Uzrakstīti likumprojekti OIK dubultošanai

Ekonomikas ministrija sagatavojusi projektus grozījumiem Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā ar mērķi dubultot no tā sauktajiem atjaunojamiem energoresursiem (AER) saražotās elektrības un siltuma apmēru un atbilstoši arī enerģijas cenas.
21.04.2021. Arnis Kluinis
 
©depositphotos.com

Tieši tajā pašā laikā, kad pašreiz valdošo koalīciju izveidojoši politiķi sacentās par vietām 13. Saeimā ar solījumiem atcelt tagadējo AER izmantošanas dēļ radīto elektrības sadārdzinājumu, Eiropas Savienības instances pabeidza sacerēt uzdevumu ES dalībvalstīm šo sadārdzinājumu palielināt. 13. Saeima tika ievēlēta 2018. gada 6. oktobrī, bet tā paša gada 11. decembrī Eiropas Parlaments un Padome izdeva direktīvu Nr. 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu. Tagadējie likumu grozījumi Latvijai vajadzīgi vismaz tāpēc, lai atskaitītos, ka direktīva tiek pildīta. Grozījumu gatavības pakāpes nav identiskas, bet aptuveni var teikt, ka abi projekti nodoti saskaņošanai starp valsts iestādēm pirms iekļaušanas valdības darba kārtībā.

Likumprojektu rakstīšanas izstiepšanu pa četriem gadiem (2018., 2019., 2020. un tagad jau 2021.) var traktēt Krišjāņa Kariņa valdībai labvēlīgi kā centienus vismaz novilcināt neizbēgamo elektrības un siltuma sadārdzinājumu. Tikpat labi var teikt, ka dokumentu rakstīšanu kavēja Latvijas ierēdņu analfabētisms tehniskos jautājumos un tagadējā sadārdzinājuma dalīšanā roku iesitušo uzņēmēju (politekonomisko grupējumu) cīņa par nākamā sadārdzinājuma dalīšanu. Tieši tāpat kā tagad ar obligāto iepirkuma komponenti (OIK), dalīti tiks miljardi eiro.

Likumprojektu un to anotāciju tekstos OIK vispār netiek pieminēta saistībā ar solījumiem to atcelt. Netiek norādīti arī nekādi tehniski jaunievedumi, kuru dēļ enerģiju no AER turpmāk varētu iegūt ja ne lētāk, tad vismaz ne dārgāk kā no fosilajiem energoresursiem. Līdz ar to OIK tiek pilnībā reabilitēta un nostiprināta, jo nav taču iespējams palielināt AER īpatsvaru kopumā, ja vienlaicīgi ar jaunajiem pasākumiem AER izmantošanas palielināšanai izbeigtos enerģijas iegūšana pēc OIK shēmām. Nekādas jaunas, no to izpildes viedokļa saprotamas shēmas likumprojekti nepiedāvā. Ekonomikas ministrijā neatradās neviena ierēdņa, eksperta vai politiķa, kurš uzņemtos atbildēt uz Neatkarīgās jautājumiem par to, kā īsti Latvija realizēs solījumu pildīt ES instanču uzdevumu. Ministrija atrakstījās ar divām acīm redzami pretējām tēzēm. No vienas puses, ar jau sagatavoto likumprojektu un to anotāciju pārstāstu, bet no otras puses, ar apgalvojumu, ka šiem tekstiem vēl nekādas nozīmes nav, jo vēl tikai “plānots aktīvi diskutēt ar nozari, lai nodrošinātu visām pusēm, gan ražotājiem, gan patērētājiem, izdevīgākos risinājumus”. Tā, lūk, likumprojektu autori atzīstas neziņā, ko īsti viņi sacerējuši. Tagadējā veidolā grozījumi Enerģētikas likumā redzami šeit, bet Elektroenerģijas tirgus likumā - šeit.

Tik tiešām nav iespējams prasīt no Latvijas valsts iestādēm publisku atzīšanos, ka vispār dabā neeksistē nekādi AER, kas nebūtu fosilo energoresursu pārveidotas formas. Latvijā pēdējos 10-15 gados notiekošo var traktēt arī kā grandiozu eksperimentu, kas AER neesamību pierāda.

Protams, ka Latvijā gan koki, gan zāle (kukurūza) aug un asimilē Saules enerģiju, taču šādi asimilētās enerģijas lietderīgais iznākums ir mazāks par to enerģiju, kas jāizlieto, lai pārveidotu zāles stiebru par, piemēram, gaismu no spuldzītes.

