Rīdzinieki par siltumu ir parādā 0,6 miljonus eiro

Pēdējo 10 gadu laikā šī apkures sezona ir sākusies visvēlāk rudenī. Līdz piektdienai, 16. oktobrim, AS “Rīgas siltums” apkuri bija pieslēdzis aptuveni 65 procentiem lietotāju, kas izmanto šī uzņēmuma pakalpojumus.
19.10.2020. Ilze Šteinfelde
 
©Ilze Šteinfelde/Neatkarīgā

Šogad, siltā rudens dēļ apkures sezona ir sākusies vēlāk nekā citus gadus. “Rīgas siltums” par šā gada apkures sezonas sākumu uzskata 15. oktobri, tas ir brīdi, kad apkure tika pieslēgta vairāk nekā 50% lietotāju objektos. Piemēram, pērn aktīvā apkures sezona tika uzsākta jau 23. septembrī.

Apkures sākums pašu klientu rokās

“Daļa iedzīvotāju joprojām kļūdaini domā, ka apkure mājām tiek pieslēgta tad, kad vidējā āra gaisa temperatūra trīs diennaktis pēc kārtas nepārsniedz +8 grādus. Šāds noteikums nepastāv jau sen. Rīgā apkures sezonu var uzsākt sev vēlamā laikā pie nosacījuma, ka mājai nav parādu par patērēto siltumu un siltummezgls ir sagatavots apkures sezonai,” Neatkarīgajai stāsta AS "Rīgas siltums" sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Linda Rence.

Ēkās apkure tiek pieslēgta pēc dzīvokļu īpašnieku iniciatīvas, savu vēlmi paužot apsaimniekotājam, kurš tālāk vēršas akciju sabiedrībā “Rīgas siltums”. SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ēkas apkalpo “Siltumserviss Rīga”, nevis AS “Rīgas siltums”, līdz ar to ēku pieslēgšana apkurei ir atkarīga no “Siltumserviss Rīga” operativitātes.

Pēc L. Rences teiktā, ir aptuveni 100 klientu, kas vispār neatslēdz apkuri. To ļauj realizēt mājās izbūvētie individuālie siltummezgli, kas automātiski regulējas atbilstoši laikapstākļiem, proti, temperatūrai pazeminoties, tie pieslēdzas, savukārt pie siltiem laikapstākļiem atslēdzas, tādējādi klientiem pastāvīgi ir komforta apstākļi.

Krīze parādus nav audzējusi

“Situācija ar parādiem ir ļoti mainīga. Jāteic, ka saistībā ar Covid-19 pagaidām vēl būtisku parādu kāpumu mēs nenovērojam, un par to liels, liels paldies mūsu klientiem! Mēs visi esam sasieti vienā ķēdītē ‒ AS “Rīgas siltums” ir ļoti svarīgi saņemt samaksu par piegādāto siltumenerģiju, jo arī siltumapgādes uzņēmumam jānorēķinās ar enerģijas piegādātājiem. Šeit jāatgādina, ka siltumenerģijas tarifā vairāk nekā 70% sastāda enerģijas komponente,” skaidroja L. Rence.

Šobrīd “Rīgas siltums” no saviem klientiem vēl gaida aptuveni 0,6 miljonus eiro par iepriekšējā apkures sezonā piegādāto siltumenerģiju. Par 2020. gada septembrī piegādāto siltumenerģiju ir izrakstīti rēķini par kopējo summu 3,2 miljoni eiro un to samaksas termiņš ir 20. oktobris. Tāpēc pagaidām ir pāragri spriest par iespējamiem parādiem šajā sezonā.

Lai palīdzētu klientiem šajā grūtajā krīzes situācijā, kad, iespējams, daļa ir palikusi bez darba vai viņu ienākumi ir samazinājušies, “Rīgas siltums” ir pilnībā atcēlis soda procentus gadījumos, kad klients nokavējis apmaksas veikšanu.

“Darbs ar parādniekiem ir nepārtraukts, un mēs rūpīgi ik dienu ar šiem jautājumiem strādājām. Lai nenonāktu parādu jūgā, iedzīvotāji siltumapgādes uzņēmuma mājas lapā var sekot līdzi situācijai ar mājas parādiem. Tāpat regulāri informējam mājas apsaimniekotājus par parādiem, situācijā, kad šis jautājums netiek risināts, informējam arī dzīvokļu īpašniekus. Protams, norit arī tiesvedības.

