Gaidāms "aizliegto" pakalpojumu cenu kāpums

Banku ekonomisti ir vienisprātis, ka patēriņa cenas Latvijā turpinās kāpt, un lielākais inflācijas lēciens vēl ir priekšā. Visstraujāk cenas varētu pieaugt pakalpojumiem, kas pandēmijas dēļ kādu laiku bija aizliegti vai ierobežoti, piemēram, maltītes kafejnīcās vai restorānos, ceļojumi ārpus Latvijas.
11.05.2021. Ilze Šteinfelde
 
©Neatkarīgā

Degviela sadārdzinājusies par 25%

Aizvadītā gada laikā straujākais cenu kāpums bijis degvielai. Dīzeļdegvielas cenas palielinājās vidēji par 25,1%, benzīna - par 24,4%, bet auto gāzes - par 23,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Sadārdzinājās lietotās automašīnas, kā arī pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem. Vienlaikus cenas samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem, ko turpināja ietekmēt Covid-19 ierobežojumi. Lētāka kļuva arī personisko transportlīdzekļu apkope un remonts.

Mēneša laikā degviela kļuva dārgāka par 0,9%, tai skaitā dīzeļdegviela - par 0,6%, benzīns - par 0,6%, bet auto gāze - par 5,2%.

Degvielas sadārdzināšanos izraisīja naftas cenu kāpums, kas faktiski bija gaidāms, atceroties ārkārtīgi zemās naftas cenas pērn. “Naftas cenas ir vienkārši atgriezušās pirmspandēmijas līmenī, kas nav ļoti augsts uz aizvadītās desmitgades fona, turklāt nākotnes darījumi drīzāk paredz cenu kritumu. Politiskie lēmumi būs vērsti uz enerģijas patēriņa samazināšanu. Taču, lai tas notiktu, būs jārada alternatīva infrastruktūra, kurai vajadzēs ļoti daudz metāla. Industriālo metālu indekss (484 punkti) strauji tuvojas vēsturiski augstākajam līmenim (537 punkti 2007. gada maijā). Patēriņa indekss uz šīm izmaksām reaģē lēnāk nekā uz enerģijas cenām, taču šo izmaksu kāpuma ietekme ir “dziļāka”, tā aptver infrastruktūru, iekārtas, dažādas patēriņa preces, tātad aptver visus ekonomikas nostūrus,” skaidroja “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka šā gada pirmajos mēnešos galvenais inflāciju veicinošais faktors Latvijā bija naftas cenas kāpums pasaulē, kuras gan šobrīd tiek salīdzinātas ar ļoti zemajām naftas cenām pērnā gada aprīlī. “Tādējādi degvielas cenas Latvijā aprīlī bija par gandrīz 25% augstākas nekā pirms gada. Gada otrajā pusē naftas cena kāpums atspoguļosies arī augstākos siltumenerģijas tarifos,” brīdināja M. Āboliņš.

Cenu kāpums tik drīz neapstāsies

Kopumā dzīve Latvijā gada laikā sadārdzinājusies par 1,7%.

Līdzās degvielas cenu kāpumam dārgākas kļuvušas arī ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi, pārtika un bezalkoholiskie dzērieni, veselības aprūpe. Piemēram, svaigu dārzeņu cenas kāpa par 9,1%, olām -par 9,2%, augu eļļai - par 12,4%, miltiem un citiem graudaugiem - par 5,9%, šokolādei - par 3,4%, brokastu pārslām - par 6,0%, olīveļļai - par 8,7%.

“Tikko piedzīvotais inflācijas lēciens pievērš uzmanību, bet mēs vēl neesam piedzīvojuši interesantāko, tas vēl sekos,” brīdina P. Strautiņš.

Arī “SEB bankas” ekonomists Dainis Gaišputis uzskata, ka cenu kāpums nav apstājies. “Uzņemtais spējums saglabāsies, jau drīzumā laužot jaunas virsotnes. Šobrīd viss norāda uz to, ka vasaras beigās tas caursitīs 3% līmeni. Cik tālu tiks, to noteiks ekonomikas atveseļošanās gaita un globālais inflācijas fons,” sacīja D. Gašpuitis.

Viņš prognozē, ka tiklīdz būs iespējams ceļot, tūrisma pakalpojumu cenas strauji pieaugs. “Normalizēsies arī īres cenu pieauguma temps, kas nozīmīgi veicinās inflāciju. Paredzams, ka uzņēmēji izmantos iespējas, lai kompensētu krīzes laikā negūtos ieņēmumus. Būtiska būs arī zemo cenu bāzes ietekme 2020. gada pavasarī,” skaidroja D. Gašpuitis.

Pēc viņa teiktā, Latvija turpinās konverģences ceļu, kas nozīmē, ka šeit inflācija būs augstāka nekā eirozonā. “Algu spiediens pandēmijas laikā tikai nedaudz piebremzēja un saglabās nozīmīgu spiedienu uz inflāciju, īpaši pakalpojumos. Arī globālais fons un pērnā gada bāze īstermiņā veidos pastiprinātu cenu spiedienu, kam vidējā termiņā ir jānormalizējas,” sacīja D. Gašpuitis.

“Swedbank” ekonomiste Laura Orleāne uzskata, ka vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā turpinās pieaugt arī tuvākajos mēnešos. Nozīmīgu pienesumu, pēc viņas teiktā, visticamāk, dos 7. maijā darbu atsākušās kafejnīcu un restorānu terases. “Atvēršanās veicinās vidējā cenu līmeņa izaugsmi šajā kategorijā, tirgotājiem cenšoties atgūt pandēmijas laikā zaudēto. “Swedbank” Latvijā aprīlī atjaunoja inflācijas prognozi, paredzot 2021. gada inflācijas izaugsmi 1,8% apmērā, bet 2022. gada patēriņa cenu līmeņa pieaugums sasniegs jau 3% atzīmi,” atgādināja L. Orleāne.

Pēc bankas “Citadele” ekonomista Mārtiņa Āboliņa aplēsēm, turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā varētu pārsniegt 2%. Un virs 2% tā varētu būt arī 2021. gadā kopumā, savukārt 2022. gadā inflācija Latvijā varētu būt robežās no 2,5% līdz 3%. Viņš uzsvēra, ka šobrīd nav pamata domāt, ka patēriņa cenu kāpums tuvākajā laikā varētu mazināties. Pēdējos mēnešos pasaulē ir strauji augušas pārtikas, koka, metālu un citu resursu, kā arī transporta cenas, savukārt no darba devējiem parādās signāli par grūtībām atrast darbiniekus.