Labākās lauksaimniecības zemes Latvijā maksā jau 10 000 eiro/ha

Latvijā jau vairākus gadus ir jūtams lauksaimniecības zemju deficīts. Pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu, ar katru gadu lauku zeme kļūst arvien dārgāka. Pēdējo astoņu gadu laikā lauksaimniecības zemju cenas kāpušas vidēji 2,5 reizes. Par labu zemes gabalu zemnieki ir gatavi maksāt vairākus tūkstošus eiro hektārā, dažs pat vairāk nekā 10 tūkstošus.
06.08.2020. Ilze Šteinfelde
 
©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Visdārgākā zeme ir Zemgalē. Rundāles novadā pērn vidējā lauksaimniecības zemes cena bija 7048 eiro hektārā, Dobeles novadā - 6741 eiro/ha, Jelgavas novadā 5945 eiro/ha, Bauskas novadā ‒ 5646 eiro/ha, liecina Valsts zemes dienesta apkopotā informācija par darījumiem ar lauksaimniecības zemi, kas pārsniedz 3 ha un kuros meža zeme ir mazāk nekā 0,5 ha. Pērn lauksaimniecības zeme Bauskas novada Īslīces pagastā tika pārdota par 12 000 eiro hektārā.

Viszemākās cenas par šādu lauksaimniecības zemi pērn tika maksātas Latgalē ‒ Baltinavas novadā vidējā lauksaimniecības zemes cena pērn bija 970 eiro/ha, Krāslavas novadā - 1116 eiro/ha, Ludzas novadā - 1173 eiro/ha, Rēzeknes novadā ‒ 1224 eiro/ha.

Visstraujāk cenas kāpj Kurzemē

Lauksaimniecības zemju cenu atšķirība starp Zemgali un Latgali ir bijusi vienmēr. Galvenie iemesli - zemes auglība un pirktspēja. Tiesa, astoņu gadu laikā zemju cenas ir kāpušas ne tikai Zemgalē, ber arī Latgalē. Pēc Neatkarīgās aprēķiniem, kas balstīti uz Valsts zemes dienesta datiem, Latgalē lauksaimniecības zeme kopš 2011. gada sadārdzinājusies 2,4 reizes, Zemgalē - 2,3 reizes. Savukārt visstraujākais kāpums bijis Kurzemē. Tur pērn lauksaimniecības zeme maksāja vidēji 3,4 reizes dārgāk nekā pirms astoņiem gadiem.

Lauku zemju un cenu atšķirības ir vērojamas ne tikai starp novadiem, bet arī starp viena novada dažādiem pagastiem. Piemēram, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā vidējā zemes iegādes cena pērn bijusi 485 eiro/ha, bet Sakstagala pagastā - 1996 eiro/ha. Zemes cena ir atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, lauka auglības, novietojuma, lieluma, stratēģiskiem apsvērumiem un dažreiz arī no subjektīviem faktoriem, kad konkrētais zemes gabals tā ir iepaticies, ka pircējs ir gatavs maksāt jebkuru cenu. Pērn Rojas novadā viens zemes gabals tika pārdots par 17 tūkstošiem eiro/ha.

Vietējiem par dārgu

Pieaugošo cenu dēļ daļai Latvijas zemnieku lauksaimniecības zeme vairs nav pa kabatai. Savukārt ārvalstu zemnieki, kuri savā valstī saņem krietni lielākus atbalsta maksājumus, izpērk Latviju.

Neatkarīgā jau rakstīja (https://neatkariga.nra.lv/izpete/318574-arzemnieki-izperk-latviju), ka, pat neskatoties uz iepriekšējiem ierobežojumiem, ārvalstnieki atrod iespēju tikt arī pie lauksaimniecības zemes Latvijā. Pēc Neatkarīgās aplēsēm, pēdējo trīs gadu laikā ārvalstu fiziskajām personām piederošās lauku zemju platības dubultojušās.

Kopš iestāšanās ES 2004. gadā visu trīs Baltijas valstu lauksaimnieki ir saņēmuši zemākos tiešos maksājumus Eiropas Savienībā. Pašlaik tie ir tikai 60‒75% no vidējā Eiropas līmeņa. Tajā pašā laikā mūsu ražošanas izmaksas ir daudz augstākas nekā vidēji ES ‒ attiecīgi 129% (Igaunijā), 112% (Lietuvā) un 113% (Latvijā). Tieši šī iemesla dēļ Latvijas lauksaimnieku ienākumi ir daudz vairāk atkarīgi no tirgus svārstībām nekā citās valstīs.

Nodokļa gaidās

Kadastrālo vērtību plānotais pieaugums ir satraucis arī lauksaimniekus. Pielīdzinot kadastrālās vērtības tirgus cenām, tās kāps vairākas reizes. Politiķi sola nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību iesaldēšanu līdz brīdim, kad tiks pieņemts regulējums attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa regulējumu vienīgajam mājoklim. Ja šis solījums tiks pildīts, tas, visticamāk, nepaglābs lauksaimniekus no strauja nekustamā īpašuma nodokļa kāpuma zemei.

LZA Ekonomikas institūta zinātniskā sekretāre Poļina Kolobova atklāj, ka vairāki uzņēmumu vadītāji un lauku saimniecību īpašnieki ir zvanījuši uz LZA Ekonomikas institūtu un pauduši bažas par nākotni. Pēc pašu komersantu aprēķiniem, komercīpašumiem un ražošanas telpām nekustamā īpašuma nodokļa maksājums var palielināties 3 līdz 5 reizes, bet atsevišķos pagastos nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība var kāpt pat desmitkārtīgi.