Igaunijas iekrāsošana dzeltenā krāsā aptur tūristu un pircēju plūsmu

Valkā, Rūjienā un Salacgrīvā un pat pie IKEA veikala Rīgā mašīnas ar Igaunijas numuriem šobrīd ir redzamas reti. Apsīkusi arī tirdzniecība pierobežas alkohola veikalos. Savukārt Latvijas iedzīvotāji, kuri septembrī bija ieplānojuši apceļot Igauniju, šobrīd maina plānus un vai nu ceļošanu atliek uz vēlāku laiku, vai arī izvēlas citu ceļojuma galamērķi.
17.09.2020. Ilze Šteinfelde
 
©Neatkarīgā

Covid-19 saslimšanas rādītājiem Igaunijā pēdējo divu nedēļu laikā pārsniedzot 16 gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotāju, Latvija šo kaimiņvalsti ierindoja tā sauktajā dzeltenajā sarakstā, un tas nozīmē, ka, atgriežoties no šīs valsts, ir jāievēro pašizolācija. Tas attiecas ne tikai uz Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir paviesojušies vai bijuši darba darīšanās šajā valstī. Šī prasība jāievēro arī Igaunijas iedzīvotājiem, ja tie ierodas atpūtā vai darba darīšanās Latvijā.

Covid-19 uzliesmojumi Igaunijā - lielākoties atsevišķās vietās

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ESPK) aprēķinātie rādītāji Igaunijai pēdējās dienās nevieš cerības uz ātru šīs valsts izkļūšanu no Covid-19 augsta riska zonas. Trešdien kumulatīvais 14 dienu saslimšanas gadījumu skaits Igaunijā bija 24,4 uz 100 000 iedzīvotāju, vakar 24,7 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka tuvākās nedēļas laikā prasība par pašizolāciju, iebraucot no Igaunijas Latvijā, visticamāk, būs spēkā. Taču analizējot Covid-19 datus reģionu griezumā, redzams, ka Covid-19 neplosās visā Igaunijā. Vislielākais šo gadījumu īpatsvars pēdējo nedēļu laikā bijis Narvas apkārtnē - pat vairāk nekā 120 uz 100 000 iedzīvotāju. Savukārt Valgas, Pelvas un Jervas apgabalā kopš augusta beigām vispār nav reģistrēts neviens jauns Covid-19 gadījums, liecina koroonakaart.ee dati.

Valkas novadā joprojām valda neziņa

Valkas iedzīvotāji Igaunijas iekļaušanu dzeltenajā sarakstā gaidīja ar bažām, jo daļa valcēniešu teju ik dienas šķērsoja Latvijas un Igaunijas robežu. Vieni devās uz darbu, otri ‒ uz mācībām, bet citiem bija interese ielūkoties Valgas veikalos. Arī Valkā automašīna ar Igaunijas numuru nebija retums. “Uz Valkas un Valgas pašvaldību iedzīvotājiem ir attiecināts īpašs regulējums, kas nosaka, ka Valkas un Valgas pašvaldībās deklarētajiem iedzīvotājiem nav jāievēro pašizolācija, un šobrīd pašvaldībai nav informācijas, ka iedzīvotāju ikdiena kopš aizvadītās sestdienas būtu būtiski mainījusies. Sarežģītāka situācija ir tiem cilvēkiem, kas strādā, piemēram, Tartu. Diemžēl starp iedzīvotājiem vēl aizvien ir liela neskaidrība par to, kā jaunais regulējums īsti strādā, jo medijos izskanējušajās ziņās bieži pieminēta tika Valka un Valga. Šeit svarīgi ir uzsvērt, ka regulējums attiecas uz visiem Valkas un Valgas pašvaldību iedzīvotājiem, nevis tikai pilsētu,” Neatkarīgajai sacīja Valkas novada domes sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Leitis.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, aizvadītajā sestdienā staigājot pa Valkas centru, secināja, ka cilvēku pārvietošanās robežpilsētās Valkā un Valgā ir būtiski apsīkusi. Parasti brīvdienās Valkā bieži ir redzamas automašīnas ar Igaunijas numuriem, un gan Valka, gan Valga sestdienās čum un mudž no cilvēkiem, bet aizvadītajās brīvdienās Valkā bijis klusi un mierīgi, savos iespaidos ar LETA dalījās Vents Armands Krauklis.

