"Liepājas metalurga" krāsns joprojām kalpo naudas dedzināšanai

Latvijas valsts mēģina pārdot par 4,3 miljoniem eiro uzņēmuma “Liepājas metalurgs” (LM) krāsni, par kuras uzcelšanu valsts samaksāja 67,5 miljonus eiro. Kopējie zaudējumi saistībā ar šo uzņēmumu veido simtiem miljonu eiro.
05.11.2020. Arnis Kluinis
 
DAUDZ METĀLA, MAZ NAUDAS. Tāda izskatās krāsns, kas nopirkta par 67,5 miljoniem eiro un no kuras pircēji būtu laimīgi tikt vaļā par 4,3 miljoniem eiro, dodot pircējiem piedevām vēl daudz citu mantu par to pašu naudu ©Egons ANSBERGS/F64

Šodien, 5. novembrī sākas kārtējā izsole, kurā Latvijas valsts mēģinās tikt vaļā no metāla elektrotēraudkausēšanas krāsns. Par 4,3 miljoniem eiro tiek piedāvāta manta, par kuru Latvijas valsts samaksājusi 67,5 miljonus eiro. Taču vairākas šādas izsoles ar līdzīgu, it kā ļoti pievilcīgu cenu neviens nav pieteicies. Jaunā pieteikšanās iespējama līdz 7. decembra pusdienlaikam.

Latvijas valsts tika pie krāsns, izsniedzot kredītgalvojumu privātam uzņēmumam “Liepājas metalurgs”. Attiecīgo dokumentu 2009. gada 30. decembrī parakstīja Valda Dombrovska pirmās valdības finanšu ministrs Einars Repše. Pretī valsts saņēma visu uzņēmumu kā ķīlu un - galvenais - uzņēmuma īpašnieku Sergeja Zaharjina un Iļjas Segala solījumus dot darbu tūkstošiem liepājnieku, maksāt nodokļus, dzīt uz augšu kravu apgrozījumu Liepājas ostā un Latvijas iekšzemes kopproduktu utt. No tā visa valsts reāli ir dabūjusi uzņēmuma mantu kopā ar zaudējumiem un citām problēmām, ko radīja un joprojām rada šīs mantas pārņemšana, uzturēšana un realizācija.

Politiķu runas ap krāsni bez uguns

Valsts palīdzēja LM tikt pie jaunas krāsns laikā, kad pasaules ekonomikas 2008. gada krīze bija uzskatāmi parādījusi no padomju laikiem mantotās krāsns nederību konkurētspējīgas produkcijas ražošanai. Vārdos tas skanēja ļoti jauki, ka ar jaunu krāsni LM izmantos nākamā ekonomiskā cikla augšupejas fāzi. Diemžēl tad, kad solījumiem vajadzēja sākt piepildīties, sāka rasties aizdomas, ka kaut kas ar LM jauno krāsni un visu uzņēmumu kārtībā nav. Pēc ilgiem strīdiem, tukšiem solījumiem un juridiskiem trikiem uzņēmumu 2013. gada 12. novembrī nācās atzīt par maksātnespējīgu. Palika spēkā versija, ka vismaz uzņēmuma jaunā krāsns ir vērtība, uz kuras rēķina segt lielāko daļu no zaudējumiem, kādus uzņēmuma izputēšana nodarīja valstij un sabiedrībai. Atklājās, ka uzņēmuma kopējie parādi pārsniedza 200 miljonus toreizējo latu, kas atbilst nepilniem 300 miljoniem eiro. Tur bija galvojuma un nodokļu parādi valstij, aizņēmumi bankās, neizmaksātas algas, neapmaksāti rēķini par elektrību, dabasgāzi un metāllūžņiem u.tml. Grūti iedomāties, kā šādi parādi var rasties bez uzņēmuma īpašnieku ļaunprātības. Policija sāka viņu darījumus izmeklēt bez nekādiem rezultātiem vairāk nekā astoņu gadu laikā. Valsts policija par to informēja Neatkarīgo pirms dažām nedēļām. Policijas atbilde ir tā vērta, lai to nevis pārstāstītu, bet pilnā apjomā pievienotu šim rakstam.

