"Liepājas metalurgs" sadedzinājis 118 miljonus eiro un dedzina vēl

Ar 2021. gada 19. februāri datētā “Liepājas metalurga” (LM) likvidācija nebūt nenozīmē, ka uzņēmuma izputēšanas radītie zaudējumi ir aprēķināti, norakstīti un aizmirsti. Zaudējumi turpina augt un turpinās atklāties vēl gadiem ilgi.
01.03.2021. Arnis Kluinis
 
TAS TAČU BĒRU FOTO! 2015. gada 6. martā izskatījās Latvijas valsts amatpersonas un uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” īpašnieki bija sapulcējušies par godu uzņēmuma iekārtu iedarbināšanai, taču (at)dzimšanas dienai pielīdzināmā pasākumā stāvēja ar tādām sejām, it kā stāvētu pie zārka. No kreisās Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, Ministru prezidente Laimdota Straujuma, viņas valdības ministri Dana Reizniece un Jānis Reirs un “KVV Liepājas metalurga” līdzīpašnieki – tiesāties ar Latviju sākušais Jevgeņijs Kazmins un savlaicīgi malā pagājušais Valērijs Krištals ©Arnis Kluinis

Tobrīd Liepājā lielāko, iespaidīgāko un slavenāko uzņēmumu par maksātnespējīgu Liepājas tiesa atzina 2013. gada 12. novembrī un maksātnespējas procesu par izbeidzamu - 2021. gada 10. februārī. Precizitātes labad jāpaskaidro, ka lēmums par maksātnespējas procesa izbeigšanu pieņemts Kurzemes rajona tiesā. Tas nenozīmē, ka maksātnespējas lietvedība tika pārcelta uz Rīgu, kur vēl atmiņā palikušos laikos Kurzemes rajonā bija rajona tiesa. Nē, Kurzemes rajona tiesa tagad ir pārsaukta par Pārdaugavas tiesu, bet Liepājas tiesa - par Kurzemes rajona tiesu Liepājā. Šīs tiesas 10. februāra spriedumam sekoja Uzņēmumu reģistra 19. februāra lēmums izslēgt uzņēmumu “Liepājas metalurgs” no komercreģistra. Maksātnespējas procesu no sākuma līdz beigām ir administrējis Haralds Velmers.

H. Velmeram izdevās daļu LM uzņēmumu īpašumu nodalīt un pārdot paketē, uz kuras bāzes tika izveidots juridiski pavisam cits uzņēmums “KVV Liepājas metalurgs”. Tomēr 2016. gada 16. septembrī “KVV Liepājas metalurgu” piemeklēja tas pats, kas “Liepājas metalurgu”. Tiesa atzina uzņēmumu par maksātnespējīgu un pilnvaroja administratoru uzņēmumu likvidēt. Dažādu iemeslu dēļ “KVV Liepājas metalurga” administratori ir mainījušies trīs reizes. Patlaban likvidāciju vada Argita Jaunsleine. Viņas darbu grafikā paredzēts vēl atlikušo “LVV Liepājas metalurga” mantu pārdot līdz šā gada 30. jūnijam. Ja tā tas izdosies, tiesas un Uzņēmumu reģistra lēmumi par uzņēmuma likvidāciju varētu tikt pieņemti līdz šā gada beigām. Covid-19 dēļ nebūtu brīnums, ja likvidācijas beigas aizstieptos uz vēl tālāku laiku.

KURŠ JAU MIRIS, KURŠ VĒL DZĪVS: izkārtnes diviem uzņēmumiem ar līdzīgiem, bet ne vienādiem nosaukumiem, kuri jāiegaumē, lai saprastu ziņas par šo uzņēmumu likvidācijas pakāpēm / Arnis Kluinis

LM likvidācija pabeigta ar optimistiski noformulētu pamatojumu, ka “izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns”. Diemžēl plāna izpilde nenozīmē visu prasījumu segšanu.

H. Velmeram par LM mantas pārdošanu ir izdevies savākt 115 miljonus eiro, kas izrādījās apmēram puse no parādiem, kādus bija pamanījušies izveidot LM iepriekšējie vadītāji. Viņu kreditoriem ir jāsamierinās, ka uz neatgriešanos pazuduši kopā 118 miljoni eiro.

LM mantas vērtības nepietiekamība visu LM parādu segšanai bija saprotama kopš maksātnespējas procesa sākuma. Citiem vārdiem sakot, visu parādu atdošana nekad netika plānota.

