Kā 1 111 ierēdņi nosargāja savas darba vietas

Ekonomikas ministrija vēl nenoteikti ilgu laiku paliks savā tagadējā ēkās Brīvības ielā 55, no kuras apmetums vairs nekrīt garāmgājējiem uz galvas un kura izņemta no Rīgas graustu (vidi degradējošu būvju) saraksta.
20.10.2020. Arnis Kluinis
 
NEREDZAMS, BET LIELS DARBS tiek veikts aiz plēves, kurā ietītas ēka Brīvības ielā 55, lai “mehānisko stiprību zaudējušas uz ielas pusi vērsto balkonu konstrukcijas” turpmāk vairs neatdraudētu garāmgājējus un 1900. gadā uzceltās ēkas asādē saglabājušās daļas no kādreiz bagātīgā jūgendstila ornamentālā dekora atlak atbilstu Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra līmenim ©Arnis Kluinis/Neatkarīgā

Ekonomikas ministrijas ēkas un tādējādi arī ēkā strādājošo cilvēku liktenis savijies arī ar ēku Elizabetes ielā 2, uz kurieni bija paredzēts pārcelt Ekonomikas ministriju. Covid-19 naudas parādīšanās (cerību, ka nauda nonāks arī līdz Latvijai) dēļ šie plāni atcelti. Ēkas Elizabetes ielā 2 tagad domāts būvēt akustisko koncertzāli. Citiem vārdiem sakot, tikai 32 miljonu eiro iztērēšana tam, lai ierēdņi tiktu jaunās telpās, ir pārāk pieticīgs projekts attiecībā pret naudu, kādu Latvija pošas apgūt. Ja 32 miljonus eiro izdala ar ēkas 15 000 kvadrātmetru platību, jāapgūst tikai 2 133 eiro uz vienu kvadrātmetru un īstenībā vēl mazāk, jo 32 miljonu eiro tāmē iekļauti darbi arī ārējo inženiertīklu atjaunošanai un apkārtnes labiekārtošanai. Tāpēc Krišjāņa Kariņa valdība varētu pretendēt pat uz popularitāti ar lēmumu 32 miljonus eiro ierēdņu darba vietu uzlabošanai netērēt. Tā vietā tiks tērēts daudz vairāk, radot darba vietas mūziķiem, pa kuriem sabiedrībā pieņemts runāt un domāt daudz labvēlīgāk, nekā par ierēdņiem. Par to pašu naudu tiks radīti labi apstākļi arī mūzikas klausītājiem, starp kuriem vieta atradīsies arī esošas un visu nākamo Latvijas valdību locekļiem.

Koncertzāles ierīkošana ierēdņu darba telpu vietā nenozīmē valsts iestāžu likvidēšanu vai vismaz samazināšanu. Ēkā Brīvības ielā 55 dislocējas ne tikai Ekonomikas ministrija, bet arī Konkurences padome un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Ēka Elizabetes ielā 2 ir pārāk liela tikai šim trijām iestādēm, tāpēc uz to pašu adresi bija domāts pārcelt arī Centrālo statistikas pārvaldi, Privatizācijas aģentūru, Būvniecības valsts kontroles biroju, Latvijas nacionālais akreditācijas biroju un iestādi “Latvijas standarts” no vēl piecām dažādām adresēm. Katrai no ēkām, kurās atrodas nosauktās iestādes, laika gaitā uzkrājušas dažādas problēmas, no kurām varētu tikt projām pavisam burtiskā veidā, pārceļoties uz Elizabetes ielu 2. Šāda pārvākšanās saplānota Māra Kučinska valdības 2018. gada 14. augusta rīkojumā “Par Ekonomikas ministrijas lietojumā esošās ēkas kritisko stāvokli un turpmāko rīcību un Ekonomikas ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu un kapitālsabiedrību atrašanās vietu”. Tobrīd un pusotru gadu pēc tam nekāda Covid-19 nauda nevienam sapņos nerādījās, bet rīkojums tik un tā netika pildīts.