Versiju par vērtīgo krāsni apstiprināja tas, ka pieteicās divi pretendenti atpirkt no valsts LM un atsākt metālkausēšanu komplektā ar tā apstrādi dažādos veidos, kādi LM jau iepriekš bija attīstīti. Aģentūra LETA liecina par E. Repšes pēcteča Andra Vilka izteikumiem 2014. gada 3. novembrī, ka

LM esot “ļoti labs piemērs, kā no gandrīz bezcerīgas situācijas Latvijā iespējams reanimēt vienu no lielākajiem valsts uzņēmumiem”; “tā ir ļoti vērtīga un paliekoša pieredze, kas parāda, ka Latvijā var izdarīt ļoti sarežģītas lietas” utt. Turpat izpaudusies arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma: “Ceru un ticu, ka izdosies atjaunot gan uzņēmuma labo slavu, gan arī nodokļu maksājumus Latvijas valstij.” Galvenais šeit ir nevis politiķu teiktā saturs, bet datējums tieši pirms 12. Saeimas vēlēšanām, kad atklāta politiskā reklāma jau bija jāizbeidz. Tad tika izmantots šāds vēlētāju mānīšanas paņēmiens, kas tiešām palīdzēja L. Straujumai izveidot savu nākamo valdību gan bez A. Vilka.

Likvidācija likvidācijas galā

Valsts pārdeva LM Ukrainas uzņēmumam “KVV Group”. Tas piekabināja LM savus iniciāļus un aiz izkārtnes “KVV Liepājas metalurgs” 2015. gada 5. maijā tik tiešām iekūra metālkausēšanas krāsni, taču jau 19. maijā paziņoja par tās darba apturēšanu. To mīkstināja solījumi krāsni iekurt vēlreiz, taču tas netika izdarīts. Līdz 2016. gada 1. februārim “KVV Liepājas metalurgs” turpināja nevis tērauda kausēšanu, bet citos metalurģijas uzņēmumos izkausētā metāla velmēšanu. Pēc tam līdz 16. septembrim atkārtojās tas pats, kas bija pieredzēts 2013. gadā. Galu galā tiesa bija spiesta pasludināt “KVV Liepājas metalurgu” par maksātnespējīgu tieši tāpat, kā “Liepājas metalurgu”. Juridiski tie ir divi dažai uzņēmumi likvidācijas procesos, kas ne vienā, ne otrā gadījumā nav beigušies. LM maksātnespējas administrators kopš 2013. gada ir Haralds Velmers, bet “KVV Liepājas metalurgam” nomainījušies trīs administratori. Tagadējā administratore Argita Jaunsleine plāno procesu pabeigt nākamajā gadā. Nosacījums procesa pabeigšanai ir atlikušo “KVV Liepājas metalurga” īpašumu pārdošana, kas, pretēji cerētajam, nenotika šogad un var ievilkties arī nākamgad. Savukārt H. Velmers nevar pabeigt LM maksātnespējas procesu pirms vairāku lietu izskatīšanas tiesās.

Attiecībā uz “KVV Liepājas metalurgu” turpinās vēl ne lietas izskatīšana, bet gatavošanās izskatīt “KVV Group” un tādējādi arī “KVV Liepājas metalurga” īpašnieka Jevgeņija Kazmina prasību pret Latvijas valsti Pasaules bankas paspārnē Vašingtonā (ASV) ierīkotajā Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes). Prasītājs uzskata, ka Latvijas valsts viņu apkrāpusi, pārdodot ne tikai finansiāli bankrotējušu, bet tehniski nelietojamu uzņēmumu kā īstu uzņēmumu. Viņš prasa atpakaļ pirmās iemaksas Latvijas valstij par uzņēmumu un prasa kompensēt izdevumus par veltīgajiem mēģinājumiem iekurināt brāķa krāni u.tml. Šo prasību summa sniedzas uz 30 miljoniem eiro. Šāda gatavošanās velkas jau gadus trīs un šomēnes pienāks kārtējais termiņš lietas izskatīšanai, kas atkal varētu nenotikt. Lai vai kā beigtos lemšana par 30 miljoniem, trīs vai vairāk miljoni abi pušu advokātiem u.c. juristiem ir garantēti.