Nenoliedzami, lai uzsāktu nākamo apkures sezonu, parādiem par iepriekšējo sezonu ir jābūt samaksātiem,” sacīja L. Rence

Rīgas namu pārvaldnieks” parādniekus nesaldēs

Augusta beigās un septembra sākumā ažiotāžu izsauca pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieka” (RNP) klientiem izsūtītās vēstules, kurās uzņēmums aicināja iedzīvotājus atļaut segt mājas apkures parādu no remontam un uzturēšanai sakrātas naudas, kā arī pāriet uz tiešajiem norēķiniem ar “Rīgas siltumu”.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane atzina, ka PTAC ir saņēmis vairākus desmitus patērētāju iesniegumus par šo pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” iniciatīvu. Patērētāji sūdzībās norādīja, ka viņiem kā godprātīgiem maksātājiem varētu nepiegādāt siltumenerģiju, tāpat izteica neapmierinātību ar pārvaldnieka veiktajām darbībām parādu piedziņā. RNP valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis uzsvēra, septembra vidū valde tomēr pieņēma lēmumu segt visus iepriekšējās apkures sezonas parādus par siltumenerģiju, lai nekavētu siltuma pieslēgšanu RNP klientu mājās.

PTAC, izvērtējot konkrēto situāciju no patērētāju tiesību viedokļa, secināja, ka būtībā šī aicinājuma pamatcēlonis ir sekas pašreiz spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, kas dod siltumenerģijas piegādātājam tiesības pārtraukt piegādi visai mājai, ja par saņemto siltumu nav norēķinājies kaut viens no dzīvokļa īpašniekiem. “Šāda situācija, kad siltumenerģijas piegāde var tikt pārtraukta arī tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri apzinīgi ir veikuši rēķinu apmaksu, nav taisnīga un neatbilst patērētāju tiesību pamatprincipiem. Siltumenerģijas piegāde ir viens no būtiskiem pakalpojumiem, kas nedrīkstētu tikt pārtraukta dzīvokļu īpašniekiem, kuri ir par to norēķinājušies. Tādējādi, lai risinātu šīs problēmas pamatcēloni, ir jāmeklē līdzekļi godprātīgo dzīvokļu īpašnieku aizsardzībai,” sacīja S. Gertmane.

PTAC ir uzsācis SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prakses izvērtēšanu par iespējamajām veiktajām darbībām esošo iedzīvotāju parādu piedziņas jomā.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” klientu sadarbības un komunikācijas pārvaldes speciālists Krists Leiškalns atklāja, ka pirmā RNP pārraudzībā esošā ēka apkurei pēc dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma tika pieslēgta 11. septembrī.

Šajā sezonā apkure lētāka

Pateicoties zemajām dabasgāzes cenām, daudzviet Latvijā iedzīvotāji šajā apkures sezonā par siltumenerģiju maksās mazāk. Tarifi šogad ir samazinājušies aptuveni 30% regulēto siltumenerģijas uzņēmumu, kas nodrošina vairāk nekā 75% no visas sabiedrisko pakalpojumu lietotājiem nodotās siltumenerģijas Latvijā, skaidro Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Ekrānšāviņš, SPRK

Sagaidot jauno apkures sezonu, Rīgā ir nodrošināts mazākais siltumenerģijas tarifs Latvijas lielo pilsētu vidū. Šogad akciju sabiedrība “Rīgas siltums” siltumenerģijas tarifu samazināja par 23%, un tas ir mazākais tarifs pēdējo četru gadu laikā, stāstīja S. Rence.

Pēc SPRK rīcībā esošās informācijas, Daugavpilī šogad apkures tarifs samazinājies par 14,1% Valmierā - par 16,3%, Cēsīs - par 9,9% Aizkrauklē - par 21%, Ķekavā ‒ par 31%, Piņķos - par 27,8%.

«Pateicoties situācijai kurināmā tirgū, daudziem siltumenerģijas komersantiem šogad ir bijusi iespēja būtiski samazināt siltumenerģijas ražošanas izmaksas un līdz ar to arī tarifus iedzīvotājiem. Dabasgāzes vairumtirgus izmaksas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir samazinājušās teju uz pusi, savukārt šķeldas cenas ‒ par 10‒15%,” stāsta Enerģētikas departamenta direktore Līga Kurevska.

Ievērojot tirgus tendences, šogad aptuveni 20 jeb trešdaļa regulēto uzņēmumu iesnieguši tarifu projektus SPRK pārskatīšanai. No tiem ‒ 12 komersantiem ir piešķirta atļauja pašiem noteikt tarifus, ja mainās kurināmā vai iepirktās siltumenerģijas cena. Šāda SPRK pieeja tika ieviesta 2017. gadā, līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu, bet īpaša nozīme tai bijusi šogad. Tā nodrošina iespēju tarifus koriģēt pēc nepieciešamības, pat vairākas reizes gadā. Tendence izmantot atļaujas priekšrocības siltumapgādes komersantu vidū pakāpeniski pieaug, un to apliecina arī šogad papildus izsniegtās piecas atļaujas.