunktūra globālajā finanšu tirgū.