Lūžņi un metāllūžņi

Grūti atrast argumentus, kāpēc tagad piedāvātās metālkausēšanas krāsns reālā vērtība būtu lielāka par metāllūžņu vērtību, no kuras vēl jāatskaita krāsns izjaukšanas izmaksas. Tas būtu brīnišķīgs pārsteigums, ja izsoles rezultāti pierādīs ko citu. Iepriekšējās neveiksmes pārdot krāsni darbināšanai uz vietas likušas noformēt tagadējo piedāvājumu kā kustamo mantu ar kopā 413 vienībām, kas pašlaik atrodas nekustamos īpašumos Brīvības ielā 94 un Brīvības ielā 92A Liepājā. Šīs darbības veic valstij piederošs pastkastīšuzņēmums SIA "FeLM", t.i., tāds uzņēmums, kura vienīgā funkcija ir izsūtīt piedāvājumus potenciālajiem krāsns pircējiem un saņemt viņu piedāvājumus krāsni nopirkt. Pirms “FeLM” šādas darbības izmēģināja A. Jaunsleines priekšteči “KVV Liepājas metalurga” administratoru amatā. Viņiem nācās atzīt šo darbošanos par pārāk bezcerīgu jeb pārāk dārgu - dārgāku, nekā izdosies saņemt par krāsni. Tāpēc viņi atdeva krāsni valstij, kuras rīcībā esošie finanšu un varas resursi ļauj nosegt vai noslēpt zaudējumus, kādus valsts pati sev nodarījusi.

Diez vai vispār kādreiz izdosies sastādīt izsmeļošu un ticamu summu zaudējumiem, kādi radušies, sacīsim, kopš brīža, kad E. Repše parakstīja galvojumu LM. Skaidrs, ka simtus miljonus eiro tie veido. Daudzi zaudējumi ir netieši. Piemēram, visiem Latvijas nodokļu maksātājiem nācās piemaksāt arī par to, lai LM administrators varētu tiesāties ar “KVV Liepājas metalurga” administratoru. Latvijas iedzīvotājiem vēl nāksies samest naudu, lai daudzus gadu desmitus savas lielās izdienas pensijas saņemtu policisti, kuri šīs pensijas nopelnījuši ar tādu darbu, kāds aprakstīts šeit sniegtajā Valsts policijas atskaitē. Jārēķinās arī to, ka skandāli ar LM bojājuši Latvijas tēlu, bet to nav iespējams izskaitļot, kurā brīdī tieši LM dēļ investori novērsušies no Latvijas vai citu valstu iedzīvotāji nelabvēlīgi izturējušies pret Latvijas iedzīvotājiem.

Autentiski

Kriminālprocess uzsākts 21.08.2012 Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē pēc piederības pie noziedzīga nodarījuma grupas objekta saskaņā ar Krimināllikuma 18.nodaļu, izskatot AS „Liepājas metalurgs” akcionāra iesniegumu par iespējamām pretlikumīgām darbībām no minētā uzņēmuma atbildīgo amatpersonu puses laikā periodā no 2002.gada līdz 2012.gadam, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras, piesavinoties uzņēmuma naudas līdzekļus un citus aktīvus, kā rezultātā AS „Liepājas metalurgs”, iesniedzējam un citiem uzņēmuma akcionāriem tika nodarīts mantisks kaitējums.

04.03.2013 kriminālprocess tika kvalificēts pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas un 196.panta otrās daļas.

Kriminālprocess tika izbeigts 27.12.2016, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 1. un 2. punktu. Lēmumu neviena persona nav pārsūdzējusi.

Pirms minētā kriminālprocesa izbeigšanas, 07.01.2015, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 391.panta otrās daļas 3.punktu, kriminālprocess tika sadalīts, izdalot no tā materiālus un uzsākot jaunu kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma pazīmēm par iespējamām krāpnieciskām darbībām darījuma starp AS "Liepājas metalurgs" un ārvalstu kompāniju ietvaros. Šobrīd šajā kriminālprocesā turpinās pirmstiesas izmeklēšana. Kriminālprocesā nav personu, kam ir tiesības uz aizstāvību, kā arī nav pieņemti lēmumi par aresta uzlikšanu kādu fizisku vai juridisko personu mantai.

Ar cieņu,

Gita Gžibovska

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste