Vietējās pārtikas ceļi lielveikalu džungļos

Latvija spēj sevi nodrošināt ar pašaudzētu putnu gaļu, olām, kartupeļiem, pašceptu maizi, pienu un citiem produktiem. Veikalos līdzās pašmāju produktiem ir atrodami arī ievestie labumi. Neatkarīgā pēta, cik daudz vietējās pārtikas atrodams abos lielākajos pārtikas lielveikalos – “Maxima” un “Rimi” – un vai vietējā pārtika būs atrodama arī “Lidl”, uz kura atvēršanu jāgaida līdz brīdim, kamēr Latvijā neuzlabosies epidemioloģiskā situācija.
24.02.2021. Ilze Šteinfelde
 
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Interneta veikalā “Barbora” piedāvājumā ir olas 18 dažādos fasējumos, no tiem 17 gadījumos kā izcelsmes valsts ir norādīta Latvija. “Rimi” e-veikalā var nopirkt 23 dažādus pasterizēta piena veidus, no tiem 15 ir Latvijas ražojums. “Barborā” ir 11 dažādu veidu un fasējumu kartupeļi, lielākoties visi ir vietējie. Ievesti ir tikai trīs veidi, un tie visi ir agrie kartupeļi, kādus šobrīd Latvijā nav iespējams iegūt. “Rimi” e-veikalā ir sešu veidu kartupeļi, no tiem trīs - vietējie. Savukārt āboli šobrīd lielveikalos ir gandrīz tikai ievestie. “Rimi” šobrīd vēl var nopirkt vienas šķirnes vietējos ābolus, “Barborā” vairs vispār nevar. Visi izpirkti.

Ko saka paši ražotāji?

“Maxima Latvija” sadarbības partneru lokā ir aptuveni 500 Latvijas ražotāji, kuru skaits ik gadu papildinās, Neatkarīgajai uzsver “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule. Šobrīd “Maxima” veikalos ir plaši pārstāvēti gan vadošie Latvijas zīmoli, kā, piemēram, putnu fabrika “Ķekava”, “Tukuma piens”, “Latvijas maiznieks”, “Dobeles dzirnavnieks”, “Balticovo”, “Ezerkauliņi” un “Baltijas dārzeņi” gan arī virkne citu, zināmu un pircēju iemīļotu uzņēmumu, piemēram, “Ķelmēni”, “Lāči”, “Zemturu piens”, “Lazdonas piensaimnieks”, “Zelta ābele” un daudzi citi, kuri nodrošina pircējiem vairāk nekā 10 tūkstošus pašmāju labumu visā “Maxima” veikalu tīklā. “Liela daļa no tiem ir mūsu partneri teju jau kopš brīža, kad durvis vēra uzņēmuma pirmais veikals pirms gandrīz 20 gadiem,” teic L. Dupate-Ugule.

Svaigo produktu kategorijā pārdoto vietējo ražojumu īpatsvars Latvijai raksturīgajās preču grupās “Maxima” veikalos ir vidēji 70 procenti. Teju viss “Maxima” pārdotais krējums, olas un kulinārijas produkti ir vietējā ražojuma. Maizes un svaigās gaļas (izņemot putnu gaļu) kategorijās vietējās produkcijas īpatsvars pārdotajā apjomā ir vairāk nekā 80%. Lielākās kategorijas pēc vietējās produkcijas īpatsvara ir arī konditorejas izstrādājumi (79%), biezpiena produkti (70%) un konservi (69%).

Arī “Rimi Latvia” kategoriju departamenta direktors Milans Blūms Neatkarīgajai uzsver, ka dažādās produktu kategorijās vietējo ražotāju produktu īpatsvars ir atšķirīgs. Piemēram, atsevišķās produktu kategorijās, it īpaši svaigās pārtikas segmentā, Latvijas ražotāju produkcija veido pat vairāk nekā 70% no pieejamā sortimenta - šīs kategorijas ir maize, olas, piens un piena produkti, gaļa un gaļas izstrādājumi u.c.