Lauku apstrādāšanai, kukurūzas masas stumšanai uz tās pūdēšanas reaktoriem un puvekļu izklīdināšanai tiek iztērēts vairāk enerģijas dīzeļdegvielas un arī elektrības veidos, nekā pēc tam tiek atgūts, sadedzinot puvuma gāzi. Tas pats jāsaka par šķeldas dedzināšanu. Piemēram, zviedri Stokholmā dedzina koksni, kas vesta no Baltijas, Ukrainas, Krievijas. Zviedri iegūtu vairāk siltuma un elektrības, ja paši sadedzinātu tos naftas produktus, kuri darbina meža ciršanas tehniku, pēc tam automobiļus, vilcienus un pāri Baltijas jūrai ejošos kuģus, lai zviedri gala rezultātā dabūtu gan šķeldu, gan pašiem sev izsniegtu un Briselē apstiprinātu izziņu par klimatneitralitāti jeb enerģijas iegūšanu no atjaunojamiem resursiem. Faktiski, turpretī, CO2 emisija tiek dubultota, jo koksnes pārvadāšanā emitētais CO2 jāsummē ar koksnes dedzināšanā emitēto CO2, kam nav nekādu atšķirīgu - labāku - īpašību nekā no naftas izvilktajam CO2. Turklāt dabai nodarītais kaitējums no visām šim izdarībām kopā ir daudz būtiskāks, nekā tikai CO2 emisija.

Ja Latvija pildīs tagadējos plānus, tai līdz 2050. gadam būtu jāsāk ievest sadedzināšanai koksne varbūt no Brazīlijas mūžamežiem, ja tur vispār vēl būtu saglabājušies koki un ja Brazīlijā ņemtu pretī eiro, ko Eiropas Centrālā banka gatava nodrukāt jebkādā daudzumā.

Tieši šobrīd aktuāls ir nevis 2050., bet 2030. gada mērķis. Enerģētikas likuma grozījumu anotācijā ar atsauci uz Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam ir iekļauta tabula par AER īpatsvara palielināšanu kopējā enerģijas patēriņā no 40% pagājušajā gadā līdz 50% 2030. gadā. Šāds mērķis sasniedzams un pat pārsniedzams arī ar enerģijas patēriņa - iedzīvotāju skaita un rūpniecības tuvināšanu nullei. Ja Latvijā atlikušo iedzīvotāju skaits paliktu tūkstošos, viņi varētu sildīties pie ugunskuriem ar reālu, nevis fiktīvu klimatneitralitāti.

Enerģētikas un klimata aktuālajā plānā ir atrodams atskats nesenā vēsturē. Atbilstoši šiem datiem, AER devums kopējam enerģijas patēriņam laikā no 2005. līdz 2017. gadam audzis no 20,9% līdz 39%. Pieaugums pret šādu robežlīniju atdūries un pie tās palicis. Citiem vārdiem sakot, pieaugums iestidzis tukšajos solījumos atcelt OIK. Ja tie būtu izpildīti, pieaugumu nomainītu samazinājums, kas nav noticis. Latvijas iedzīvotāji turpina maksāt OIK, kuras kopējo summu varētu novērtēt ar četriem miljardiem tagadējās vērtības eiro. Tagadējo Enerģētikas un Elektroenerģijas tirgus likumu grozījumu ļoti aptuvenais novērtējums naudā būtu OIK maksājumu dubultošana līdz 2030. gadam. Likumu grozījumos iezīmēts tikai principiālais pamatojums, nevis shēma', ar kādu tiks vākta nauda no Latvijas iedzīvotājiem.

Pamatvārds likumu grozījumos ir “energokopiena”, kas šajā aspektā ļoti līdzinās valstī palikušo nodokļu maksātāju kopienai. Enerģētikas likuma anotācijā teikts, ka “energokopienas var tikt izveidotas, vadoties no ekonomiskiem apsvērumiem, kā arī vadoties no sociāliem vai vides apsvērumiem”. Tādējādi tiek atzīts, ka cilvēkiem būs jāpatērē nevis lētākā elektrība un siltums. “vadoties no ekonomiskiem apsvērumiem”, bet sadārdzināta elektrība un siltums “no sociāliem vai vides apsvērumiem”. It kā bezjēdzīgajai vārdu spēlei īstenībā ir liela jēga - tā ir tirgus saimniecības un no tās atvasināto regulācijas un uzraudzības mehānismu demontāža. Bez tirgus cilvēki iztika pirmatnējās kopienās un iztiks ne tikai Latvijai, bet visā ES izdomātajās “energokopienās”.