Ekonomiskā krīze apiet Latviju ar līkumu

Iekšzemes kopprodukta samazinājums Latvijā 2020. gadā ir tik neliels un īslaicīgs, ka tā sekas savā dzīvē izjūt neliela iedzīvotāju daļa.
17.09.2020. Arnis Kluinis
 
VESELĪBU cilvēkiem un ekonomikai novēl bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš ©Arnis Kluinis/Neatkarīgā

Bankas “Luminor” ekonomistam Pēterim Strautiņam ar otro piegājienu ir izdevies precīzi paredzēt Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājumu par 5% gadā. 2008. gada 19. septembrī viņš “Ekonomistu apvienības 2010” sastāvā izteica brīdinājumu, ka 2009. gadā IKP “samazinājums var sasniegt pat 5%”, kas gandrīz reizes trīs atpaliek no tagad oficiāli uzdotajiem -14,2%. Šogad 18. martā tādus pašus -5% viņš nosauca par Covid-19 sekām. Tobrīd jau bija skaidrs, ka iepriekš par drošu uzskatītā IKP pieauguma nebūs nekādā gadījumā, bet nebija ne mazākās skaidrības, cik liels izrādīsies IKP samazinājums. "Ja tajā reizē P. Strautiņš bija starp tiem, kuri -15 vietā teica -5, tad tagad no tā, ka P. Strautiņš atkal saka -5, neizriet -15,” Neatkarīgā atzīmēja 19. martā. Šobrīd jau pietiekami droši var teikt, ka iegrāmatotais IKP samazinājums tik tiešām būs ļoti tuvs -5%. Nenoteiktības apgabals sašaurinājies no procentu desmitiem līdz procenta desmitdaļām. “Luminor” paredzējums precizēts uz -4,8% šim gadam un paplašināts ar +4,4% nākamajā gadā attiecībā pret šo gadu.

Diemžēl viena vai pat vairākas piepildījušās prognozes nedod garantiju visam, ko P. Strautiņš uzdrošinājās paredzēt 15. septembrī. Pilnībā jāpiekrīt viņa teiktajam ne par nākotni, bet par faktu, ka ekonomistiem “dažkārt ir jāizdara grūta izvēle - prognozēt realitāti vai prognozēt datus”.

IKP samazinājums par 5% gada laikā ir uz robežas, aiz kuras cilvēkiem jau būtu jāsāk sajust šīm izmaiņām atbilstošās sekas kā darba zaudējums, konfliktu risināšana ar vardarbību, neiespējamība saņemt medicīnas un citus pakalpojumus utt. Smalkāk sakot, cilvēkiem jārēķinās ar lielāku varbūtību šādiem gadījumiem, kuri no viņu dzīves pilnībā neizzūd nekad. No otras puses, vienmēr uzrodas kaut daži veiksminieki, kas izslīd cauri jebkurām nepatikšanām un briesmām.

Latvija kā valsts pretendē varbūt pat uz pirmo vietu pasaulē pēc spējām nepieļaut Covid-19 izplatību, protams, saslimušo un mirušo skaita attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. Nekāda loģiska izskaidrojuma Latvijas veiksmei nav. Ja šādu panākumu sasniegšanas metodes varētu izskaidrot ar vārdiem, tad Latvijas valsts un medicīnas nozares vadītāji tagad tiktu lūgti konsultēt visas valstis visos kontinentos. Šādu lūgumu trūkums liecina par neticību Covid-19 statistikai Latvijā vai Covid-19 statistikai vispār. Jautājums tikai, vai Latvijas dati ir pazemināti vai citu valstu dati - paaugstināti.

ES mērogā interesi paaugstināt saslimstības rādītājus var izskaidrot ar savienības dalībvalstu cerībām saņemt papildporcijas no Eiropas Centrālās bankas sadrukātās un Eiropas Komisijas dalītās naudas atbilstoši tam, cik slimnieku un mirušo katra valsts pamanījusies iegrāmatot.

Nav iespējams apgalvot, ka šāds skaidrojums ir pareizs, bet tas vismaz izklausās loģiskāk nekā jebkas, ko izmanto Igaunijas un Lietuvas amatpersonas, lai taisnotos par augstiem saslimstības rādītājiem salīdzinājumā ar Latviju. Jāuzsver, ka šeit rakstītā derīguma termiņš beidzas 16. septembrī. Jau 17. septembrī var parādīties jebkādi citādāki Covid-19 rādītāji, jo pusgada laikā taču neviens nav sapratis pat to, kāpēc Latvijā tie būtiski atšķiras no tuvāko kaimiņvalstu datiem.

Gada devītā mēneša vidū tomēr jau iespējams paļauties uz to, ka Covid-19 otrā viļņa izsludināšana pat komplektā ar vēl citiem pārsteigumiem vairs nepagūs būtiski novirzīt Latvijas IKP 2020. gada izmaiņu rādītāju no -5% attiecībā pret 2019. gadu. Jautājums ir par to, kāda izskatīties tālākā IKP līkne. “Kopš marta ir tērēts daudz laika, strīdoties, kura burta formai tās gaita atbildīs - U, W vai L,” atzīmēja P. Strautiņš. “Šobrīd populāra kļūst ideja par K veida recesiju, kurā daļa sabiedrības strauji atgūst zaudēto, bet citi ilgstoši paliek bez darba un viņu finansiālā situācija turpina pasliktināties. Šāds risks ir īpaši akūts valstīs, kurās ir liels tūrismā nodarbināto īpatsvars. Latvijas ekonomikā tas spēlē samērā nelielu lomu, jo izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas daļa ekonomikā ir zem ES vidējā līmeņa. Mūsu valstī ir vērojami K veida recesijas elementi, taču lejupvērstā līnija ir diezgan šaura. Varbūt nākotnē izrādīsies, ka krīzes gaitu Latvijā drīzāk raksturojusi “Nike” logo forma - straujam kritumam seko pakāpeniskāks, taču diezgan noturīgs un ekonomikas lielāko daļu aptverošs kāpums, kas gan nebūs vienmērīgs. Iespējams, ka pēc dažiem gadiem redzēsim, ka notikusi J veida recesija - kritumam sekojis spēcīgs ekonomikas izrāviens,” viņš turpināja. Vēl daži apsvērumi un skaidrojumi šajā virzienā sniegti pie P. Strautiņa nosaukto burtu vizualizācijām.

Neatkarīgā