“Pērn novembrī “Rimi” un “Norstat” veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka puse no Latvijas iedzīvotājiem jeb 53% uzskata, ka tieši “Rimi” veikalos ir plašākais vietējo ražotāju produktu klāsts. Pateicoties dažādām atbalsta aktivitātēm vietējiem ražotājiem, gan atvieglojot līguma nosacījumus vietējiem augļu un dārzeņu piegādātājiem, gan regulāri organizējot kampaņas mūsu veikalos, katru mēnesi novērojam regulāru un stabilu vietējo ražotāju preču pieaugumu mūsu veikalos. Arī turpmāk regulāri strādāsim pie tā, lai mūsu pircējiem būtu arvien plašāks vietējo ražotāju sortiments “Rimi” veikalos,” teic M. Blūms.

Nesen “Maxima Latvija” izziņoja iniciatīvu, kurā, paplašinot sadarbību ar Latvijas ražotājiem, šis mazumtirgotājs plāno šogad papildus iepirkt Latvijā ražotus produktus vairāk nekā 70 miljonu eiro vērtībā, vienlaikus ilgtermiņā samazinot preču cenas. Papildu preču iepirkumi plānoti no Latvijas vadošajiem ražotājiem, piemēram, “Balticovo”, “Latvijas maiznieks”, “Putnu fabrika Ķekava”, gaļas nams “Ādaži”, “Tukuma piens”, “Food Union” un daudziem citiem. “Līdz ar papildus plānotajiem iepirkumiem, konkrētu pašmāju ražotāju produkcijas iepirkumu plānotais pieaugums varētu augt vairākas reizes,” lēš L. Dupate-Ugule.

“Lidl” saglabā noslēpumainību

“Ņemot vērā mūsu iekšējās vadlīnijas un konkurences situāciju tirgū, pašlaik nepubliskojam informāciju par saviem piegādātājiem un sadarbības partneriem. Taču pilnīgi noteikti - brīdī, kad atvērsim savus veikalus, tajos būs pieejami Latvijā ražoti pārtikas produkti,” Neatkarīgajai teic “Lidl Latvija” Korporatīvās komunikācijas departamenta sabiedrisko attiecību menedžeris Ingars Rudzītis.

Pēc viņa teiktā, “Lidl Latvija” vienmēr ir atvērts sadarbībai ar vietējiem ražotājiem, lai Latvijas pircējiem piedāvātu svaigākos sezonālos un ikdienas produktus. Pirms izvēlēties par labu sadarbībai ar vietējo ražotāju, “Lidl Latvija” šajā uzņēmumā vai lauku saimniecībā veic pats savus kvalitātes auditus. Piemēram - pesticīdu līmenim jābūt par 30% zemākam, nekā noteikts Eiropas un Latvijas prasībās.

“Vietējiem ražotājiem “Lidl Latvija” vienmēr dod laiku un iespēju iegūt starptautiski atzītus kvalitātes sertifikātus, kas nepieciešami sadarbības uzsākšanai ar mums,” skaidroja I. Rudzītis

Labākais atbalsts pircējiem un ražotājiem krīzē - zemākas cenas

Lai atbalstītu Latvijas ražotājus, “Maxima Latvija” pērn ar partnera organizācijām LOSP un Zemnieku saeima, uzsāka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanas iniciatīvu tieši svaigās pārtikas produktiem, samazinot PVN likmi svaigo pārtikas produktu grupām, svaigajai gaļai, zivīm, olām un piena produktiem, vienlaikus saglabājot samazināto PVN arī Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem. “PVN likmes samazināšana vietējo ražotāju produkciju padarīs ne tikai lētāku un pieejamāku iedzīvotājiem, bet arī palīdzēs ražotājiem saglabāt apgrozījumu, turpināt sekmīgu darbību un nodrošināt darba vietas. Šobrīd jau esam savākuši nepieciešamo parakstu skaitu platformā www.manabalss.lv, lai to tālāk virzītu izskatīšanai Saeimā,” atklāj L. Dupate-Ugule.

Vakar platformā manabalss.lv par PVN samazināšanu svaigai pārtikai, tai skaitā svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem jau bija parakstījušies vairāk nekā 13 tūkstoši.

