Krievija rīko bēres "Latvijas dzelzceļam"

Citos apstākļos nevainīga metāllūžņu izpārdošana pašreizējos apstākļos izraisa jautājumus par valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) turpmāko pastāvēšanu.
03.02.2021. Arnis Kluinis
 
DAUDZ SLIEŽU, MAZ KRAVU. Ar šā gada 14. janvāri datēts fotoattēls parāda dzelzceļa nenoslogotību. Tomēr “pasažieru un kravu pārvadājumiem paredzētās dzelzceļa līnijas netiek saīsinātas vai slēgtas un pārskatāmā nākotnē nav plānots to darīt,” apgalvo sliežu saimnieks “Latvijas dzelzceļš” ©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

LDz sludinājums par melno metāllūžņu izsoli parādījās šādiem paziņojumiem atvēlētajā valsts izdevuma “Latvijas Vēstnesis” sadaļā 24. janvārī. Turpat arī paskaidrots, kā uzņēmums pie metāllūžņiem ticis. Pārdotas tiek lietotas dzelzceļa sliedes, kā arī pārmiju daļas, sliežu stiprinājumi, dzelzceļa vagonu lēninātāji un ritošā sastāva mezgli un detaļas. Citos apstākļos ziņu varētu uztvert kā kārtējo apliecinājumu, ka uzņēmums uztur kārtībā sliežu ceļus un atjauno ritošo sastāvu. Protams, ka sliedēm lemts gan dilt (kā savādāk, ja pa tām pārvelk miljoniem tonnu kravu!), gan rūsēt, tāpēc ar laiku tās ir jāpārkausē. Pavisam citu jēgu šādam paziņojumam piešķir dati par uzņēmuma saimniecisko darbību pagājušajā gadā. Decembra beigās uzņēmums sniedza pārskatu par pagājuša gada deviņiem mēnešiem, kuros kravu apgrozījums attiecībā pret 2019. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem samazinājies par 14,2 miljoniem tonnu jeb par 45%. Par kravu importu sauktajā pārvadājumu virzienā no Latvijas robežām līdz ostām samazinājums bijis lielāks nekā uz pusi (-52,1%).

Atskatoties vēl pa vienu gadu tālākā pagātnē, atklājas kravu apmēra samazinājums 2019. gada deviņos mēnešos pret 2018. gada deviņiem mēnešiem par 4,5 miljoniem tonnu jeb 12,4%. No tā divi secinājumi. Pirmkārt, ka kravu daudzums nevis svārstās, bet iet tikai uz leju. Otrkārt, ka pagājušajā gadā samazinājums bijis katastrofāls. Tādos apstākļos izklausās ticami, ka uzņēmums nevis atjauno sliežu ceļus un ritošo sastāvu, bet pārdod, ko var pārdot, lai vēl kādu laiku maksātu darbiniekiem algas un vispār pastāvētu.

Ticamības momentu garām nav palaidusi Krievijas ziņu aģentūra “RIA Novosti” 30. janvāra publikācijā par sliežu izpārdošanu. Bez jebkādas kautrēšanās tur pavēstīts, ka Krievijai izdevies izputināt Latvijas uzņēmumu. Vainīga par notikušo tomēr Latvija. “RIA Novosti” akcentē viņu kolēģu no “Rossija Segodna “arestēšanu” Latvijā 3. decembrī par darbošanos ES sankcijām pakļautā Dmitrija Kiseļova vadībā. Tuvāk patiesībai būtu sacīt, ka viņi tika aizsaukti uz Latvijas valsts drošības iestādēm un brīdināti, ka varētu nonākt vēl lielākās nepatikšanās. “RIA Novosti” liek pretī argumentu, ka īstenībā nepatikšanas draud Latvijai, kam Krievija atņems vēl atlikušās kravas. Ziņu aģentūra savākusi Krievijas amatpersonu apgalvojumus, ka Krievija tā darīšot.

Ogļu kravu atņemšana Latvijai tiek izmantota par piemēru, ka Krievija beidzot tomēr realizēs to, ar ko draud vismaz kopš 1998. gada ekonomiskās krīzes. Par tās vaininieci tika pasludināta Latvija, kas izputinājusi Krieviju ar netaisnīgiem tranzīta pakalpojumu tarifiem. Ar tranzītkravu atņemšanu Krievija Latvijai skaļāk nekā parasti draudēja arī 2014. gadā. Tās izrādījās viltus trauksmes, ja salīdzina ar tagadējo situāciju, lai gan kravu plūsma uz sliedēm pāri Krievijas un Latvijas robežai nav nulle arī šodien. “Šā gada pirmajā mēnesī pārvadājumi ar Krieviju nav būtiski kritušies un nav arī pieauguši, salīdzinājumā ar 2020. gadu, un tā, visticamāk, būs tuvākās nākotnes tendence,” LDz pauda Neatkarīgajai komentārā par Krievijā sagatavoto ziņu. “Krievijas kravu īpatsvars salīdzinājumā ar citām valstīm 2020. gadā joprojām bija lielākais - importā un sauszemes tranzītā no Krievijas transportēti 11,9 miljoni tonnu. Procentuāli tas ir par 9,2% mazāk nekā 2019.gadā,” LDz turpināja.

Skaitlisku informāciju par janvārī pārvadāto kravu apjomu LDz nesniedza. LDz nav arī paziņojis 2020. gada kravu aprites kopējo rezultātu. Kavēšanos var izskaidrot tā, ka LDz nav vienīgais uzņēmums, kas pārvadā Krievijas kravas uz Latvijas ostām vai no šīm ostām uz Krieviju. Citi pārvadātāji maksā LDz par Latvijai piederošo sliežu (infrastruktūras) izmantošanu. Tāpēc jāpieņem, ka grāmatvežiem vajadzīgi vairāki mēneši, lai pabeigtu aprēķinus par 2020. gada kravu apjomu, kura pārvietošanā vairāki uzņēmumi snieguši viens otram pakalpojumus.

