Piecu bērnu mamma: Nodokļu reforma mani izsviež no darba tirgus

Gaidāmā nodokļu reforma ne tikai bez žēlastības nogriezīs autoratlīdzības saņēmēju ienākumus, bet arī smagi skars pašnodarbinātos. Īpaši tos, kuri nopelna nedaudz. Piecu bērnu mamma Ilze Mežniece pēc konsultācijas ar Finanšu ministriju par gaidāmās nodokļu reformas ietekmi uz viņas ienākumiem saprata, ka par viņas vēlmi turpināt strādāt viņa tiks sodīta. Izklausās absurdi? Bet kā lai savādāk nosauc jauno kārtību, kas paredz, ka nodokļi pašnodarbinātajam būs jāmaksā pat tad, ja nebūs ieņēmumu. Ņemot vērā Covid-19 attīstību, iespēja kādus mēnešus palikt bez ienākumiem Ilzei ir reāla. Sarunā ar Neatkarīgo viņa atklāj, kas, viņasprāt, ir lielākas briesmas ‒ Covid-19 vai gaidāmā nodokļu reforma.
03.11.2020. Ilze Šteinfelde
 
©No personiskā arhīva

Kā jums izdodas izdzīvot un skolot piecus bērnus, dzīvojot un saimniekojot saskaņā ar dabu, neizmantojot lauksaimniecības ķīmiju, saudzējot apkārtējo vidi. Neko ienesīga šāda darbošanās nav.

Tā bija mūsu izvēle ‒ dzīvot tuvāk dabai, pašiem audzēt pārtiku, cik nu vien tas ir iespējams. Pērkot veikalā produktus, nav zināms, kā tie kopti, uzglabāti, transportēti. Par pašu dobēs audzēto varam būt pārliecināti, ka tas viss ir kvalitatīvs, tīrs un vērtīgs. Tāpat par pienu no pašu gotiņas.

Foto no personiskā arhīva

Tieši šī iemesla dēļ pārvācāmies no Rīgas uz laukiem, turklāt uz dziļiem laukiem Daugavpils novadā. No mūsu mājām tuvākais ciems atrodas 10 kilometru attālumā. Ģimenē aug pieci bērni, kuru audzināšanu uzskatu par galveno savā dzīvē. Gan sešus gadus vecajai Astrai, gan astoņpadsmitgadīgajam vecākajam dēlam Dominikam esmu vajadzīga kā īsta mamma, nevis mūžam ārpus mājām esoša un skrejoša fūrija. Tāpēc meklēju nodarbes, lai gūtu ienākumus, darbojoties no mājām vai arī strādājot darbu, kur nav nepieciešama ilglaicīga klātbūtne. Tādu darbu esmu atradusi. Vadu folkloras kopu mazā lauku pašvaldībā, par to saņemot 140 eiro uz papīra. Uz rokas, protams vēl mazāk. Taču tas ir prieka darbs. Priecājos par ikkatru, kas nāk vai, pareizāk sakot, nāca uz mēģinājumiem. Koronavīruss tagad ieviesis savas korekcijas arī sabiedriskajā dzīvē.

Ar prieku vien ilgi neizdzīvosi. 140 eiro mēnesī tomēr ir ļoti, ļoti maz.

Rīdziniekiem mani ienākumu cipari liksies nereāli smieklīgi, bet lauku iedzīvotāji gluži labi sapratīs, ka nav te laukos to naudīgo darba vietu. Tomēr nelieli ienākumi var būt pamatprasības apmierinoši, jo daļa no pilsētniekiem tipiskajiem izdevumiem neeksistē. Lai nodrošinātu komfortu ‒ mājokli, siltumu, ūdeni, lielu daļu pārtikas ‒ no lauku iedzīvotāja tiek prasīts laiks un fizisks darbs, bet ne lieli naudas ieguldījumi. Papildus tam esmu arī pašnodarbināta persona. Palīdzu ar projektu rakstīšanu un konsultācijām. Arī šie ienākumi nav lieli, tie nesasniedz pat minimālo algu, turklāt ir neregulāri.

Taču nedomājiet, ka es sūdzos. Tā ir mūsu izvēle - dzīvot laukos, daudzas lietas sagādāt pašiem ar savām rokām, audzināt bērnus, netiekties pēc ienesīgiem amatiem. Jā, ienākumi nav lieli, bet mēs iztiekam.

Jums kā pašnodarbinātai personai droši vien ienākumi ir neprognozējami.

Jā, tā ir. Vienu mēnesi saņemu 200 eiro, citu 300 eiro un, protams, ir arī tukši mēneši, kad līdzās darba algai nav nekādi papildu ienākumi.

Un par nākamo gadu visas šīs trakās situācijas dēļ vispār nekas nav skaidrs, vai ne?

Jautājums, kuru situāciju jūs uzskatāt par trakāku ‒ pandēmiju vai nodokļu reformu. Man sāk izskatīties, ka nodokļu reforma atstās vēl dziļākas pēdas ekonomikā un vairāk salauztu cilvēku nekā Covid-19.

