Kā valsts palīdz uzņēmumiem un darbiniekiem atrast vienam otru

Aizejošajam 2020. gadam jau ir nodrošināta īpaša vieta Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vēsturē. Par aģentūras paveikto darbu, pieredzi un plāniem Covid-19 krīzes apstākļos Neatkarīgajai pastāstīja aģentūras direktore Evita Simsone.
29.10.2020. Arnis Kluinis
 
VALSTS SEJA. Ar Evitas Simsones vadīto Nodarbinātības valsts aģentūru šogad klātienē vai neklātienē iepazīties nācās arī tādiem cilvēkiem, kuriem gada sākumā par tādu iestādi nekas prātā nenāca ©Dmitrijs Suļžics/F64

Lielākā aktualitāte ir vīruss un viss, ko tas ap sevi izraisījis, - atzīst E. Simsone. - Tā ietekme uz darba tirgu un arī uz mūsu iestādes darbu bija milzīga. Martā un aprīlī mūsu klientu lokam klāt nāca vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku un bezdarba līmenis pieauga par diviem procentpunktiem īsā laika periodā.

Ikdienas valodā tas neizklausās iespaidīgi - pāris procentiņi uz augšu vai uz leju.

Jā, bet 20 tūkstoši cilvēku ir pietiekami liels cilvēku skaits, kas koncentrējies galvenokārt Rīgā un Pierīgā. Tas bija loģiski, jo krīze vissmagāk skāra tūrisma nozari un visu, kas ap tūrismu (pārvadātājus, ēdinātājus). Otra iezīme bija tāda, ka par mūsu klientiem kļuva caurmērā izglītotāki cilvēki, krīze skāra kvalificētāku darbaspēku. Krīzi un tās ietekmi neviens iepriekš neparedzēja, bet tagad gan netrūkst brīdinājumu, ka šī krīze nav pēdējā. Šobrīd mēs izturamies savādāk, nekā izturējāmies pavasarī. No jūnija vidus mēs jau piedzīvojam bezdarba līmeņa lejupslīdi un operatīvā statistika to apliecina arī par šo nedēļu, turklāt cilvēki zaudē bezdarbnieka statusu tāpēc, ka iekārtoja darbā. Jāatzīst, ka arī laika apstākļi bija ļoti labvēlīgi šoruden, jo vasaras sezonas darbi turpinājās un dažos gadījumos, sākot ar būvniecību, var turpināties līdz šai dienai. Tas atstāj pozitīvu ietekmi uz darba tirgu un cilvēki iespējām būt nodarbinātiem.

Vai cilvēkiem ir pieejamas tādas darba vietas, kas nav pilnībā atkarīgi no klimatiskajiem apstākļiem un Latvijas valsts pasūtījumiem ceļu būvē?

Viesnīcu administratori nevarēja masveidā pārkvalificēties par ceļu būvētājiem, bet tieši viesnīcu administratora prasmes nav tik specifiskas, lai tās varētu pielietot arī citās biroju un administratīvā darba veidos. Protams, ļoti skarbi skarta tika arī aviācijas nozare. Lidmašīnu pilotiem atrast līdzvērtīgu darbu bija daudz grūtāk, bet viņu skaits bija mazāks. Katra nozare un nodarbināto grupa ir vērtējama atsevišķi, bet mūsu darbs fokusējas uz palīdzību konkrētiem cilvēkiem. Jāmeklē starp katra cilvēka prasmēm tas, kam varētu būt pielietojums konkrētajā brīdī.

Kā šādas vērtēšanas procedūras ietekmēja pāreja uz attālinātu saziņu starp NVA darbiniekiem un klientiem?

Kopš ārkārtas situācija valstī atcelta, mūsu pakalpojumi organizēti daļēji attālināti un daļēji klātienē. Rudenī, kas epidemioloģiskā situācija atkal sāka pasliktināties, mēs aicinām visus, kuri vien var un cik vien viņi var, atkal izmantot attālinātos pakalpojumus. Mūsu darbinieki konsultē telefoniski un sazinās arī ar elektronisko pastu un dažādās komunikāciju platformās, pārsvarā “Zoom”. Atkal jau jāsaka, ka mērs vērtējam katru konkrēto gadījumu arī no tāda viedokļa, vai klients ir gatavs saņemt attālināto pakalpojumu, jeb tomēr viņam ir nepieciešama tikšanās klātienē. NVA portālā ir sagataves, ar kuru palīdzību cilvēki var informēt par savu izglītību, prasmēm un citiem raksturojumiem, kas jāņem vērā, piemeklējot viņiem atbilstošus piedāvājumus no mūsu pašu vai citiem publiskajiem informācijas avotiem. Ja nepieciešama CV vai motivācijas vēstule, mūsu darbinieki var palīdzēt tādu sagatavot. Ja ar to nepietiek, tad jālūkojas, kādi atbalsta pasākumi nepieciešami. Vai tās būtu sociālo prasmju apmācības, vai profesionālā pārkvalificēšanās.

