"Domina" direktore: Valdības pieņemtais lēmums par daļēju veikalu atvēršanu krīzi pastiprinās

“Šmaucējus valdība uzslavēja, uz paplātes tiem pasniedzot atvieglojumus, bet mūs, godīgos, nopēra ar kārtējo ierobežojumu devu,” stājoties spēkā izmaiņām tirdzniecības ierobežojumos, Neatkarīgajai teic tirdzniecības centra “Domina Shopping” direktore Dina Bunce. Šie jaunie ierobežojumi skar 31 tirdzniecības centru Latvijā. Valdība vakar vienbalsīgi un bez strīdiem nolēma tirdzniecība centru atbalstam piešķirt 20 miljonus eiro.
09.04.2021. Ilze Šteinfelde
 
©Publicitātes foto

Jau vairāk nekā gadu tirdzniecības nozarē ieviesti dažādi ierobežojumi, kas ietekmē ikvienu tirgotāju Latvijā. Šajā laikā tirdzniecības centru kopējie zaudējumi sasnieguši 79 miljonus eiro. Tai pašā laikā esošais apgrozāmo līdzekļu grānts, kas ir paredzēts nozares atbalstam, iznomātājus nesasniedz vai sasniedz ļoti ierobežotā apmērā - grāntu saņem tikai daļa nomnieku, bet no saņemtajiem līdzekļiem viņi nomas maksu iznomātājiem nemaksā vai maksā ļoti ierobežotā apmērā. Tā rezultātā tirdzniecības infrastruktūra ir ļoti tuvu maksātnespējas situācijai.

“Domina Shopping”, kas līdzīgi kā citi tirdzniecības centri nav varējuši normāli strādāt valsts uzlikto ierobežojumu dēļ, nav saņēmuši nekādu atbalstu. Arī nomniekiem šobrīd neklājas viegli, atbalstam ir varējuši kvalificēties vien 60% no “Domina” esošajiem veikaliem. Valdības pieņemtais lēmums par daļēju veikalu atvēršanu, diskriminējot tirdzniecības centrus, krīzi tikai pasliktinās, uzskata “Domina Shopping” direktore Dina Bunce.

Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Vai arī tirdzniecības centrā “Domina” ir iespējams nodrošināt tādu pašu epidemioloģisko prasību izpildi, kādas ir tajos veikalos, kuros tirdzniecība ir atļauta?

Jā, protams, ka tas ir iespējams! Un mēs varam pierādīt, ka “Domina” jau tagad ir izdarīts viss nepieciešamais, tai skaitā ieguldītas lielas finanses, lai iepirkšanās pie mums būtu epidemioloģiski droša. Pircēju plūsmas un pareiza masku valkāšanas kontrole, pastiprināta dezinfekcija un apsardzes dienesta darbība, atbilstoša gaisa cirkulācija u. tml. - mēs to visu jau darām un turpināsim darīt, lai nodrošinātu drošas klātienes iepirkšanās iespēju, kas cilvēkiem ir pamatoti nepieciešama. Esam gatavi arī papildu investīcijām, tikai - ļaujiet mums strādāt un neiznīciniet nozari!

Ja ir iespējams nodrošināt visas epidemioloģiskās prasības, vai tas nenozīmē, ka lielie tirdzniecības centri, tajā skaitā “Domina”, tiek diskriminēti?

Diemžēl tā ir ne tikai diskriminācija, bet klaja ņirgāšanās par mūsu nozari. Noteikumi, kas stājās spēkā 7. aprīlī, ir godīgu konkurenci kropļojoši. Padomājiet paši - lielie tirdzniecības centri visu šo laiku spēlēja pēc valdības noteikumiem (piemēram, “Domina” nomnieki nav saņēmuši nevienu sodu vai aizrādījumu, lai gan policija pie mums ciemojas itin bieži), bet atsevišķi mazie veikali - tos pārkāpa. Bet kāds ir rezultāts? Šmaucējus valdība uzslavēja, uz paplātes tiem pasniedzot atvieglojumus, bet mūs, godīgos, nopēra ar kārtējo ierobežojumu devu.

