Valsts budžetu stutēs uz pašvaldību, mikrouzņēmumu un rakstnieku rēķina

Uzreiz pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām politiķu dienas kārtībā atgriezies jautājums par nodokļu reformēšanu un pārdali. Lai palīdzētu rast līdzekļus mediķu un pedagogu algu jautājuma risināšanai, Finanšu ministrija piedāvā palielināt valsts budžeta ieņēmumus uz pašvaldību rēķina.
02.09.2020. Ilze Šteinfelde
 
PABALSTI. Ja ģimene vai cilvēks ir atzīts par trūcīgu, viņš var saņemt pabalstu garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalstu. Tie ir galvenie pašvaldības materiālā atbalsta veidi iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem vai bez ienākumiem. To mērķis ir nodrošināt materiālo atbalstu pašiem trūcīgākajiem pašvaldības iedzīvotājiem ©Reinis Hofmanis/F64

Šāda ideja izskanējusi, kaut gan nākamgad pašvaldībām būs vajadzīgi papildu līdzekļi garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksai, minimālās algas likmes paaugstināšanai pedagogiem pašvaldības pirmsskolas iestādēs, administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, Eiropas Savienības fondu projektu līdzfinansēšanai un citiem pasākumiem.

Šodien Ministru kabineta sēdē plānots izskatīt jautājumus par budžeta prioritātēm un apspriest Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumu, kā reformēt nodokļu sistēmu. FM jaunais redzējums nodokļu jomā paredz samazināt sociālo nodokli, palielināt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni, ieviest obligātu minimālo sociālo iemaksu, reorganizēt mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, atteikties no speciālā režīma autoratlīdzībām.

Koalīcija pirmdien ilgi sprieda par FM piedāvājumu nodokļu reformai, kas piedāvā vairākas izmaiņas, piemēram, ieviest obligātu minimālu sociālo iemaksu visiem strādājošajiem; par vienu procentpunktu samazināt sociālo nodokli, kas tiktu sadalīts uz pusēm starp darba devēju un darba ņēmēju; diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni no pašreizējiem 1200 eiro mēnesī palielināt līdz 1800 eiro.

Savukārt, lai palielinātu valsts budžeta ieņēmumus, varētu tikt pārskatīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījums starp valsts un pašvaldību budžetiem, palielinot valsts budžetā ieskaitāmo īpatsvaru. Patlaban pašvaldību budžetā ienāk 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet valsts budžetā ‒ atlikušie 20%. Finanšu ministrija piedāvā mainīt šo attiecību, valsts budžetā ieskaitāmo IIN proporciju palielināt līdz 25%, attiecīgi samazinot pašvaldību daļu līdz 75%.

Premjers Krišjānis Kariņš pēc pirmdienas koalīcijas padomes sēdes skaidroja, ka tas palīdzētu rast līdzekļus mediķu un pedagogu algu jautājuma risināšanai, kā arī garantētā minimālā ienākuma (GMI) celšanai. Taču, kā pašvaldībām iztikt ar vēl mazākiem ienākumiem, nav skaidrs. Premjers pieļauj, ka pašvaldības kā kompensējošu mehānismu varētu saņemt līdzekļus no tā dēvētā Eiropas Savienības "atlabšanas fonda" diviem miljardiem eiro.

"Šīs lielā mērā ir naudas, kas nogulsnēsies tieši pašvaldībās. Un ar gudru procesu vadību mēs varam atslogot darbaspēka nodokļus, pildīt visus lēmumus un solījumus, kas attiecas uz mediķiem, skolotājiem un GMI, un vēl nodrošināt pašvaldībām investīcijas, jo mums nāk šī papildu nauda no Eiropas Savienības," uzsvēra premjers.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Finanšu ministrija (FM) jau augusta vidū uzsāka ikgadējās sarunas par plānotajām izmaiņām nodokļu ieņēmumos un pašvaldību finansējumā. Toreiz FM piedāvāja ievest veselības obligāto apdrošināšanu, vienlaikus samazinot IIN likmi. Latvijas Pašvaldību savienība bija sarēķinājusi, ka pašvaldības ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināsies par 140 miljoniem eiro jeb 10%, kas ir lielākais ieņēmumu samazinājums pašvaldību budžetos kopš 2009. gada, kad finanšu un ekonomikas krīzes iespaidā būtiski samazinājās nodokļu ieņēmumi.

Turklāt, pieņemot 2020. gada budžetu, jau tika samazināta pašvaldību ieņēmumu bāze, samazinot pašvaldību budžetā ieskaitāmo azartspēļu nodokļa daļu no 25% uz 5%, kā arī būtiski samazinot pašvaldību budžetā ieskaitāmo dabas resursu nodokļa ieņēmumu daļu.

Tajā pašā laikā pašvaldībām ir virkne pienākumu, kas prasa lielus finanšu līdzekļus. 2019. gadā sociālā atbalsta pasākumos pašvaldības ieguldīja vairāk nekā 80 miljonus eiro, tai skaitā dažāda veida pabalstos un pašvaldību sociālo pakalpojumu sniedzēju (sociālās aprūpes centru, dienas centru, atbalsta centru u.c.) darbības nodrošināšanā vairāk nekā 50 miljonus eiro.

"Vienlaikus jāņem vērā, ka no nākamā gada pašvaldībām ir nepieciešams papildu finansējums lielāka garantētā minimālā ienākuma līmeņa un dzīvokļa pabalsta izmaksai, minimālās mēneša darba algas palielināšanai pašvaldību iestādēs, minimālās algas likmes paaugstināšanai no pašvaldības budžeta finansētajiem pirmsskolas pedagogiem, administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, Eiropas Savienības fondu projektu līdzfinansēšanai un citiem pasākumiem," skaidroja Latvijas Pašvaldību savienības Komunikācijas nodaļas vadītāja padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Liene Užule.