"Latvenergo" un "Latvijas gāze" izziņo tarifu celšanu

Latvijas valstij piederošais “Latvenergo” un privātā “Latvijas gāze” nākuši klajā ar gandrīz kā savstarpēji saskaņotiem vai nokopētiem paziņojumiem, ka paaugstinās savus tarifus mājsaimniecībām attiecīgi par 10 līdz 42% elektrībai un par 25% līdz 43,1% dabasgāzei.
28.06.2021. Arnis Kluinis
 
©Neatkarīgā

Cenu pieauguma skaidrojumā “Latvenergo” atsaucas uz to, ka “pēdējā laikā” ““Nord Pool” elektroenerģijas biržā Latvijas zonā ir bijis cenu pieaugums par 90%, salīdzinot ar to pašu periodu 2020. gadā”. Izrādās, ka “Latvenergo” naudu no klientiem nevis ņem, bet klientiem dāvina, nosedzot starpību starp biržas cenas pieaugumu un tarifu pieaugumu: “Saviem klientiem esam fiksējuši cenu pieaugumu, kas nepārsniedz 10-42 % robežas.”

Tieši ar tādu pašu labdarību nodarbojas arī “Latvijas gāze”: “Pēdējos 12 mēnešos dabasgāzes cenas par megavatstundu starptautiskajā tirgū pieaugušas aptuveni četras reizes, sasniedzot gandrīz 25 eiro par megavatstundu. Vienlaikus "Latvijas gāze" ir spējusi saglabāt mājsaimniecībām dabasgāzes cenu 20,25 eiro par megavatstundu līmenī, kas ir par apmēram 20% zemāka nekā šā brīža faktiskā iepirkuma cena,” skaidro uzņēmums. Protams, ka gāzes patērētāju pienākums ir kaut daļēji atlīdzināt šādu labdarību, palielinot maksājumus par gāzi reizes pusotras.

“Latvijas gāzes” gadījumā tarifi paaugstināšanu noteicis ne vien dabasgāzes cenas, bet arī gāzes sadales sistēmas operatora “Gaso” pakalpojumu tarifa grozījumi, kādus šā gada 30. aprīlī apstiprinājusi Latvijas valsts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas personā. “Gaso” pārliecinājis komisiju, ka tarifu paaugstinājums uzņēmumam nepieciešams, lai turpinātu modernizēt infrastruktūru.

Gan elektrības, gan dabasgāzes cenu pieaugumu robežas ir ļoti plašas un nestāsies spēkā visiem vienā brīdī. “Katra klienta elektroenerģijas cenas pieaugums ir atkarīgs no tā, kāda veida produktu klients izvēlējies, kad ticis noslēgts iepriekšējais līgums, un uz cik ilgu periodu fiksēta cena. Cenu pieaugums tiek aprēķināts pret piedāvāto cenu iepriekšējā periodā, kas katram klientam var būt atšķirīga,” skaidro “Latvenergo”. “Cenu izmaiņas pakāpeniski jau piedzīvojuši tie klienti, kas lieto vai nu biržas cenai piesaistītu plānu, vai arī tie, kam attiecīgajā brīdī noslēdzies līdzšinējais līguma termiņš un ir bijis jānoslēdz jauna termiņa līgums, un tajā piemērots attiecīgā brīža cenas lielums nākamajam periodam. Aktuālie elektroenerģijas cenu piedāvājumi jauniem līgumiem tirgū tiek noteikti katru mēnesi, pielāgojoties aktuālajām tirgus cenām. Savukārt, esošo klientu līgumu cenas tiek pielāgotas aktuālajām cenām brīdī, kad beidzas līgumā iepriekš noteiktās cenas periods.

Attiecīgi - šobrīd ar vēstulēm individuāli informējam tos klientus, kam izmaiņas paredzamas augustā,” skaidrojumu Neatkarīgajai detalizēja “Latvenergo” preses pārstāve Ivita Bidere.

“Ņemot vērā šīs pārmaiņas vairākās maksājuma komponentēs, “Latvijas gāze” saviem aptuveni 400 000 klientu - mājsaimniecībām - no jūlija līdz septembrim izsūtīs vēstules ar jaunām izlīdzinātā maksājuma summām. Tā mēs informēsim klientus, kā rīkoties, lai neveidotos būtiskas starpības starp aprēķināto un samaksāto summu, saņemot nākamo gada pārskatu,” pie klientiem vērsās “Latvijas gāzes” Mājsaimniecību departamenta vadītāja Diana Tivča.