Ja valdība nemainīs ierobežošanas noteikumus un nepiešķirs atbalstu, vai “Domina” un citiem lielajiem tirdzniecības centriem nedraud bankrots?

Mēs tomēr ļoti ceram, ka valdība attapsies un beidzot pieņems adekvātus lēmumus. Tajā pašā laikā esam gatavi cīnīties līdz pēdējam. Un, ja būs nepieciešams vērsties tiesībsargājošās instancēs, mēs to darīsim.

****

Atbalsts būs

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags Neatkarīgajai atzina, ka tirdzniecības centru nomas ieņēmumi ir piedzīvojuši krasu nomas maksas ieņēmumu kritumu (vidēji vismaz par 60%, daudzos gadījumos arī līdz 100%) un apgrozāmo līdzekļu grānta atbalsts tirdzniecības infrastruktūru nesasniedz.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses un tirdzniecības centru - “Domina Shopping”, “Origo”, “Galleria Riga”, “Sāga”, “Ozols”, “Dauga”, “Sky&More”, “Via Jurmala Outlet Village” un “Valleta” - pārstāvji pirms Lieldienām nosūtīja atklāto vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, signalizējot par kritisko situāciju nozarē un pieprasot tikšanos ar valdības pārstāvjiem. Vēstules autori uzsver, ka Ministru kabineta 26. marta konceptuālais lēmums - atjaunot tirdzniecību ārpus tirdzniecības centriem, bet neatcelt ierobežojumus tirdzniecības centros - jau esošo krīzi tirdzniecības centros tikai pasliktinās. Lai no tā izvairītos, nozares pārstāvji aicina nekavējoties lemt par nomas maksas atbalsta piešķiršanu, atgādinot, ka jau marta sākumā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam Covid-19 krīzes laikā vienbalsīgi atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto nomas maksas atbalsta instrumentu. Šī jautājuma virzību aizvien ir nobloķējusi Finanšu ministrija, tāpēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, kā arī lielākie tirdzniecības centri un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse aicināja situāciju risināt attālinātā sanāksmē starp nozares pārstāvjiem un Ministru prezidentu, vienojoties par nomas atbalsta piešķiršanu.

Vakar valdība nolēma piešķirt 20 miljonus eiro tirdzniecības centru atbalstam. To varēs saņemt tāds komersants, kurš atbilst sīkā (mikro), mazā un vidējā uzņēmuma definīcijai un kura tirdzniecības centra kopējais apgrozījuma kritums no nomas Covid-19 krīzes ietekmē ir vismaz 30%. Tirdzniecības centri varēs saņemt vienreizēju atbalstu 15 eiro apmērā par vienu kvadrātmetru.

Tirdzniecības centros atļauj darboties arī datoru un telekomunikāciju veikaliem

Ministru kabinets vakar apstiprināja arī grozījumus noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", papildinot to veikalu klāstu, kas var darboties klātienē lielajos tirdzniecības centros. Līdz ar valdības lēmumu, lielajos tirdzniecības centros, proti, tirdzniecības centrā, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir virs 7000 kvadrātmetriem, un kurā atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz pieci tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji, klātienē darboties varēs arī datoru, datoru perifēro iekārtu, videospēļu vadības paneļu, kā arī standarta programmatūru mazumtirdzniecības vietas, kā telekomunikāciju iekārtu mazumtirdzniecības specializētie veikali.

Ekonomikas ministrijā skaidroja, ka patlaban šajos veikalos, kas atrodas lielajos tirdzniecības centros, var darboties pakalpojumu sniegšanas sadaļa, bet nav atļauta mobilo telefonu un datoru tirdzniecība.

"Tās pēc būtības ir sarežģīti nodalāmas lietas, kā arī, cilvēkiem strādājot attālināti un bērniem mācoties attālināti, ir ļoti būtiski nodrošināt gan datoru, gan mobilo ierīču pieejamību. Tāpat ne reti, īpaši mazākās pilsētās, šāda veida veikali ir izvietoti tikai tirdzniecības centru telpās, līdz ar to, ja tie nestrādā, iedzīvotājiem ir būtiski apgrūtināta iespēja šādas preces iegādāties," uzsvēra EM.