Atsevišķi veikali kļuvuši tukšāki

Valsts policijas novērojumi liecina, ka Vidzemes reģionā, piemēram, lielveikalos aizvadītajā nedēļas nogalē Igaunijas pilsoņu ir bijis daudz mazāk nekā pirms tam. Pircēju samazināšanos prognozē arī pierobežā esošie alkohola tirgotāji. Savukārt pārtikas veikalos pircēju skaits neesot samazinājies. “Maxima Latvija” analītikas departaments, analizējot datus trīs Igaunijas pierobežas pilsētās Valkā, Salacgrīvā un Rūjienā esošajiem “Maxima” veikaliem, secinājis, ka Igaunijas iekļaušana dzeltenajā sarakstā ietekmi uz “Maxima” veikalu apgrozījumu un pirkumu skaitu nav atstājusi. “Tas liecina, ka šajos veikalos stabilu un prognozējamu klientu plūsmu veido vietējie iedzīvotāji,” Neatkarīgajai sacīja “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate.

Mašīnas ar Igaunijas numuriem bieži bija redzamas pie IKEA veikala Rīgā, bet to skaits ievērojami bija sarucis pagājušajās brīvdienās. Piemēram, sestdien ap pulksten 11.30 pie IKEA veikala Rīgā tikai vienai automašīnai bija Igaunijas numurs no kopumā tobrīd 30 stāvlaukumā esošajām automašīnām. Iepriekšējās brīvdienās parasti pie šī IKEA veikala aptuveni trešajai daļai automašīnu bija Igaunijas numurs.

“IKEA Latvija” vadītāja Inga Filipova Neatkarīgajai gan skaidroja, ka vairums Igaunijas iedzīvotāju IKEA preču iegādei izmanto vietni ikea.lv, kā arī preču pasūtīšanas un saņemšanas vietas Igaunijā. Taču pēc viņas teiktā, Covid-19 pandēmija ir mainījusi iepirkšanās paradumus ne tikai Latvijā un Igaunijā.

“Pandēmijas kontekstā esam ievērojuši, ka cilvēki arvien vairāk uzmanības pievērš sava mājokļa iekārtojumam, jo vairums mājās pavadīja vairāk laika nekā jebkad iepriekš. Mājoklis bija jāpielāgo mainīgajām vajadzībām un jāpadara vēl daudzfunkcionālāks, piemēram, jāierīko vieta darbam un mācībām, arī sportošana mājās daudziem kļuva par ikdienu. Katrā gadalaikā ir citas populārākās preces, piemēram, sākoties ārkārtas situācijai, arī tagad, mācību gada sākumā, ir liels pieprasījums pēc darbistabas mēbelēm un aprīkojuma. Ārkārtējā situācija ietekmēja arī pircēju paradumus. Tagad pirkumus mēdz saplānot laikus un veikalā uzturas īsāku laiku - pircēji paņem vajadzīgās preces, samaksā par tām un dodas prom. Tomēr, kā redzams, Latvijas iedzīvotājiem nemazinājās vēlme iekārtot savu mājokli. Gluži pretēji, cilvēki vairāk rūpējās par savām mājām. Ārkārtējās situācijas laikā daļa pircēju attīstīja ieradumu iepirkties internetā un izmantot attālinātos pakalpojumus,” stāstīja I. Filipova. Tomēr arī viņas novērojumi liecina, ka lielai daļai pircēju

iepirkšanās internetā nevar pilnīgi aizstāt fiziskā veikala apmeklējumu un klātienes konsultācijas. Tāpēc, atjaunojot pircēju tiešo apkalpošanu, apmeklētāju skaits IKEA veikalā pieaudzis.

Tūristi Igaunijai ir spiesti mest līkumu

Ārkārtējā stāvokļa atcelšanu un robežu atvēršanu daudzi Latvijas iedzīvotāji gaidīja ar nepacietību. Īpaši svarīgi tas bija uzņēmējiem un kaislīgajiem ceļotājiem. Tūrisma operators “Novatours”, ņemot vērā Latvijā un pasaulē esošo situāciju tūrisma nozarē, vasaras sākumā Latvijas iedzīvotājiem sāka piedāvāt iespēju atpūsties kaimiņvalstīs, tai skaitā Igaunijā, un daļa ceļotāju šo iespēju izmantoja.

““Novatours” ceļotājiem uz Igauniju palīdzēja tikai atrast labākos viesnīcu piedāvājumus. Atšķirībā no mūsu ierastajiem ceļojumiem, nepiedāvājam ne transporta pakalpojumus, ne ekskursijas, ne citu ko, pie kā mūsu klienti jau ir pieraduši ārvalstu ceļojumos. Jau pagājušajā nedēļā pieprasījums uz šo kaimiņvalsti samazinājās un bija visai zems, Taču mēs nevaram spriest par nozari kopumā,” Neatkarīgajai sacīja tūroperatora “Novatours” vadītājs Leonīds Močeņovs. Viņš gan pieļāva, ka pieprasījuma samazinājumu varētu būt ietekmējis mācību gada sākums un citi faktori.

