Elektrības un gāzes cenas kāpums sadārdzinās arī citas preces un pakalpojumus

Elektrības un gāzes sadārdzinājumu jutīs ne tikai mājsaimniecības, kad būs jāmaksā kārtējais rēķins. Uzņēmumiem, kuri savu produktu ražošanā vai pakalpojumu nodrošināšanā izmanto elektroenerģiju, pieaugs izmaksas, kas varētu izraisīt vispārēju cenu kāpumu.
02.07.2021. Ilze Šteinfelde
 
©Pixabay

Bez gaismas mājokļos, ledusskapja, veļas mazgājamās mašīnas, televizora, datora un citām lietām, ko darbina elektrība (tai skaitā centralizētā apkures un ūdensapgādes sistēma), nav vairs iedomājama dzīve. Arī tramvaji, trolejbusi, elektrovilcieni, elektroauto un arvien lielāku popularitāti iegūstošie elektriskie skrejriteņi kustas, pateicoties tieši elektrībai. Elektroenerģija un gāze tiek izmantota gan pārtikas, gan nepārtikas preču ražošanai. Neatkarīgā jau rakstīja, ka Latvijas valstij piederošais “Latvenergo” un privātā “Latvijas gāze” nākuši klajā ar gandrīz kā savstarpēji saskaņotiem vai nokopētiem paziņojumiem, ka paaugstinās savus tarifus mājsaimniecībām attiecīgi par 10 līdz 42% elektrībai un par 25% līdz 43,1% dabasgāzei. Tas, cik liela ietekme elektrības un gāzes cenu kāpumam būs uz pārējo preču ražošanu un pakalpojumu nodrošināšanu, ir atkarīgs no tā, cik liels šīs enerģijas īpatsvars ir ražošanas pašizmaksā.

Komentējot patēriņa cenu izmaiņas maijā, neviens no ministriju vai banku analītiķiem neparedzēja, ka sadārdzināsies elektrība, kas attiecīgi varētu izraisīt citu preču un pakalpojumu cenu inflāciju. Pagaidām neviens no uzņēmumiem, kuru darbības nodrošināšanā elektrības cenai ir liela nozīme, nav paziņojis par plānotām tarifu izmaiņām.

“Rīgas satiksmes” pārskats par 2020. gadu liecina, ka uzņēmums apkalpoja 18 trolejbusu maršrutus un 8 tramvaju maršrutus, kuru kopējais garums bija attiecīgi 170,72 km un 101,4 km. Kopumā “Rīgas satiksmes” rīcībā 2020. gada 31. decembrī bija 871 sabiedriskais transportlīdzeklis, tai skaitā 169 tramvaja vagoni un 278 trolejbusi. 2019. gadā uzņēmuma izdevumi par elektroenerģiju bija 6,067 miljoni eiro, 2020. gadā - 4,938 miljoni eiro. Salīdzināšanai degvielas izmaksas šajā pašā laikā bija 11,438 miljoni eiro un 8,919 miljoni eiro.

Obligātie elektroauto?

Savukārt elektroauto ar katru gadu kļūst arvien populārāki, un, visticamāk, nākotnē to īpatsvars vēl pieaugs, jo Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi pienākumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem autotransporta iepirkumos nodrošināt noteiktu procentu “tīru” transportlīdzekļu jeb transportlīdzekļu ar samazinātu oglekļa dioksīda emisiju. Izmaiņas paredz likumā definēt gan lielas noslodzes bezemisiju autotransporta līdzekli, gan “tīru” transportlīdzekli. Tostarp par “tīru” transportlīdzekli plānots noteikt konkrētas kategorijas auto, kura maksimālās izpūtēja emisijas ir mazākas nekā 50 oglekļa dioksīda g/km atbilstoši pasaulē saskaņotajai vieglo transportlīdzekļu testēšanas procedūrai. Tāpat tie būs elektrotransportlīdzekļi vai autotransports, kas darbināms ar alternatīvajām degvielām.

Savukārt pilsētas autobusiem kā papildu nosacījumu plānots noteikt, ka pusei no ES prasībās noteiktā mērķa jābūt izpildītai, iepērkot bezemisiju autobusus, teikts likumprojektu anotācijā.

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, Latvijā pērn reģistrēti 680 transportlīdzekļi, kuru degvielas veids ir tikai elektrība. No tiem 14 ir kravas transportlīdzekļi, 658 vieglie auto un astoņi autobusi. Kopš pagājušā gada janvāra kopējais elektromobiļu skaita pieaugums ir 56%.

