Latviju tēlo kā ekonomiskā miera ostu

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanās par gandrīz desmit procentiem pagaidām izpaužas ne vairāk, kā parasti izpaužas svārstības pa procenta desmitdaļām.
03.08.2020. Arnis Kluinis
 
©Neatkarīgā

Daudzas sadzīviskas ainiņas tādas, it kā IKP būtu nevis samazinājies par gandrīz 10%, bet turpinājis pieaugumu ierastajā tempā pa 2-3 procentiem ceturksnī. Viena no šādu ainiņu sērijām ir satiksmes sastrēgumi Rīgā tāpēc, ka privāto automašīnu uz ielām aizvien vairāk, bet satiksmi ārpus pilsētas bremzē ceļu remontdarbi ar lielāko vērienu pēdējo gadu laikā. Šīs ainiņas nozīmē, ka daudziem cilvēkiem ieņēmumi nevis samazinājušies, bet pieauguši. Ja tādas ir IKP samazināšanās sekas, tad seku vispār nav. Tāda ir valdības pozīcija, no kādas uz Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) paziņojumu par 2. ceturkšņa IKP izmaiņu ātrā novērtējuma rezultātiem atsaucās ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV): “Smagākā situācija Latvijas ekonomikā ir aiz muguras un uzņēmēji ir spējuši pielāgoties jaunajiem apstākļiem.”

CSP aprēķini rāda, IKP pēc ātrā novērtējuma šā gada 2. ceturksnī bijis par 9,8% mazāks nekā pirms gada. Tepat jāpatur vērā vairāki precizējumi, ka tie ir rezultāti ātrajam novērtējumam pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ar CSP atrunu, ka krīzes laikā gan nekoriģēti, gan sezonāli koriģēti dati potenciāli var tikt pakļauti lielākām datu revīzijām, nekā tas ir bijis pirmskrīzes periodā. Tāpēc nevajag uzskatīt par statistiķu vai žurnālistu nolaidību to, ka gan augustā, gan vēlāk var parādīties citi rezultāti vienam un tam pašam, jau tagad pagājušajam laika periodam. Šīm izmaiņām tomēr nevajadzētu būt ievērojamām attiecībā pret galveno ziņu, ka IKP ir ļoti ievērojami samazinājies. Pie CSP datu koriģēšanas jau ir ķēries “Eurostat”. ES dalībvalstu rezultātu salīdzināmība dēļ Latvija tiek eksponēta ar IKP samazinājumu par 9,6%. Atšķirība starp dažādiem mērījumiem par 0,2 procentpunktiem ir mazāka, nekā iespējams konstatēt no iedzīvotāju un arī uzņēmumu vairākuma skatpunktiem; tās varētu būt svarīgas ja nu vienīgi finanšu spekulantiem, kas Latvijai nav būtiski.

Ne valdības apmierinātība ar savu darbību krīzes seku mazināšanā, ne ainiņas, kas apliecina, ka valdība tiešām darījusi labu vai vismaz nav darījusi sliktu, neizslēdz daudzus gadījumus, kad konkrētiem cilvēkiem un uzņēmumiem klājas ļoti slikti. Ja -9,8% no IKP tiešām neizraisītu nekādas sekas, tad nevajadzētu minēt, tiks vai netiks šoruden slēgts vairāk nekā 100 gadus pastāvējušais teātris Liepājā. Statistisko ainu valdība varētu uzlabot, atlaisto aktieru vietā algojot lielāku skaitu cilvēku Starptautiskā tirdzniecības centra nojaukšanai, kas - nojaukšana - arī ir Latvijas Kultūras ministrijas pārzināts projekts, taču sabiedrību par šādas nodarbināto rokādes vajadzību pārliecināt neizdosies.

Vai nu valdība ir muļķu un kaitnieku kolektīvs, vai arī valdība rēķinās rudenī un ziemā ar daudz sliktāku situāciju, nekā amatpersonas tagad runā. Sabiedrības vairākums politiķiem ticēs līdz Rīgas pašvaldības pārvēlēšanai un tālāk līdz brīdim, kad Latviju pametīs vasaras siltums. Pēc tam iespējami dažādi pavērsieni, ka Eiropas Centrālās bankas svaigi nodrukāto (emitēto) un arī Latvijai ar ES institūciju starpniecību izsniegto eiro izrādās par maz, lai finansētu apkures sezonu (kaut šajā acumirklī energoresursi lēti - sk. ainiņu ar automašīnām Rīgā), lai cīnītos ar Covid-19 otro, trešo un piektos vilni vai reaģētu uz vēl citiem pārsteigumiem, kas šobrīd tikpat neparedzami kā Covid-19 pagājušajā vasarā. Ar to varētu izskaidrot valdības centienus jau kopš Covid-19 parādīšanās iezīmēt upurjērus ļoti plašā spektrā. Kādā brīdī tie bija pašnodarbinātie, kurus sākotnēji principā izslēdza no pabalstu saņēmēju rindām, tad tādas nozares kā tranzīts, tūrisms, viesmīlība, tad pašvaldības vispār, tad konkrētas pašvaldības un tagad Liepājas pašvaldībai pierakstīts teātris kā visas valsts naudas nepietiekamības sakne.

Vienādi bieži tika dzirdētas runas gan obligāti vajadzīgo IKP pieaugumu, gan par to, ka Latvijas ekonomika ir maza un atvērta. Ja tā, tad arī līdz Latvijai vajadzētu atvelties sekām no IKP samazinājuma ASV 2. ceturksnī par 32,9%, kāda tās valsts vēsturē vispār nav bijis. Tas izskaidro ASV notiekošas protesta akcijas ar grēkāžu un upurjēru meklēšanu turienes iedzīvotāju stilā. ASV rāda ekstrēmu piemēru, bet mums tuvākajās ES lielvalstīs statistiķi uzzīmējuši pārsvarā bēdīgākas skaitliskās ainas nekā Latvijā. Šie skaitļi rada iespaidu, ka šoreiz Latvija nevarēs atrisināt savas problēmas, balstoties uz aktīvāko iedzīvotāju emigrāciju, kā tas tika piekopts 2008.-2010. gadā un mazākos apjomos līdz šim laikam. CSP pašreiz sniegtais datu kopums nedod pamatu paredzēt, kā šīs datu rindas veidosies turpmāk un kādas problēmas tādā veidā tiks atspoguļotas.