Attiecībā uz akmeņoglēm LDz izlīdzējās ar vārdiskiem formulējumiem, ka tas bijis “vēsturiski lielākais kravu segments satiksmē Krieviju” un tā “apjomi ir būtiski samazinājušies”. Vārdi nesniedz izsmeļošu skaidrojums par situāciju šajā kravu segmentā. Proti, vai pārvadājumi ir vispār atjaunojušies pēc tam, kad, kā jūsmoja “RIA Novosti”, Krievija “novembrī nesaskaņoja 100% pieprasītā apjoma”. Krievijas uzņēmumi gribējuši caur Latviju oktobrī nosūtīt nosūtīt vairāk nekā 4,8 tūkstošus vagonu ar oglēm, bet Krievijas valsts iestādes atļāvušas (“saskaņojušas”, ja izsakās Krievijas oficiālajā terminoloģijā) 279 vagonus. Novembrī nav atļauts nosūtīt vairs nevienu vagonu. “RIA Novosti” palaidusi garām faktu, ka novembris ir pirms decembra, kurā datēta Latvijas varas iestāžu akcija pret Krievijas pārstāvjiem. Tādējādi rodas aizdomas, ka drīzāk Krievija Latviju nekā Latvija Krieviju ir izprovocējusi uz kārtējo attiecību saasinājumu.

Krievija priecājas par LDz grūtībām, izlaižot apstākli, ka LDz pieder Latvijas valstij, kas šobrīd spējīga savu īpašumu uzturēt.

Pagājušajā gadā valsts iemaksāja 32 miljonus eiro LDz pamatkapitālā, piešķīra 53 miljonus eiro apgrozīšanai pasažieru staciju remontēšanā un palielināja finansējumu citam valsts uzņēmumam “Pasažieru vilciens”, lai tas spētu kārtīgi maksāt LDz par sliežu un staciju izmantošanu. Tādas naudas ir daudzkārt vairāk par kopsummu no veco sliežu, lokomotīvju un daudzu citu kustamo un nekustamo īpašumu pārdošanas. LDz skaidro, ka pārdod sliedes nevis tad, kad jāmaksā darbiniekiem algas, bet tad, kad metāllūžņu cena ir uzsvārstījusies uz augšu.

LDz nebūs problēmu tik ilgi, kamēr Latvijai tiks sava daļa no Covid-19 vārdā nosauktās eiro emisijas. Tas gan neatceļ faktu, ka ar pašreizējo kravu apjomu LDz nav spējīgs pastāvēt kā uzņēmums, kas nopelna naudu sev, saviem darbiniekiem un valstij. Neatkarīgi no tā, vai LDz tiks vai netiks pārsaukts, tas pastāvēs kā valsts iestāde ar uzdevumu demonstrēt dzelzceļa esamību Latvijā. Tas varētu noderēt, ja ASV aizliegtu saviem sabiedrotajiem pieņemt Krievijas kravas no Krievijas ostām un galu panāktu varas maiņu Krievijā. Cienījami uzdevumi LDz ir arī uzturēt sliedes vietējiem pasažieru pārvadājumiem un mazināt bezdarbu.

Pārdod, ko vien var

Ziņas par “Latvijas dzelzceļa” koncerna uzņēmumu 2020. un 2021. gada piedāvājumiem nopirkt no šiem uzņēmumiem vismaz kaut ko:

- apmēram 4300 tonnu metāllūžņu (lietotas dzelzceļa sliedes, pārmiju daļas, dzelzceļa vagonu detaļas u.tml. par 230 eiro tonna (šā gada 24. janvārī);

- 22 lietotus transportlīdzekļus (septiņas “Renault” firmas automašīnas, četras “Gaz” smagās automašīnas, traktorus “Belarus” u.tml.) kopā par 20 863 eiro (tālāk 2020. gada datumi, šajā reizē 28. decembrī);

- sešas dīzeļlokomotīves par 533 200 eiro (16. decembrī);

- divas sliežu ceļu izlāgošanas-pablīvēšanas mašīnas par 279 300 eiro un astoņas dīzeļlokomotīves par 704 680 eiro (13. decembrī);

- 200 lietotus dzelzceļa kravas vagonus par apmēram 230 tūkstošiem (8. novembrī, atkārtota izsole);

- lokomotīvju brigāžu atpūtai izmantotu ēku Jelgavā par 162 063 eiro (10. oktobrī, atkārtota izsole);

- apmēram 3500 tonnu melno metāllūžņu par 215 eiro tonnā (16. septembrī);

- Suntažu stacijas veco ēku par 7944 eiro (36. augustā);

- ūdenstorni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā par 1103 eiro (26. augustā);

- piecas “M62” dīzeļlokomotīves un divas “2M62” dīzeļlokomotīves kopā par 878 846 eiro, kā arī

divas “2M62” dīzeļlokomotīves bez noteiktas sākuma cenas (18. augustā);

- Blīdenes dzelzceļa stacijas ēku grupu kopā par 18 526 eiro (9. augustā);

- 11 “ČME3”, “M62” un “TEP70” sēriju dīzeļlokomotīves kopā par pusmiljonu eiro (25. jūlijā);

- 46 automašīnas par sākumcenām starp 115 un 2315 eiro gabalā (8. jūnijā);

- ugunsdzēsēju depo ēku Rēzeknē par 10 105 eiro un kokapstrādes cehu Gulbenē par 26 435 eiro (5. februārī);

- apmēram 9000 tonnu melno metāllūžņu (sliedes utml.) par 210 eiro tonnā (31. janvārī).