LM kreditoru zaudējumu fiksācija vēl nav galīgā zaudējumu summa. LM administratora ieņēmumi par mantas pārdošanu “KVV Liepājas metalurga” īpašniekiem taču ir šo īpašnieku izdevumi, kuru kompensāciju viņi gribētu saņemt no A. Jaunsleines. “KVV Liepājas metalurga” gadījumā atgūstamās naudas īpatsvars būs mazāks, nekā LM gadījumā. Tāpēc šie īpašnieki ir savlaicīgi iesūdzējuši starptautiskā šķīrējtiesā Latvijas valsti par 30 miljoniem eiro. “Latvijas puse šķīrējtiesas tribunālam lūgusi izbeigt šķīrējtiesas procesu un piedzīt no Ukrainas pilsoņa Jevgeņija Kazmina visus tiesāšanās izdevumus,” Neatkarīgajai pirms dažām dienām pavēstīja Valsts kanceleja. Šī iestāde uzņēmusies atbildību par visām starptautiskajām tiesvedībām, kurās iesaistīta Latvijas valsts. Skaidrojums Latvijas puses iniciatīvai tāds, “ka J. Kazmins, pretēji šķīrējtiesas tribunāla nolemtajam, līdz pat šim brīdim nav iesniedzis tribunāla pieprasīto garantijas vēstuli, kas garantētu Latvijas puses tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu”. Citiem vārdiem sakot, J. Kazmins ir izrādījies pārāk trūcīgs, lai turpinātu šķīrējtiesas procesu. Tādā gadījumā Latvijai paveras izredzes uz uzvaru, lai gan maz izredžu reāli piedzīt no J. Kazmina tiesāšanās izdevumus.

Latvijas valsts ir bijusi spiesta uzņemties īpašas rūpes par metālkausēšanas uzņēmuma galveno sastāvdaļu - metālkausēšanas krāsni, kas darbojas tik neveiksmīgi, ka izputināja gan “Liepājas metalurgu”, gan “KVV Liepājas metalurgu”. Abi uzņēmumu administratori izvēlējās tikt vaļā no milzīgas metāla un dzelzsbetona konstrukcijas, faktiski uzdāvinot to valstij. Valsts bija spiesta dāvanu pieņemt un izveidot speciālu uzņēmumu “FeLM” ar vienu darbinieku un vienu uzdevumu pārdot krāsni, kura celtniecībai Latvijas valsts bija galvojuma veidā piešķīrusi un pēc tam kreditoriem atdevusi 67,5 miljonus eiro. Iepriekšējo pārskatu par LM mantojuma dalīšanu Neatkarīgā sniedza pagājušā gada 5. novembrī par godu dienai, kad “FeLM” rīkoja kārtējo izsoli, piedāvājot 67,5 miljonus vērtu mantu par 4,3 miljoniem. Lieki teikt, ka neviens uz šādu darījumu nepieteicās. “Ņemot vērā, ka SIA “FeLM” aktīvu pārdošana, izmantojot publisko elektronisko izsoļu platformu, nav devusi gaidīto rezultātu “FeLM” aktīvu specifikas dēļ, 2020. gada decembrī pārdošanas pieeja tika mainīta uz konkursu. Konkursā dalību turpina vairāki potenciālie pircēji no Eiropas un Āzijas. Iespējamie investīciju scenāriji ir ražotnes darbības atjaunošana vai arī iekārtu demontāža un izvešana. Konkursa ietvaros potenciālie pircēji secīgi veic padziļinātu izpēti Liepājā. Konkursa prognozētais laika grafiks ir līdz 2021. gada maijam,” Neatkarīgajai skaidroja SIA FeLM valdes priekšsēdētājs Jānis Rībens.

Valsts izdevumi par par “FeLM” un tā īpašumā esošas krāsns uzturēšanu ir daudz liekāki, nekā tikai alga J. Rībenam. Pirmkārt, “FeLM” darbojas sava mātes uzņēmuma, valsts īpašumu pārvaldītāja “Possesor” (iepriekš Privatizācijas aģentūras aģentūras) sastāvā, kuras resursi tiek izmantoti J. Rībena komunikācijai ar potenciālajiem pircējiem un arī ar Neatkarīgo. Otrkārt, krāsns vismaz nomināli skaitās esoša darba kārtībā. Šāda kārtība nepastāv pati par sevi. Krāsns taču ir būvēta tam, lai izturētu superkarstumu, nevis ziemas aukstumu komplektā ar Liepājas mitrumu. Tāpēc krāsns aprūpēšanā uz valsts rēķina ir jāiesaista vairāk ļaužu par vienu sargu un un vienu sētnieku.

Kopš 2012. gada Valsts policija meklē, kur palikuši vairāk nekā 200 miljoni eiro, kuru iztrūkumu uzņēmuma bilancē savulaik nācās konstatēt H. Velmeram. Neatkarīgā kopš 2013. gada ir sekojusi, kā policija strādā pie divām versijām: vai nu naudu savākuši uzņēmuma īpašnieki Sergejs Zaharjins un Iļja Segals, vai tos no seifa savos ratiņos iekrāvusi un nezināmā virzienā aizstūmusi uzņēmuma apkopēja. Jau pieminētajā 5. novembra publikācijā ir iekļauts Valsts policijas pārskats, kādā veidā tā gandrīz 10 gadus izmeklējusi šīs versijas ar kriminālpocesu sadalīšanas un apvienošanas, slēgšanas un atjaunošanas metodēm. Pagaidām šīs metodes gan nav atdevušas valstij nevienu eiro no tiem simtiem miljoniem eiro, ko zaudējusi valsts un citi LM kreditori. Valsts policija apliecināja Neatkarīgajai, ka šobrīd izmeklēšana atrodas tieši turpat, kur bija pirms četriem mēnešiem.

*****

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.