NRA PĒTA: Paracetamols un griķi izkonkurē jaunu apģērbu iegādi

Lai gan marta sākumā uzņēmumi vēl strādāja ierastajā režīmā un veikalos nebija nekādu pulcēšanās ierobežojumu, tirgotāji jau juta krīzes tuvošanos – pircēji pastiprināti pirka pārtikas preces ar ilgu derīguma termiņu, bet apģērbu, apavu, rotaslietu, sadzīves tehnikas un atpūtas preču iegādi atlika uz vēlāku laiku. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija spilgti parāda, kuras preču nozares krīze ir sekmējusi, bet kuras – gremdējusi.
07.05.2020. Ilze Šteinfelde
 
AŽIOTĀŽAS PRODUKTI. Interese par atslēgvārdu "paracetamols" "Google" meklētājā martā salīdzinājumā ar februāri pieaugusi par 421 procentiem, par vārdu “ griķi» - par 303 procentiem ©Rūta Kalmuka/F64

Kopējie mazumtirdzniecības rādītāji naudas izteiksmē martā Latvijā nebija slikti ‒ mazumtirdzniecības apgrozījums faktiskās cenās sasniedza 638 miljonus eiro, pārsniedzot janvāra un februāra apgrozījumu. Taču pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās situācija vairs nav tik optimistiska - mazumtirdzniecība martā Latvijā samazinājusies par 5,9 procentiem. Vislielākais kritums - teju 50 procentu apmērā ‒ bijis apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecībā. Kultūras preču un atpūtai paredzēto preču iegāde samazinājusies par 29 procentiem, bet informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos par 30 procentiem. Krietni sliktāk nekā iepriekš veicās arī lietoto preču tirgotājiem.

Krīze, vismaz martā, saudzējusi un pat stiprinājusi divas nozares - farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecību un pārtikas tirdzniecību. Šajās nozarēs apgrozījums martā, salīdzinot ar februāri, pieauga attiecīgi par 14,2 un 2,9 procentiem.

NRA

"Ir ievērojamas atšķirības starp pārdošanas apjomiem dažādās preču grupās, palielinoties pirmās nepieciešamības preču apgrozījumam un sarūkot pārējo preču pārdošanas apjomiem. Piemēram, mazumtirdzniecības apjoms pārtikas preču veikalos martā salīdzinājumā ar pērnā gada martu pieauga par 7,1 procentu. Straujš apgrozījuma kāpums 26,8 procentu apmērā tika reģistrēts farmaceitisko un medicīnisko piederumu mazumtirdzniecībā," secinājusi Finanšu ministrija.

Savukārt "Maxima Latvija" novērojusi, ka pircēji līdz ar krīzi ir mainījuši savus iepirkšanās paradumus un tagad iepērkas retāk, bet iegādājas lielāku preču grozu. Pēc "Maxima Latvija" komunikācijas vadītājas Lienes Dupates-Ugules vērtējuma, tā esot ļoti atbildīga rīcība no klientu puses un liecinot, ka pircēji ievēro atbildīgo dienestu ieteikumus. Tāpat cilvēki krīzē retāk dodas uz tirdzniecības centriem, nekā tas bijis agrāk. Arī "Google" mobilitātes pētījums apstiprina, ka iedzīvotāji ārkārtējās situācijas laikā daudz retāk dodas uz veikaliem nekā agrāk.

Interesi visvairāk izraisošie produkti

Latvijas iedzīvotāji ar "Google" meklētāja starpniecību martā ievērojami vairāk nekā iepriekš meklēja informāciju par dezinfekcijas līdzekļiem, tualetes papīru, atsevišķiem pārtikas produktiem un medikamentiem.

Piemēram, interese par atslēgvārdu "paracetamols" meklētājā pieaugusi par 421%, par vārdu "griķi" ‒ par 303%. Vārdu kopu "sejas maskas" Latvijā meklēja par 2421% biežāk, "dezinfekcijas līdzekļi" ‒ par +10244% biežāk , "roku dezinfekcijas līdzekļi" - par +38614% biežāk, liecina interneta mārketinga kompānijas "iMarketings" pētījums.

Šī interese ir atspoguļojusies arī cenās.

Piemēram, griķu cenas pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas kāpušas par 6%, cenai palielinoties no 1,66 eiro/kg līdz 2,15 eiro/kg, izpētījis Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs.

"Aprīlī dažas veikalu ķēdes tika paaugstinājušas cenas vairākiem produktiem, kas arī atspoguļojas vidējās cenās. Starp šiem produktiem bija arī tā sauktie ažiotāžas produkti ‒ rīsi un griķi. Tāpat cenas pieaugušas "imunitātes un veselības" produktiem ‒ citroniem un ķiplokiem," secina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja asoc. prof., Dr. oec. Ingūna Gulbe.

Tirgus vietā priekšroku dod veikaliem

CSP datos pārsteidz tas, ka uzņēmumiem, kuru pamatdarbība ir mazumtirdzniecība pa pastu un interneta veikalos, martā bijis apgrozījuma kritums. CSP skaidro, ka šo uzņēmumu dati raksturo tikai daļu no e-komercijas apmēra. Šī nozare neiekļauj to uzņēmumu pārdošanas apgrozījumu internetā, kuriem tā nav pamatdarbība, piemēram, ražotāji vai mazumtirgotāji, kuri preces realizē galvenokārt tradicionālā veidā - veikalā vai tirgū. Mazumtirdzniecība stendos un tirgos savukārt samazinājusies par 14,5 procentiem. CSP arī norāda, ka pašlaik publicētie dati nākamajos mēnešos varot tikt precizēti, ja tiks iegūta papildu informācija no uzņēmumiem.

Citur iet vēl trakāk

Latvijā kritums mazumtirdzniecības nozarē ir mazāks nekā citur Eiropā. CSP dati liecina, ka gada laikā mazumtirdzniecība Latvijā samazinājusies par 1,8 procentiem, kas starp Eiropas Savienības valstīm ir viens no labākajiem rādītājiem. Spānijā, kuru Covid-19 sasniedza agrāk nekā Latviju, martā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, mazumtirdzniecība saruka par 14,1 procentu, un tas, pēc Spānijas valsts statistikas biroja vērtējuma, esot visu laiku straujākais kritums. Savukārt salīdzinājumā ar februāri mazumtirdzniecība Spānijā martā nokritās par 15,3 procentiem.

Mazumtirdzniecības apjoms Vācijā šogad martā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 5,6 procentiem, bet gada laikā mazumtirdzniecības kritums ir bijis 2,8 procentu apmērā.

Zviedrijā, kur nav spēkā stingras sociālās distancēšanās prasības, mazumtirdzniecības apjoms martā salīdzinājumā ar februāri samazinājies par 1,7 procentiem. Savukārt gada laikā reģistrēts 0,6 procentu pieaugums. Zviedrijā, Vācijā un Spānijā, līdzīgi kā Latvijā, ievērojami mazinājies ilgstoši lietojamo preču pārdošanas apjoms, bet pārtikas tirdzniecību krīze nav skārusi.