No uzņēmēju puses tik un tā skan pārmetumi, ka NVA rīkotās apmācības nenodrošinot viņiem tādus darbiniekus, kādus viņiem vajag.

Diemžēl tādi mīti tiek uzturēti, lai gan par pēdējiem 10 gadiem to varu teikt droši, ka nav NVA rīkojusi tādas apmācības, kas neatbilstu aktuālajam pieprasījumam pēc darbinieku kvalifikācijas. Darba devēji labprāt runā par darbaspēka neatbilstību viņi vajadzībām, bet no pretējās puses ir jautājums, kādā veidā uzņēmēji uzrunā potenciālos darbiniekus. Ja cilvēks ir ieguvis modernu izglītību, tai skaitā pabijis ārpus Latvijas, tad viņš negribēs strādāt uzņēmumā, kur joprojām prasa rakstīt garu motivācijas vēstuli un CV, kas jāraksta uz papīra un jāatsūta pa pastu vai, labākajā gadījumā, pa elektronisko pastu. Tas ir absolūti neuzrunājoši un nepiesaistoši. Mūsu dinamiskajā laikā darbinieku piesaistīšanai ir jābūt pieejamiem arī kontiem sociālajos tīklos.

Uzņēmēju aktivitāte daudzos gadījumos ir vērsta uz viesstrādnieku piesaistīšanu un šādas piesaistīšanas attaisnošanu.

Lai nodarbinātu trešo valstu pilsoņus, viņu atalgojumam ir jābūt vismaz tik lielam kā vidējais atalgojums valstī, kāda pašlaik skaitās 1076 eiro mēnešalga pirms nodokļiem. Šādas algas viesstrādniekiem maksājot uzņēmumi nozarēs, kur vidējā alga ir zemāka par vidējo algu valstī. Tādā gadījumā rodas jautājumi par uzņēmēju patiesajām interesēm algot cilvēkus, kuri viņiem izmaksā dārgāk vai vismaz ne lētāk par vietējiem darbiniekiem.

Vai šādi darbinieki Latvijā reāli ir? Savulaik NVA centās pētīt, kas tie par cilvēkiem, kurus ilgstoši neizdodas pārvērst no bezdarbniekiem par vietējiem darbiniekiem.

Par bezdarbniekiem nedrīkst runāt kā par unikālu, it kā NVA piederošu klientu grupu. Ikviens bezdarbnieks ir sabiedrības loceklis. Ilgstošie bezdarbnieki ne mazāk kā mūsu klienti ir arī pašvaldību sociālo dienestu klienti. Mēs kopā cenšamies palīdzēt viņiem atgriezties darba tirgū. Šobrīd NVA līdzekļu arsenālā ir atbalsts ārstēšanai no atkarībām. NVA ir vidutājs starp darba devēju vajadzībām un darba meklētāju iespējām. NVA nerada ne darba vietas, ne bezdarbniekus. Mēs strādājam ar to situāciju, kāda ekonomikā un darba tirgū šobrīd ir. Jo atbildīgāki un spējīgāki maksāt konkurētspējīgu atalgojumu būs uzņēmēji, jo viņu darbinieku sastāvs būs tuvāks tam, ko viņi vēlas.

Kādi ir kvantitatīvie rādītāji par NVA organizēto apmācību un citu palīdzību saņēmušo bezdarbnieku atgriešanos darbā?

Apmēram puse no apmācītajiem darbu atrod sešu mēnešu laikā. Latvija šādā aspektā nav unikāla, rādītājs ir Eiropas Savienības vidējā līmenī.

Vai galvenais šajos kursos ir jaunas profesionālās iemaņas, jeb tas, lai cilvēki nepazaudētu jau esošas sociālās iemaņas no rītiem iztīrīt zobus un ierasties noteiktā laikā un vietā uz nodarbībām?

