Briest privatizācijas afēra par 6,4 miljardiem eiro
Strīdīgi vērtētā Pārresoru koordinācijas centra sagatavotā koncepcija “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju” izsludināta valsts sekretāru sanāksmē. Tā kā vairākām ministrijām un sabiedriskām organizācijām bija iebildumi par šī dokumenta atsevišķām niansēm, tad Pārresoru koordinācijas centram uzdots šo koncepciju saskaņot ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Veselības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Zemkopības ministriju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Pašvaldību savienību un Valsts kontroli, un tad saskaņoto projektu iesniegt Valsts kancelejā.
Valstij svarīgi uzņēmumi
Pašlaik Latvijā ir 12 valsts kapitālsabiedrības, kas ar pašreizējo likumdošanu ir noteiktas par neatsavināmām un kurām valsts līdzdalības pamatojums netiek vērtēts, ‒ AS “Latvenergo”, AS “Augstsprieguma tīkls” (AT) , VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, VAS “Latvijas pasts” (LP), VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz), VAS “Latvijas gaisa satiksme”, AS “Latvijas valsts meži” (LVM), VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) , VAS “Latvijas radio”, VAS “Latvijas televīzija”, VAS “Latvijas loto”, AS “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” (“Altum”). Pārresoru koordinācijas centrs iesaka noteikt, ka reizi piecos gados ir jāpārvērtē valsts līdzdalība šajās kapitālsabiedrībās un jāpārvērtē lēmums par valsts kapitāla daļu nodošanu privatizācijai. Šāds formulējums mudina domāt par vēlmi nākotnē pārdot kādu no šīm valsts kapitālsabiedrībām.
To aktīvu lielums, pēc 2018. gada datiem, svārstās no 3,8 miljardiem eiro (“Latvenergo”) līdz 7 miljoniem eiro (“Latvijas radio”), savukārt peļņa - no 110 miljoniem eiro (LVM) līdz 0,2 miljoniem eiro (“Latvijas radio”).
Mežu nozares pārstāvji norāda, ka konceptuālajā ziņojumā piedāvātie risinājumi ne vien nerisina labas pārvaldības jautājumus, bet būtībā rada jaunus riskus un apdraud Latvijas tautsaimniecības tālāko attīstību. Pieļaujot tādu jaunu normatīvo aktu pieņemšanu, kas ļauj privatizēt “Latvenergo”, AT, starptautisko lidostu “Rīga”, LDz un LVM, atklāti tiek ignorēti gan valsts drošības un ilgtermiņa attīstības, gan ekonomiskie un vides riski, par ko jau vairākkārt iepriekš ir runājuši vietējie un starptautiskie eksperti, vēstulē premjeram Krišjānim Kariņam norāda Mežsaimniecības un kokapstrādes nozares pārstāvji un nevalstiskās organizācijas.
Kas pārvaldīs 6 miljardus eiro?
Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) savā koncepcijā arī iesaka visas 65 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības iedalīt divās grupās, balstoties uz to, vai kapitālsabiedrība ir stratēģisku un ekonomisku aktīvu turētājs un/vai kapitālsabiedrībai ir komerciāls potenciāls (A) vai kapitālsabiedrības galvenais mērķis ir valsts deleģēto uzdevumu izpilde (B). A grupā ietilptu 9 lielākās un nozīmīgākās valsts kapitālsabiedrības - LVM, “Latvenergo”, starptautiskā lidosta “Rīga”, “Latvijas loto”, AT, LDz, LP, “Altum”, LVRTC.
Šo uzņēmumu kopējie aktīvi 2018. gadā pārsniedza 6,3 miljardus eiro, bet peļņa - 232 miljonus eiro.
Šo kapitālsabiedrību pārvaldīšanai un kontrolei ieteikts izveidot pavisam jaunu valsts kapitālsabiedrību, kuru savukārt kontrolētu pats Pārresoru koordinācijas centrs. Savukārt, lai nodrošinātu PKC ar atbilstošu papildu kapacitāti, tiktu piesaistīti darbinieki arī no “Possessor”. PKC būtu šī jaunizveidojamā aktīvu pārvaldītāja kapitāldaļu turētājs. Savukārt komerciālās kapitālsabiedrības un kapitāla daļas šādās kapitālsabiedrībās tiktu pakāpeniski nodotas turējumā jaunizveidotajam aktīvu pārvaldītājam (līdzīgi kā šobrīd “Possessor” turējumā ir, piemēram, SIA “Tet”). “Possessor” īpašnieks ir Latvijas Republika, tās 100% akciju turētājs Ekonomikas ministrija, kuru šobrīd vada ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).
Mežinieki norāda, ka konceptuālais ziņojums ietver praksē jau daudzkārt izgāzušos prasību - nodalīt cieši savstarpēji saistītus kapitālsabiedrību finanšu un nefinanšu mērķus un to noteicējus. Ziņojumā paredzēts, ka komerciālo kapitālsabiedrību finanšu mērķus turpmāk varētu noteikt jauns aktīvu pārvaldītājs, bet specifiskos valsts nefinanšu mērķus izvirzītu ministrija. Finanšu un nefinanšu mērķu noteikšana atrauti vienam no otra efektīvā veidā nav īstenojama un visai paredzami būs savstarpēji pretrunīga. Piemēram, atrauti no kopējās valsts politikas, izceļot atsevišķus finanšu rādītājus (piemēram, īstermiņa peļņu), var tikt nodarīts būtisks kaitējums videi vai arī sagrautas papildu pievienotās vērtības ķēdes citās saistītās tautsaimniecības nozarēs.
“Tas ir tikpat muļķīgi, ja ķirurga darbu operācijas laikā sāktu vadīt grāmatvedis, kurš atbild par finanšu plūsmu, un cilvēka dzīvības glābšana kļūtu atkarīga tikai un vienīgi no pacienta finansiālās rocības. Tāpēc šāda neveiksmei nolemta eksperimenta īstenošana valsts stratēģiskās nozīmes kapitālsabiedrībās ar lielu nozīmi enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un citās valsts attīstībai vitāli svarīgās jomās ir bezatbildīga. Valstij ir jābūt spējīgai noteikt un efektīvi īstenot vienotus un nepretrunīgus stratēģiskus mērķus. Savukārt nododot valsts kapitālsabiedrību pārvaldību jaunizveidota birokrātiska starpposma - aktīvu pārvaldītāja rīcībā, kam nav ne nozarēm atbilstošas kapacitātes, ne arī pieredzes un zināšanu specifisku nozaru kapitālsabiedrību efektīvā pārvaldīšanā, tiek pakļauta riskam ne vien pašas kapitālsabiedrības, bet arī saistīto nozaru un līdz ar to visas Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīga attīstība,” norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Tāpēc Mežsaimniecības un kokapstrādes nozares pārstāvji un nevalstiskās organizācijas vēstulē aicina K. Kariņu nevirzīt tālāk pašreizējā formā PKC sagatavoto konceptuālo ziņojumu.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