Siltumapgāde - dažiem būs dārgāka, dažiem lētāka

No 1. jūlija atsevišķās pašvaldībās sadārdzinājusies arī siltumapgāde. Piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apstiprinājusi jaunus siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus SIA “Jūrmalas siltums”. No šā gada 1. jūlija Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem par siltumu būs jāmaksā 52,97 EUR/MWh. Siltumenerģijas tarifi, salīdzinot ar šogad aprīlī piemērotājiem tarifiem, ir pieauguši. Siltumenerģijas tarifu kāpums ir saistīts ar kurināmā (dabasgāzes) izmaksu pieaugumu, kas SIA “Jūrmalas siltums” gadījumā pieaug par 40%. “SIA “Jūrmalas siltums” pašas noteikto (piedāvāto) siltumenerģijas tarifu aprēķinu iesniedza SPRK 2021. gada 31. maijā. SPRK izvērtēja iesniegtos siltumenerģijas tarifus un to pamatojumu, secinot, ka tie atbilst metodikai un ir pamatoti. Dabasgāzes tirgū cenas strauji pieaug. Pirms gada jūnijā dabasgāzes vairumtirgus cena Eiropas biržās bija 5,12 EUR/MWh, bet šobrīd tā ir sasniegusi - 24,98 EUR/MWh EUR/Mwh,” norāda SPRK.

Dārgāka apkure būs arī Piņķos. Šogad no 1. jūlija siltumenerģijas tarifs Piņkos dzīvojošiem būs 47,53 EUR/MWh (bez PVN). Kopš pagājušā gada augusta iedzīvotāji Piņķos par siltumenerģiju maksāja 39,55 EUR/MWh. SPRK norāda, ka tarifu pieaugums ir saistīts ar jaunās dabasgāzes katlumājas izveidi Piņķos. Līdz šim siltumenerģiju ražoja dabasgāzes katlumājā, kas tehniski ir novecojusi un kam līdzšinēji uzstādītas lielas siltuma jaudas. Jaunās katlumājas izveides rezultātā pamatlīdzekļu izmaksas SIA “Babītes siltums” pieaugušas par 183,8%, tostarp palielinājušies dabas resursu nodokļa izdevumi, kā arī būtiski samazinājies lietotājiem nodotais siltumenerģijas apjoms.

SPRK nolēma arī piešķirt SIA “Babītes siltums” atļauju pašai noteikt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus kurināmā (dabasgāzes) cenas izmaiņu gadījumā. Tas nozīmē, ja kurināmā cena būs zemāka par to, kas iekļauta tarifā, SIA “Babītes siltums” pie nemainīga kurināmā patēriņa apjoma ir pienākums noteikt zemāku tarifu.

Ar jaunu tarifu projektu SIA “Babītes siltums” SPRK vērsās 2020. gada 14. decembrī saistībā ar jaunas dabasgāzes katlumājas ekspluatācijas uzsākšanu, kā rezultātā mainījušās kopējās siltumapgādes izmaksas.

Savukārt Valmierā, Aizkrauklē, Ķekavā, Olainē, Ozolnieku, Branku un Ānes ciemā apkures tarifi ar 1. jūliju samazināsies.

“No 1. jūlija stājas spēkā jaunie dabasgāzes sadales tarifi, kuru rezultātā regulētie siltumapgādes uzņēmumi pārskata savus tarifus. Paralēli arī šobrīd noris aktīvs jaunu kurināmā līgumu noslēgšanas posms. Komersantiem, kam esam piešķīruši atļaujas, jāņem vērā, ka tad, ja dabasgāzes cena ar sistēmas pakalpojumiem ir zemāka, uzņēmumam ir pienākums atbilstoši samazināt arī tarifu lietotājiem,” skaidro SPRK pārstāve Līga Kurevska.

Putnu fabrika “Ķekava” būvēs savu elektrostaciju

AB “Linas Agro Group” putnu gaļas ražošanas uzņēmumi, tostarp AS “Putnu fabrika “Ķekava”” paziņojusi, ka izmantos tikai no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtu elektroenerģiju.

Sākot no šī gada jūlija, četras grupas kompānijas pakāpeniski pāries uz pilnībā videi draudzīgas enerģijas izmantošanu, savukārt 2022. gadā “Putnu fabrika “Ķekava”” plāno ražot savu elektroenerģiju no atjaunojamajiem resursiem.

“Putnu fabrika “Ķekava”” valdes priekšsēdētājs un “Linas Agro Group” valdes priekšsēdētāja vietnieks Andrijus Pranckevičs atklāja, ka grupas putnu gaļas ražošanas uzņēmumi ik gadu patērē vairāk nekā 23 000 megavatstundu elektroenerģijas, vairāk nekā 700 000 kubikmetru ūdens un 80 000 megavatstundu gāzes. Viņš pauda, ka patlaban visi Latvijas putnu gaļas ražošanas uzņēmumi, kas ietilpst “Linas Agro Group”, parakstījuši līgumu ar Baltijas valstīs lielāko elektroenerģijas piegādātāju AS “Latvenergo”, kas darbojas ar tirdzniecības zīmolu “Elektrum”. Tādējādi no šodienas putnu gaļas ražotāji izmantos tikai no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtu elektroenerģiju.

“Lai arī pāreja uz videi draudzīgu elektroenerģiju augstāku elektrības tarifu dēļ mums izmaksās papildus 9000 eiro gadā, mēs spersim pirmo lielo soli pretī ilgtspējīgai enerģijai un samazināsim mūsu oglekļa izmešus,” piebilda A. Pranckevičs. 2022. gadā “Putnu fabrika “Ķekava”” plāno būvēt jaudīgu divu megavatu saules elektrostaciju.