Pašvaldības jau ir apjautušas, kas tās nākamgad sagaida. Šobrīd tās histēriski meklē iespējas, kā samazināt izdevumus, konsolidēt štata vietas. Tiem, kuri šobrīd strādā uz pusslodzi mazajās lauku pašvaldībās, visticamāk, draud atlaišana. Tas tiks darīts, lai varētu samaksāt algu un nodokļus par tiem, kuri strādā pilnu slodzi. Arī man nākošgad vairs nebūs darbs pašvaldībā. Man jau atklāti pateica, ka pēc reformas varēs labākajā gadījumā mani noalgot uz diviem mēnešiem gadā, piemēram, vienu mēnesi pirms Lieldienām un vienu - pirms Ziemassvētkiem.

Ar folkloras kopu "Speiga" Brīvdabas muzejā 2019.gadā

Tas nav nopietni. Tas laiks, ko cilvēki velta folkloras kopai, ir viņu brīvais laiks. Tāpēc jau arī tiekamies tikai vienu reizi nedēļā. Nav iespējams mēģinājumus organizēt tikai vienu mēnesi, bet tad katru dienu un pat vairākas stundas. Bez tam pašdarbniekiem gribas parādīt sevi, dalīties ar prasmi, koncerti un uzstāšanās, un pozitīvās izjūtas ir atalgojums par ieguldīto darbu, gandarījumu nespēj sniegt viena saspringta uzstāšanās gadā.

Pašdarbības kolektīvu vadītāji bieži ir arī pašnodarbinātas personas, jo tas nav pilnas slodzes darbs. Pēc nodokļu reformas ir skaidrs, ka šī nozare tiks kā ar nazi nogriezta.

Saprotu arī pašvaldības, jo naudas tām būs tik, cik būs. Turklāt jārēķinās, ka nodokļu reformas rezultātā palielināsies sociālais slogs. Daudzi paliks bez algota darba vai arī nespēs turpināt strādāt kā pašnodarbinātie. Visas šis problēmas gulsies uz pašvaldības pleciem.

Finanšu ministrija gan ir aprēķinājusi, ka 62 tūkstoši no pašreizējiem alternatīvajiem nodokļu režīmiem atradīs algotu darbu.

Novadā lielākais darba devējs ir pašvaldība, skola un lielie zemnieki. Pašvaldība spēj nodarbināt tikai noteiktu cilvēku skaitu, turklāt pēc nodokļu izmaiņām, visticamāk, vēl mazāk. Par skolotāju atalgojumu un darbu laukos, es domāju, nevienam nav ilūziju. Savukārt zemniekiem lielākoties vajag speciālistus, kas spēj strādāt ar lauksaimniecības tehniku - traktoriem, kombainiem utt. Tā ka lielas izredzes uz atalgotu darbu mūsu pusē nav.

Ja tiešām plānotās nodokļu izmaiņas stāsies spēkā, es nezinu, ar ko tas beigsies. Arī man ir smagas pārdomas par to, ko darīt tālāk. Proti, pēc pašreiz iecerētās nodokļu reformas sanāk, ka pašnodarbinātai personai ar nelieliem ienākumiem, tas ir tādai kā man, katru mēnesi sociālajā nodoklī būs jāsamaksā 50 eiro neatkarīgi no tā, ir bijuši ienākumi vai ne. Redzot, kā tiek ieviesta nodokļu reforma, kuras rezultātā cilvēkiem paliks daudz mazāk naudas, mani māc bažas, ka mani pašnodarbinātā ienākumi varētu sarukt. Savukārt pašvaldībai es būšu kļuvusi ārkārtīgi neizdevīga, jo manam darba dēvējam par mani nodokļos būs jāsamaksā 3,14 reizes vairāk!

Valsts ar finansiālām represijām gatavojas mani izmest no darba tirgus. Kas man un citiem man līdzīgiem atliek šādā situācijā? Nestrādāt vispār, pāriet ēnu ekonomikā, reģistrēt saimniecisko darbību kaimiņvalstī? Neviena no šīm iespējām mani nevilina, un dažas pat pilnībā nav pieņemamas. Tomēr pieņemu, ka būs cilvēki, kas, situācijas spiesti, kādu no tām izvēlēsies.

Sāpīga un nesaprotama ir valsts vēlme mazus ienākumus gūstošajiem atņemt arī to pašu mazumiņu.

Skatos jūsu aprēķinus, kā mainīsies jūsu ienākumi, ja šī absurdā nodokļu reforma tiešām stāsies spēkā. Aprēķini rāda, ka zaudējat pie ikviena scenārija. Pat tādos gadījumā, ja izdotos saglabāt algoto darbu. Bet par mēnešiem, kuros neko nenopelnīsiet, valstij dabūsiet vēl piemaksāt.

Jā, tā ir, un Finanšu ministrija to apstiprināja. Nelaime šobrīd ir tā, ka patiesībā jau vairs nebūs neviena tāda nodokļu maksāšanas režīma, kas būtu piemērots tādiem, kuru ienākumi ir nelieli un neregulāri. Mikrouzņēmumu nodokļa un autoratlīdzību nodokļu režīmu grasās nākotnē likvidēt vispār, savukārt pašnodarbinātos ielikt vispārējā nodokļu režīmā.

Es tieku smagi sodīta, ka esmu izvēlējusies dzīvi laukos, tālāk no civilizācijas, ka vēlos bērniem dot iespēju augt tīrā vidē, ka daudzas dzīvei nepieciešamās lietas sagādājam paši ar savu darbu, ka varu būt noderīga citiem un, galvenais, ka esmu atļāvusies būt neatkarīga.