Inflācija izpaužas mājokļu cenās

Pārskatu par patēriņa cenu izmaiņām 2020. gadā Neatkarīgā sniedza šā gada 13. janvārī zem virsraksta “Sensācija. Naudas drukāšana rada zemas cenas”. Publikācija tiešā veidā attiecās uz tādu cenu mērījumu summu, kurā mājokļu cenas neietilpst. Statistiķi ir dabūjuši atļauju nemaz nepētīt cenas, kuras uzzināt daudz grūtāk, nekā maizes cenas veikalos, bet kuras tik un tā nevar dzīvot savu, no kopējās ekonomiskās situācijas atšķirīgu dzīvi. Tiek uzskatīts, ka ar daudzu vieglāk, ērtāk, lētāk uzzināmu cenu apkopojumu pietiek, lai izteiktu cenu kopējo virzību uz pieaugumu (inflāciju) vai samazināšanos (negatīvo inflāciju, deflāciju), bet arī šīs virzības kvantitatīvo vērtību jeb ātrumu. Tāpēc arī uz mājokļu cenām attiecās izbrīns par neatbilstību starp naudas drukāšanu un cenu pazemināšanos.

Novērtēt patiesās mājokļu cenas tik tiešām ir grūts uzdevums, kura risināšanai ar statistiķu zināšanām nepietiek. Latvijā šo uzdevumu brīvprātīgi, vairāk kā ziedojumu sabiedrības labā nevis pašreklāmas sastāvdaļu veic divas nekustamo īpašumu tirdzniecības starpniekfirmas “Arco Real Estate” un “Ober Haus”; ilgus gadus to darīja arī “Latio”, taču tagad vairs nedara.

No kopējām ekonomiskajām tendencēm neizriet visu cenu izmaiņu sakritība kuru katru dienu vai mēnesi. Konkrēti bija tā, ka 2020. gadā mājokļu cenu pazeminājums procentos bija ļoti līdzīgs ikdienas preču cenu pazeminājumam, bet nesakrita ar patēriņa grozā rēķināto pakalpojumu cenu pieaugumu, kas preču cenu pazeminājuma efektu līdzsvaroja. Valsts algotie statistiķi teicās pamanījuši cenu zigzagu - mikroskopisku pieaugumu pērnajā vasarā, bet mākleri nekustamo īpašumu cenu svārstībās neko tādu nepamanīja. Pārejot no pērnā gada uz šā gada cenām, “tehniski un oficiāli Latvija šogad pārkāpusi divām robežlīnijām starp dažādām inflācijas zonām. Pirms diviem mēnešiem tika pārkāpta nulles līnija starp 0,2% negatīvo inflāciju jeb deflāciju februārī un 0,3% inflāciju martā. Pirms mēneša sasniegtie gada inflācijas 1,7% atrodas jau tālu virs (..) svārstību apgabala pa procenta desmitdaļām, kurā inflācija iepriekš bija mitusi daudzus gadus,” Neatkarīgā 12. maijā atstāstīja valsts statistiķu oficiālos datus.

Jaunākās ziņas par cenu izmaiņām gan Centrālā statistikas pārvalde, gan “Arco Real Estate” un “Ober Haus” ir sniegušas par aprīli. Līdzšinējā mājokļu cenu mērījumu vēsturē jau gandrīz 15 gadu garumā nebūt nav daudz tādu mēnešu, kad divu firmu aprēķini noved pie identiska rezultāta. Tā tas ir noticis attiecībā uz aprīli, kad “Arco Real Estate” un “Ober Haus” novērtējušas dzīvokļu vidējo cenu Rīgas sērijveida mājās ar 820 eiro par kvadrātmetru. Tūlīt pat jāatgādina, ka vidējā cena nav garantija, ka pircējs par šādu un ne augstāku cenu dabūs tieši to, ko viņš grib. Ar 99% garantiju sakāms, ka viņam būs jāmaksā vairāk, jo daudzi grib to pašu, ko viņš. Vidējā cena ir mājiens uz objektiem, kurus viņš negrib un citi negrib, bet kāds tomēr nopērk gribot negribot.

820 eiro cena vēl mazliet atpaliek no 822 eiro, ko “Arco Real Estate” nosauca par Rīgas standartapbūves cenu 2020. gada janvārī un februāri, t.i., pašos pēdējos pirmskovida mēnešos. Tūlīt pēc tam Covid-19 pazemināja visas cenas un attaisnoja eiro u.c. valūtu emisiju, jo ļāva naudas drukāšanu pasniegt kā rūpes par cenu stabilitāti. Tik tiešām, arī cenu pazemināšanās ir cenu nestabilitātes veids.

13. janvārī Neatkarīgā parādīja, cik daudz eiro bija nācies nodrukāt no 2020. gada sākuma līdz novembrim, lai pavērstu nekustamo īpašumu cenas no pazemināšanās uz paaugstināšanos Eiropas Savienības nomalē Latvijā. Tagad iespējams uzrādīt ECB atskaiti par naudas drukāšanu turpinājumu līdz martam, kas nodrošinājis mājokļu nominālvērtību Latvijā 2020. gada sākuma līmenī. Naudas drukāšana ir turpinājusies un turpinās, tāpat kā naudas sūkšanās no Frankfurtes uz Latviju. Pirmkārt, ES Latvijai naudu aizdod vai pat uzdāvina. Otrkārt, Latvija eksportē - atdod savas dabas vērtības (koksni) un darbu par naudu, kas radīta no zila gaisa. Naudas nodrukāts jau tik daudz, lai cenu celšanās turpinātos visa šā gada garumā, pat ja ECB pēkšņi apstādinātu naudas drukāšanu pilnībā. Lai nu ko, bet naudas drukāšanas apstādināšu nevar gaidīt ne ES un ne ASV, kuras dolārs Latviju ietekmē lielā mērā, kā arī ne Ķīnā un ne Japānā, kas Latviju ietekmē caur kopējo konjunktūru pasaulē.

*Abreviatūra no vārda “money” - nauda; šeit uzrādīti apjomi dažādām bezskaidrās naudas formām.

**Eiro daudzuma pieauguma dinamika šā gada 1. ceturksnī uzrādīta šeit

“Nav nekādas saprašanas par to, kas notiek,” Neatkarīgajai atzina “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. “Neviens nezina, cik daudz naudas sadrukās un kā tā noklās Latviju,” viņš izskaidroja vismaz neziņas iemeslu.

Neziņa par tālāko ir tāda, kā visu preču un pakalpojumu nominālcenu pieaugums ietekmēs šo cenu samēru un preču pieejamību vai nepieejamību. Vēstures apcirkņos var atrast kaut vai tādus piemērus, ka mājokļu pārdošanas vai īres cenas tiek izteiktas ar miltu maisiem, kartupeļu maisiem vai dimantiem. Tā, protams, nav garantija, ka tieši šāda pagātne stāv priekšā Latvijai kā nākotne. Šīs neziņas sekas ir tādas, ka, pēc E. Šīna teiktā, neesot tendences, ka cilvēki speciāli censtos pārvērst savu naudu par nekustamiem īpašumiem vai īpašumus - par naudu pārliecībā, ka tas viņiem dos priekšrocības nākotnē. Cilvēki cenšas pēc iespējas ērtāk iekārtoties šodien, rēķinoties tikai ar šodienu.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā