Kukuļošana Latvijā kļūst dārgāka

Kopš 2012. gada ēnu ekonomika Latvijā nav mazinājusies, arī pērn – Covid-19 krīzes laikā – tās īpatsvars ir pieaudzis. Ja Latvijā turpināsies korupcijas skandāli, ja pieķertie netiks sodīti un ja valdība neuzlabos komunikāciju, ēnu ekonomika turpinās izplesties, konferencē uzsvēra Arnis Sauka.
17.06.2021. Ilze Šteinfelde
 
©Ekrānšāviņš

Sliktākais rādītājs 9 gadu laikā

Ēnu ekonomika Latvijā pērn bija 25,5 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs”. Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika ir atgriezusies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tā sasniedza 16,7% no IKP.

“Pašreiz vēl ir salīdzinoši grūti izdarīt secinājumus, cik lielā mērā 2020. gada ēnu ekonomikas rādītājus ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija. Tomēr līdzīgi kā pagājušā gada pētījumā var droši secināt, ka, neskatoties uz politikas veidotāju centieniem, ēnu ekonomikas apjomu Latvijā nav izdevies mazināt vai būtiski mazināt jau kopš 2012. gada. Diemžēl ēnu ekonomikas apjoms Latvijā būtiski nemazinājās arī ekonomikas izaugsmes laikā - situācijā, kad ēnu ekonomikai būtu jāmazinās. Tāpēc ir gandrīz likumsakarīgi, ka ēnu ekonomika pieauga laikā, kad ekonomikai ir salīdzinoši grūtāki laiki,” uzsvēra pētījuma autors, SSE Riga profesors Dr . Arnis Sauka.

Pēc viņa teiktā, ēnu ekonomiku veicinošas problēmas ir uzņēmēju neuzticēšanās valdībai adekvāti izlietot nodokļos maksāto naudu, korupcijas skandāli un gadījumi, kad, piemēram, par aplokšņu algu maksāšanu tiek piespriesti neadekvāti zemi sodi. Tāpat arī nodokļu sistēmas neprognozējamība un kopējā nenoteiktība biznesa vidē. “Visi šie faktori kopumā varēja radīt negatīvu ietekmi uz ēnu ekonomikas apjomu, sevišķi Covid-19 pandēmijas apstākļos. Kopumā, ņemot vērā ēnu ekonomikas dinamiku iepriekšējos 8 gados un pašreizējo situāciju ekonomikā, ar lielu varbūtību var sagaidīt, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā turpmākajos 2-3 gados turpinās pieaugt,” secina A. Sauka.

Kukuļošanas līmenis palielinās

Pētījumā secināts, ka Latvijā pieaug kukuļdošana un kukuļņemšana. Vispārējais kukuļdošanas līmenis (procents no ienākumiem, ko firmas maksā neoficiālos maksājumos lai “nokārtotu lietas”) 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu Latvijā palielinājās par 0,2%, sasniedzot 8,3%, bet par 0,1% samazinājās Lietuvā (sasniedzot 8,4%). Lai arī Igaunijā vispārējais kukuļošanas līmenis, salīdzinājumā ar pārējām divām Baltijas valstīm, joprojām ir zemāks, tomēr jaunākā pētījuma dati norāda uz negatīvu tendenci.

Latvijā un Igaunijā ir pieaugusi maksa, ko maksā uzņēmumi par valsts pasūtījuma iegūšanu. Latvijā tie ir 6,9 procenti, bet pirms pieciem gadiem tie bija 3,5 procenti. Igaunijā pērn šajā maksājumā uzņēmēji maksāja 3,9 procentus no darījuma summas, Lietuvā - 5,6 procentus. Ēnu ekonomikai Latvijā pieaugot, ir sasniegts lielākais ēnu ekonomikas apjoms kopš 2011. gada

Aplokšņu algas - nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente Latvijā

Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā un arī Igaunijā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente arī 2020. gadā bija aplokšņu algas, kas Latvijā veido 46,9% no kopējās ēnu ekonomikas apjoma. Neuzrādītie ieņēmumi Latvijā ir 29,9% (2019. gadā - 32,0%) no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādīto darbinieku komponente - 23,2% (2019. gadā - 23,9%). Nozīmīgākās ēnu ekonomikas komponentes 2020. gadā Lietuvā bija neuzrādītie ieņēmumi un aplokšņu algas.

Profesors Sauka norāda, ka tieši aplokšņu algas joprojām ir galvenais ēnu ekonomikas apjoma veicinātājs Latvijā, un arī izskaidro atšķirību starp kopējo ēnu ekonomikas apjomu Baltijas valstīs: “Vidējās algas daļa procentos, ko uzņēmēji slēpj no valsts, jeb aplokšņu algas 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu pieauga visās trīs Baltijas valstīs, taču tās joprojām ir izteikti lielākas Latvijā. Proti, Latvijā aplokšņu algu apjoms 2020. gadā sasniedza 23,5%, savukārt Lietuvā - 15,3% , bet Igaunijā - 13,2%.”

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, pieaugums visās Baltijas valstīs vērojams arī ienākumu neuzrādīšanas jomā. Latvijā vidējā ienākumu daļa procentos, ko uzņēmēji slēpj no valsts, 2020. gadā pieauga par 1,4%, sasniedzot 18,0%, Lietuvā pieaugums bija par 1,4% (15,8%), Igaunijā par 1,0% (11,6%). Savukārt darbinieku neuzrādīšanas apjoms (vidējais % no darbinieku kopskaita, kas tiek nodarbināti bez līguma) 2020. gadā Latvijā ir palicis 2019. gada līmenī, veidojot 10,9%, bet pieaudzis Lietuvā (par 1,0%, sasniedzot 9,3%) un salīdzinoši būtiski pieaudzis Igaunijā (par 3,3%, sasniedzot 9,0%).