Nē, profesionālās kvalificēšanās un pārkvalificēšanās kursos cilvēki apgūst zināšanas un prasmes, ar kurām dodas uz jaunajām darba vietām. Ja cilvēks mācījies par metinātāju, tad viņš nenonāks darbā birojā vai arī otrādi. Aģentūra nebūt neļauj cilvēkiem būt brīviem savā domu lidojumā uz to, ko viņi gribētu mācīties. Visas programmas reizi gadā atbilstoši pieprasījumam darba tirgū apstiprina speciālā Labklājības ministrijas komisija, kurā pārstāvēta Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Ekonomikas ministrija, Darba devēju konfederācija un Brīvo arodbiedrību savienība, nozaru asociācijas. Tās ir tikai un vienīgi darba tirgus prognozēm un pieprasījumam atbilstošas profesijas. Primāri, protams, tiek izvērtētas katra cilvēka iespējas atgriezties darbā bez papildu apmācībām un ieguldījumiem. Ja tomēr bez tiem nevar, tad apmācībām jānotiek. Vēl cits instruments cilvēku atgriešanai darbā ir subsidētās darbavietas.

Vai Covid-19 piespieda mainīt komisijas lēmumus, ja tos vispār bija iespējams mainīt?

Ārkārtējo situāciju neviens neparedzēja un apmācības bija uz brīdi apturētas tajās programmās, kurās nevarēja iztikt bez klātienes nodarbībām. Kur tas bija iespējams, mēs apmēram mēneša laikā palaidām apmācības attālinātā režīmā. Taču pēc ārkārtējās situācijas beigām apmācības tika atjaunotas.

Kādi ir vai būs galvenie akcenti apmācību saturā?

Skatījumam uz apmācībām jākļūst pretējam tam, kāds tas ir šobrīd, ka apmācības esot laika un līdzekļu izšķērdēšana. Rezultātā Latvijā mūžizglītības programmas aptvērušas tikai 7 līdz 11% pieaugušo iedzīvotāju, kas ārkārtīgi maz, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Mūsu caurmēra klients ir vecāks par 50 gadiem ar vidējo profesionālo izglītību, kas iegūta padomju gados un neatbilst darba tirgus prasībām. Uzņēmumi modernizējas un automatizē vienkāršos ražošanas procesus, tāpēc cilvēki darbu zaudē masveidā. Zinām, cik daudzi grāmatveži ir zaudējuši darbu sakarā ar to, ka aizvien lētākas un pieejamākas kļūst grāmatvedības programmas. Līdzīgi datorprogrammas aizstāj juristu palīgu darbu. NVA tiešām piedāvā klientiem datorprasmju apmācības. Tas ir konstatēts, ka šādu prasmju trūkst ne tikai bezdarbniekiem, bet arī strādājošajiem. Novērtējums caurmērā par ES skan tā, ka 14% darbinieku prasmes ir neatbilstošas un 45% - nepietiekamas. Ļoti īsā laikā, kas rēķināms divos, trijos gados, šie darbinieki ir jāapmāca, lai viņi no darba tirgus neizkristu. Savukārt tiem, kuri datorprasmēs tikuši tālāk, NVA nodrošina attālinātās mācības starptautiskajā attālinātās izglītības platformā “Coursera”, kur pieejami vairāk nekā 3,8 tūkstoši mācību kursu ap 400 specializācijas, platformā “Open Minded”, kas sadarbībā ar Latvijas Universitāti piedāvā iespēju tiešsaistē apgūt trīs mācību kursus, un platformā “Elements of Ai”, kur var apgūt Helsinku universitātes un tehnoloģiju uzņēmuma “Reaktor” izstrādāto kursu par mākslīgā intelekta tehnoloģijām.

Kādus jaunievedumus NVA darbā nākamajā gadā jūs jau varat solīt šajā brīdī, kad valdība izlēmusi, ko tā atļausies finansēt nākamā gada budžetā?

Ar 2020. gada beigām noslēdzas ne tikai viens gads, bet ES 2014.-2020. gada plānošanas periods. Tagad mēs NVA kopā ar Labklājības ministriju strādājam pie 2021.-2027. gada vadlīnijām nodarbinātības segmentā Latvijā. Aktivitāšu bloki paliks - apmācības būs, atbalsts nodarbinātībai būs, kaut nianses mainīsies.