Iespējams, ka vismaz viens no iemesliem pārvaldes iestāžu palikšanai savās vietās bija un ierēdņu vēlēšanās saglabāt plašākas darba telpas. Piemēram, 220 Ekonomika ministrijas ierēdņi Brīvības ielā 55 izvietojušies uz 4 400 kvadrātmetriem, bet gudrinieki, kas izdomājuši “Activity-based workplace”, uzskata par viņiem nepieciešamiem tikai 2 200 kvadrātmetrus. Citiem vārdiem sakot, ierēdņiem būs jāsēž vienā lielā angārā, sīkajiem ierēdnīšiem priekšnieku acu priekšā un otrādi. Pat Centrālās statistikas pārvaldes 560 darbinieki pamanījušies izvietoties uz 8 200 kvadrātmetriem, kamēr reformatori sola viņiem kopā tikai 5 700 kvadrātmetrus. Kopā visās minētajās iestādēs 2018. gadā bijušas 1 111 štata vietas uz 20 302 kvadrātmetriem, no kuriem reformatori bija iecerējuši atņemt 8 551 kvadrātmetru. Ja tā, tad viņi labāk ar dzīvības briesmām paliek ēkā, kuras “griestu konstrukcijas ir ieliekušās, savukārt pagraba telpās ir izmirkušas ārsienas un uz tām izveidojušies sāls izplūdumi, saplaisājis cokola apmetums, samirkušas jumta konstrukcijas, mehānisko stiprību zaudējušas uz ielas pusi vērsto balkonu konstrukcijas, pagalma mūra sētai vietām nav pamata un tās balstīšana ir bīstama”. Visi šie draudi citēti no valdības 2018. gada 14. augusta rīkojuma. Par laimi, nekas nav zināms par šo draudu piepildīšanos.

Ierēdņi sēž kā sēdējuši uz liekajiem vai varbūt nemaz ne tik liekajiem kvadrātmetriem un tagad var norādīt, ka 1 111 darbinieku sadzīšana ne nu gluži vienā angārā, bet vienā ēkā ar vairākām angāra tipa telpām arī būtu riskants solis Covid-19 un tam līdzīgu draudu dēļ.

Iztikšanu bez ēkas Brīvības ielā 55 iemītnieku un garāmgājēju upuriem nosaka ne tikai laimīga sagadīšanās bet arī ēkas remontēšana, ko noorganizēja uzņēmums “Valsts nekustamie īpašumi””. Līdz šā gada beigām remontdarbiem tiks iztērēti 1,97 miljoni eiro, no kuriem lauvas tiesu devusi Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) Pasaules kultūras mantojuma projekta ““Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā esošo valsts ēku bīstamības un avārijas situācijas novēršana” izpilde.

Kopā ar nāves draudiem Ekonomikas ministrijas un kopā ar to esošo iestāžu darbiniekiem nācās ciest arī morālu pazemojumu par darbu oficiāli atzītā graustā, taču VNĪ pūliņu dēļ grausta statuss ēkai jau šā gada ziemā tika atcelts. Līdz ar to Ekonomikas ministrija dzīvo vienā mierā. Jā, formāli spēkā esošā 2018. gada rīkojuma dēļ Ekonomikas ministrija šobrīd pētot gan VNĪ sniegtos priekšlikumus EM pārcelšanai uz kādu no valsts īpašumā esošām ēkām, gan pētīta situācija tirgū, kur tiek piedāvātas jaunas biroju ēkas. “Bet, tā kā šis šobrīd nav akūti risināms jautājums, detalizēta izpēte nav noslēgusies un konkrētāku viedokli un aprēķinus sniegt nevaram. Darbs turpinās, un Ekonomikas ministrijas darbinieki turpina darbu esošajā ēkā, kuras fasādes remontdarbi arī turpinās,” ministrijas sabiedrisko attiecību pārstāvji paskaidroja Neatkarīgajai.

Šā gada 18. jūnijā valdība pieņēma lēmumu par Nacionālās koncertzāles projekta virzību, pēc būtības, bet ne formāli atceļot iepriekšējās valdības 2018. gada 14. augusta rīkojumu. Patlaban vēl spēkā abi rīkojumi, no kuriem valsts iestādes pilda to, kuru izdevusi pašreiz pie varas esošā valdība. Līdz oktobra beigām projekta līmenī vajadzētu tapt nākamajam rīkojumam par 2018. gada rīkojuma atcelšanu vai grozīšanu, bet pagaidām bez konkrētiem norādījumiem par jaunajām adresēm tām valsts iestādēm, kurām iepriekš tika solīta ēka Elizabetes ielā 2.