Jautājumu par klienti maksātspēju, t.i., maksātnespēju “Latvenergo” ir pārformulējis kā jautājumu par klientu “paradumiem”: “Ja elektroenerģijas līgumā fiksētā cena neatbilst jūsu paradumiem un jums ir interese elektroenerģijas cenu iegādāties atbilstoši mainīgajām biržas cenām, varam piedāvāt produktu “Elektrum Dinamiskais”. Tādējādi ikdienā mobilajā lietotnē “Elektrum” varēsiet sekot līdzi cenu izmaiņām biržā ik stundu un atbilstoši pielāgot savus elektrības lietošanas paradumus.” Burtiski tas nozīmētu izslēgt televizoru un telpu apgaismojumu brīžos, kad elektrības cena biržā ir ļoti augsta. Būtiska elektrība lietošanas paradumu maiņa būtu savlaicīgi atbrīvoties no ledusskapja, ko nevar ieslēgt vai izslēgt ik pēc dažām stundām.

Bagātnieki var mēģināt aizvietot ledusskapi ar ledus pagrabu, kādā senākos laikos izdevās saglabāt dabas doto aukstumu ledus formā. Šādos pagrabos tika uzturēta tik lēna siltuma apmaiņa starp atvēsināmiem produktiem un kūstošu ledu, lai ledus pietiktu no vienas ziemas līdz nākamajai ziemai. Elektrības izmantošana saīsina aukstuma uzkrāšanas periodus ne vairs no ziemas līdz ziemai, bet no viena cenu minimuma līdz nākamajam. Piemēram, pēdējo 30 dienu laikā elektrības vidējā cena Latvijai “Nord Pool” biržā vārstījusies starp 28,46 eiro par megavatstundu 30. maijā un 98,03 eiro - 9. jūnijā. Tikpat iespaidīgas svārstības elektrība piedzīvo vienas diennakts laikā. 23. jūnijā, piemēram, tā atradusies starp 70,09 eiro plkst. 3-4 naktī un 139,72 eiro plkst. 19-20 vakarā. No tā secināms, ka 30. maijā bija tādas stundas, kad bagātnieki varēja ne vien saņemt, bet arī uzkrāt enerģiju (temperatūras starpību pret apkārtējo vidi) praktiski par velti, ja viņi pirms tam izdarījuši pienācīgus kapitālieguldījumus iekārtās, kas šo enerģiju saglabā aukstuma vai karstuma formā.

Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ne tuvu nav tādas naudas, ko ieguldīt enerģijas uzkrāšanai elektrības cenu minimuma brīžos. Ja viņi elektrības cenām sekos, tad tikai tāpēc, lai zinātu, cik daudz naudas jāietaupa no citiem izdevumiem, lai varētu samaksāt rēķinus par elektrību.

“Nord Pool” cenu pārskati ir kārtējais arguments pamest Latviju. Tepat mums blakus Stokholmā elektrības cenas 23. jūnijā bija caurmērā uz pusi zemākas nekā Latvijā. Tomēr jāatzīmē, ka tajā pašā laikā elektrības cenas Latvijā un Dānijā bija praktiski vienādas.

“Latvenergo” un “Latvijas gāzes” vienlaicīgie paziņojumi laupa cerības manevrēt, mainot elektrība lietošanu pret gāzes lietošanu vai otrādāk. Vēl jo mazāks pamats atrast lētas elektrības vai dabasgāzes tirgotājus pretstatā dārgas elektrības vai dabasgāzes tirgotājiem. “Aizvadīto sešu mēnešu laikā elektroenerģijas cenas (elektrības kā komponentes īpatsvars rēķinā ir ap 30% no visas maksas) pieaugušas visiem tirgotājiem par aptuveni 30-40%”, brīdināja I. Bidere. “Tirgus ir viens un atšķiras tikai cenu veidošanas politika, uzcenojums. Tāpēc arī lietotājiem jābūt aktīviem un saņemot informāciju par cenu kāpumu vai kritumu tirgū, jāizvērtē kādi ir aktuālie tirgotāju piedāvājumi,” situāciju Neatkarīgajai superizvairīgi komentēja otra lielākā elektrības tirgotāja vietu izcīnījušā “Enefit” vadītājs Krists Mertens.