Covid-19 pandēmija ieviesusi būtiskas izmaiņas arī “Tallink” ierastajos maršrutos. Pandēmijas dēļ kompānijai nācās pārtraukt kruīzus uz Zviedrijas galvaspilsētu Stokholmu, tostarp arī no Tallinas un Rīgas. “2020. gada 26. jūnijā, kad atvēra jauno pagaidu maršrutu Rīga‒Helsinki, kuģis “Silja Serenade” kursēja no Rīgas uz Helsinkiem katru otro dienu. Papildu kruīzi vai čārterreisi šajā maršrutā tika organizēti arī ar kuģi “Romantika”. Kopš vakardienas kuģi “Silja Serenade” ir aizstājis kuģis “Baltic Queen”. No Rīgas kuģis izbrauks ceturtdienās, kad Latvijas ceļotājiem būs iespēja doties kruīzā ar atgriešanos atpakaļ Rīgā sestdienā. Savukārt vienā virzienā ar izbraukšanu no Rīgas ir iespējams doties katru ceturtdienu un sestdienu. Šāds kursēšanas grafiks ar kuģi “Baltic Queen” ir apstiprināts līdz 2021. gada 2. janvārim, tomēr “Tallink” patur tiesības veikt izmaiņas kursēšanas grafikā un maršrutos,” Neatkarīgajai sacīja “Tallink Latvija” sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Esēnija Zīriņa.

Pēc viņas skaidrotā, tuvojoties rudens un ziemas sezonai, pasažieru skaits samazinās. Tā ir bijis katru rudeni un ziemu, turklāt jārēķinās, ka pandēmija joprojām turpinās.

“Un lai gan Latvija un Somija šobrīd saglabā ceļošanai relatīvi drošas valsts statusu, kas ir papildu arguments, lai dotos ceļojumā abos virzienos, tomēr pasažieru skaits samazinās visos “Tallink Grupp” maršrutos, tostarp Rīga‒Helsinki maršrutā. Covid-19 pandēmijas ietekme, ko esam pieredzējuši vairāku mēnešu laikā, ir ievērojama, un rezultāti kopumā nav sasnieguši plānoto,” atzina E. Zīriņa.

“Tallink Grupp” 2020. gada 2. ceturksnī piedzīvoja rekordlielu pasažieru skaita samazinājumu visos tā regulārajos maršrutos, vairāki kuģi bija pārtraukuši regulāro satiksmi. Puse no uzņēmuma flotes kuģiem, kas turpināja darbību 2. ceturksnī, pamatā veica tikai kravu pārvadājumus. Vasaras sākumā, reaģējot uz situācijas attīstības gaitu, uzņēmums reorganizēja kuģu satiksmi, izveidoja jaunus maršrutus, kas ļāva saglabāt konkurētspēju un sniedza pozitīvu ietekmi uz 3. ceturkšņa rezultātiem. “Pandēmijas ietekme uz uzņēmumu kopumā patiesi ir ievērojama,” uzsvēra E. Zīriņa.

Viesnīcās igauņu valodu dzirdēs retāk

Neatkarīgā

Igaunijas iekļaušana dzeltenajā sarakstā būtībā pārvelk svītru arī Igaunijas ceļotāju iespējai apmeklēt Latviju. Saskaņā ar spēkā esošo kārtību viņiem, ierodoties Latvijā, ir jādodas pašizolācijā - tātad nekādi muzeji, kafejnīcas, tūrisma atrakcijas. Līdz šim un jo īpaši šogad, viesi no Igaunijas un Lietuvas ir bijuši visvairāk ieinteresēti Latvijas dabas vērošanā, nakšņošanā viesnīcās un pusdienošanā krodziņos.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka pēc ceļošanas ierobežojumu atcelšanas no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas jūnijā bija vērojams straujš tūristu pieplūdums. Viesu skaits no Igaunijas jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, pieaudzis par 5,6 %, bet jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju - pieaugums bijis pat par 64%. Vienlaikus kopējais tūristu skaits, kas ieradās apmeklēt Latviju, dramatiski samazinājās.

Neatkarīgā

2020. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 170,8 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 78,1% mazāk nekā 2019. gada 2. ceturksnī, jūlijā viesnīcās un tūristu mītnēs nakšņoja 298,9 tūkstoši viesu, kas ir par 25,3% mazāk nekā pērn jūlijā. Vislielākais samazinājums bijis aprīlī (kritums par 93,6%). Beidzoties ārkārtas situācijai 10. jūnijā un lielai daļai tūristu mītņu atsākot darbību, viesu skaits jūnijā, salīdzinot ar maiju, palielinājās četras reizes, sasniedzot 127,6 tūkstošus viesu. Pārtrūkstot tūristu plūsmai no Igaunijas, visticamāk, samazināsies arī viesu skaits Latvijas viesnīcās un viesu mājās.