Būs jāmaksā nodeva par katru jauno viedtelefonu

Neskatoties uz krīzes diktēto digitalizācijas nepieciešamību, sākot ar nākamā gada 1. martu par katru nopirkto viedtelefonu un datora iekšējo vai ārējo disku visticamāk būs jāmaksā datu nesēju atlīdzības nodeva. Tā tiks iekasēta arī no tiem 95% viedtālruņu pircēju, kuri šo ierīci neizmantos legāli iegādātu autordarbu kopēšanai, tas ir, tam, kādēļ šī nodeva tiks ieviesta.
28.12.2020. Ilze Šteinfelde
 
©Romāns Kokšarovs/F64

Viedtelefonu aplikšanu ar datu nesēju atlīdzības nodevu paredz grozījumi “Noteikumos par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību”, kas decembra sākumā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Izmaiņas šajos Ministru kabineta noteikumos iniciējusi Kultūras ministrija. “Pirmkārt, tādējādi tiks nodrošināta citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tai skaitā kaimiņvalstīm līdzvērtīga datu nesēju atlīdzības iekasēšanas sistēma, kas sniegs būtisku atbalstu radošajām nozarēm. Otrkārt, tiks izpildīts Satversmes tiesas spriedumā noteiktais pienākums regulāri pārvērtēt datu nesēju sarakstu saistībā ar tehnoloģiju attīstības radītajām pārmaiņām,” uzsver kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Dārgāki telefoni

Datu nesēju atlīdzības nodeva Latvijā tiek iekasēta jau kopš 2012. gada. Par katru datoru jāmaksā 2,85 eiro (bez PVN), par katru CD un DVD - 6% no pirmreizējās cenas, par katru USB zibatmiņu - 4% no pirmreizējās cenas. Pēc grozījumu stāšanās spēkā, šī atlīdzība vairs netiks iekasēta par CD un DVD, jo pieprasījums pēc šiem datu nesējiem ir samazinājusies. Toties tā tiks piemērota datoru iekšējiem un ārējiem diskiem 2,85 eiro apmērā un viedtālruņiem ‒ 1,50 eiro apmērā (bez PVN).

Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūrā / Latvijas Autoru apvienībā (AKKA/LAA) gribēja, lai no katra viedtālruņa atlīdzības maksā tiktu iekasēti vismaz 2,85 eiro, tas ir, ne mazāk kā par datoru. Likumprojekta izstrādātāji šo priekšlikumu noraidīja, jo atbilstoši 2020. gada pētījumam, viedtālruņu izmantošana privātkopēšanai notiek apmēram divas reizes mazāk, nekā tas tiek darīts ar datoru starpniecību, tāpēc attiecīgi maksājamā atlīdzība noteikta aptuveni divas reizes mazākā apmērā.

Mobilo sakaru operatori un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iebilst pret atlīdzības maksu viedtālruņiem. Latvijas Telekomunikāciju asociācija norādījusi ‒ kopš 2020. gada marta valstī de facto pastāv ārkārtas stāvoklis, datori, planšetdatori un telefona ierīces, tai skaitā viedtālruņi, ir uzskatāmi par ikvienas personas būtisku un neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Attīstoties tehnoloģijām, elektronisko sakaru ierīces ir tik ļoti saistītas ar ikdienas vajadzībām, ka to pieejamības ierobežojumi esošajā situācijā var radīt apdraudējumu personu veselībai un dzīvībai, kā arī apgrūtinātu tiesību uz izglītību īstenošanu.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna uzsver, ka datu nesēju atlīdzība ir neliels, vienreizējs maksājums, kuru šīs iekārtas pircējs maksā autoriem, izpildītājiem, producentiem, aktieriem, filmu producentiem par atļauju kopēt privātām vajadzībām autordarbus. Viņa skaidro, ka bieži sabiedrībā šī atlīdzība tiek dēvēta par nodokli: “Jāsaprot, ka Datu nesēju atlīdzība nav ne jauns nodoklis, ne jauna nodeva, bet gan samaksa par autora darba kopēšanu, kas tiek uzlikta pašam datu nesējam - iekārtai, kurai ir ieraksta funkcija. Tostarp, arī mobilajam telefonam. Arī situācijā, kad jūs nopērkat jebkādā formā fiksētu muzikālo darbu, netiek nopirktas intelektuālā īpašuma tiesības uz šo darbu, bet gan iegūta atļauja izmantot konkrēto fiksācijas formu, un šī izmantošanas atļauja neparedz darba kopēšanu. Piemēram, arī iegādājoties grupas “Prāta vētra” mūzikas albumu, jūs taču katrs nekļūstat par šī albuma īpašniekiem, šī darba intelektuālā īpašuma tiesības ir un paliek grupas “Prāta vētra” mūziķiem,” saka LaIPA izpilddirektore.

Kur nonāks iekasētā atlīdzība?

Liena Grona uzver, ka iekasētais datu nesēju atlīdzības maksājums nenonāk ne valsts budžetā, ne kaut kādā citā kopējā katlā, bet tiek uzreiz pārskaitīts autoriem, respektīvi, AKKA/LAA, kas tālāk naudu sadala autoriem.