Izceļ vietējo produkciju

Lai atbalstītu vietējos ražotājus, kas īpaši svarīgi ir šajā krīzes situācijā, “Maxima” regulāri investē reklāmas kampaņās, lai izceltu tieši Latvijas ražotāju produkciju, kā arī veido informatīvus raidījumus un sižetus par vietējām saimniecībām un labumiem. “Veikalos izmantojam īpaši marķētas cenu zīmes un noformējumus, pievēršot uzmanību Latvijas labumiem - piemēram, lai mudinātu iedzīvotājus izvēlēties pašmāju preci, “Maxima” veiklā Madonā esam izvietojuši Madonas novada pārtikas ražotāju produktu stendu, kurā iespējams atrast plašu tieši šī reģiona preču klāstu: maizi, medu, piena produktus u.c.,” uzsver L. Dupate-Ugule.

“Maxima Latvija” sadarbojas arī ar jaunajiem lauksaimniekiem - šogad aprit 10 gadi, kopš “Maxima” veikalos ir iespējams iegādāties kustības “Latvijas mazpulki” bērnu un jauniešu audzētos lauku labumus. Šogad tās ir pupas - aizvadītajā gadā 31 mazpulcēns vasaru pavadīja, audzējot uzturā nozīmīgu proteīna avotu - pupiņas. To izaudzētais apjoms sasniedz 320 kg un ir mērāms vairāk nekā 1500 kaltētu pupiņu paciņās, kuras iespējams atrast lielākajos “Maxima XXX” formāta veikalos īpašā mākslinieces Karīnas Volbetas veidotā stendā.

Veicinot pašmāju ražojumu pieprasījumu, “Maxima” pārtikas fabrikas ēdienu pagatavošanā tiek plaši izmantoti vietējie produkti. Arī privāto preču zīmju sortimentā ir daudz Latvijā ražoto produktu - piens, olas, putraimi u.c. labumi.

Milans Blūms savukārt stāsta, ka pērnā gada martā sadarbībā ar Zemkopības ministriju “Rimi” pārskatīja sadarbības kritērijus, kas ļāva paātrināt līguma slēgšanas procedūras ar jauniem Latvijas augļu un dārzeņu piegādātājiem. “Kā viens no veiksmīgiem sadarbības virzieniem jāmin jaunu, veselīgāku produktu attīstīšana programmas “Labākai dzīvei” ietvaros. Lai atbilstu visiem programmas “Labākai dzīvei” kvalitātes kritērijiem un tajos noteiktajām tauku, sāls, cukura, šķiedrvielu un pilngraudu robežvērtībām, jau vairāki vietējie ražotāji, sekojot “Rimi” rekomendācijām, ir pielāgojuši savu produktu receptes. To atzinīgi novērtējuši gan paši ražotāji, gan īpaši - “Rimi” pircēji. Vēl viens lielisks sadarbības virziens ir koncepta veikalu “Klēts” attīstīšana, dodot iespēju Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī mājražotājiem, piedāvāt savu produkciju plašākam pircēju lokam “Rimi” veikalos. Šobrīd “Klēts” pieejama jau deviņos “Rimi” veikalos, nodrošinot ap 3000 produktu no 300 ražotājiem. Arī šogad “Rimi” turpinās paplašināt vietējo produktu sortimentu, cenu zīmēs iekļaujot īpašu atzīmi “Radīts Latvijā”, kā arī rīkos dažādas tematiskās akcijas vietējo ražotāju produkcijas izcelšanai “Rimi” veikalos,” atklāj M. Blūms.

Kā liecina “Maxima mazumtirdzniecības kompass” pētījuma dati, arī

iedzīvotāju vidū ir novērojama izteikta vēlme grūtajos laikos atbalstīt Latvijas ražotājus.

Vērtējot Covid-19 izplatīšanās ietekmi uz vietējās produkcijas iegādes biežumu, 12% iedzīvotāju pandēmijas ietekmē sākuši biežāk pirkt Latvijas produkciju, turklāt lielākajai daļai no viņiem (76,8%) tas ir saistīts ar vēlmi atbalstīt Latvijas ražotājus. Savukārt lielākā respondentu daļa (66,5%) atzina, ka Latvijā ražoto produkciju viņi iegādājas aptuveni tikpat bieži kā agrāk.

*****

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.