AKKA/LAA publiskais pārskats par 2019. gadu liecina, ka pērn šajā atlīdzībā iekasēti 214 577 eiro, kas ir par 30% mazāk nekā 2018. gadā.

Kopumā 2019. gada laikā AKKA/LAA autoratlīdzībās autoriem bija savākusi 6,8 miljonus eiro. Pagājušā gada laikā autoriem izmaksāti 5,8 miljoni eiro (ieskaitot ienākuma nodokli), tajā skaitā 3 miljoni eiro Latvijas muzikālo, literāro, dramatisko, vizuālo, audiovizuālo un horeogrāfisko darbu autoriem un izdevējiem, 2,3 miljoni eiro ārvalstu autortiesību organizācijām.

CD un DVD izgājuši no modes

Kultūras ministrija 2019. gadā pasūtīja pētījumu par viedtālruņu lietotāju autortiesību un blakustiesību objektu izmantošanas paradumiem, kas liecināja, ka kopumā Latvijas iedzīvotāji kopijas privātai lietošanai uz saviem viedtālruņiem veido salīdzinoši reti. Proti, respondenti, kas lieto viedtālruni ar internetu (66,5% no aptaujātajiem respondentiem), norādījuši, ka pēdējā gada laikā internetā legāli iegādātu mūziku no citas iekārtas (piemēram, datora, mākoņpakalpojuma) uz viedtālruni privātai lietošanai kopējuši 18,3 procentos gadījumu.

Ņemot vērā Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas, Latvijas elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas un LTRK izteiktos iebildumus par šīs aptaujas veikšanas nosacījumiem, 2020. gada oktobrī Kultūras ministrija pasūtīja jaunu pētījumu par Latvijas iedzīvotāju privātkopēšanas paradumiem. Tas liecina, ka likumīgi iegūtus, ar autortiesībām aizsargātus darbus savai personiskai lietošanai gada laikā reproducējuši (kopējuši) 14% respondentu. 85% iedzīvotāju likumīgi iegūtu autordarbu pārrakstīšanai izmantojušu datoru, 53% ‒ cieto disku, 41% ‒ USB zibatmiņu, 32% ‒ viedtālruni, 23% ‒ ārējo cieto disku, 9% ‒ atmiņas kartes, 3% ‒ CD un DVD.

95% viedtelefonu lietotāju autoru darbus nekopē

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) pauž neizpratni par Kultūras ministrijas steigā virzītajiem grozījumiem MK noteikumos, kuros viedtālruņus paredzēts aplikt ar nodevu, kas būs jāmaksā katram, kurš iegādāsies mobilo telefonu. LIKTA uzsver, ka jaunākais pētījums, ko kā argumentu nodevas uzlikšanai viedtelefoniem izmanto Kultūras ministrija, ir sasteigts un nebūt neliecina par šādas nodevas nepieciešamību. Tas parāda, ka legālu autordarbu kopēšanu uz viedtālruņiem veic tikai aptuveni 5% no visiem respondentiem. Tomēr Kultūras ministrija ierosina nesēju nodevu piemērot visiem viedtālruņiem kā preču kategorijai. Līdz ar to nesēju nodevu nāktos maksāt arī tiem 95% viedtālruņu lietotāju, kas kopēšanu uz viedtālruņiem nemaz neveic.

LIKTA prezidente Signe Bāliņa uzsver, ka reālajā pasaulē lietotāju paradumi ir mainījušies un legāla satura kopēšana tikpat kā nav aktuāla: “Kopš pēdējiem šo noteikumu grozījumiem 2012. gadā sperts liels solis tehnoloģiju attīstībā. Ir attīstījušies dažādi mūzikas straumēšanas pakalpojumi, tāpat ir mainījušies arī lietotāju paradumi, arvien vairāk izmantojot mākoņpakalpojumus. Šīs tendences iezīmē virzienu, ka mūzikas un citu darbu un blakustiesību objektu kopēšana tikpat kā vairs nav aktuāla,” teic S. Bāliņa.

Dīdžejs, mūzikas producents Rūdolfs Budze savukārt uzskata, ka ir nevietā arguments, ka ir cilvēki, kuri nekad neko nav kopējuši, un ka tāpēc ir nejēdzīgi no viņiem prasīt kādu maksu. Runa ir par iespēju lietot konkrēto datu nesēju vai ierīci kopēšanai. Ja pērc automašīnu, tur ir vesela virkne ierīču, ietaišu un iespēju, kuru iebūvēšana automašīnā veido tās cenu. Un mēs kā pircēji tāpat maksājam par šīm ierīcēm un iespējām pat tad, ja daļu no tām nekad neizmantosim,” ar salīdzinājumu situāciju raksturo Rūdolfs Budze.

Patreizējā datu nesēju atlīdzība par par reproducēšanai izmantojamām iekārtām

Datori, portatīvie datori un planšetdatori

2,85 eiro

CD

6% no pirmreizējās cenas
DVD 6% no pirmreizējās cenas

USB zibatmiņa

4% no pirmreizējās cenas

Plānotā datu nesēju atlīdzība par par reproducēšanai izmantojamām iekārtām

Datori, portatīvie datori un planšetdatori

2,85 eiro

Ārējie un iekšējie cietie diski

2,85 eiro

Viedtālruņi

1,50 eiro

USB zibatmiņa

6% no pirmreizējās cenas