Kāpēc desas veikalos maksā arvien dārgāk?

Kopš pagājušā gada sākuma desas veikalos sadārdzinājušās par aptuveni 4 līdz 6 procentiem. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja asoc. prof., Dr. oec. Ingūna Gulbe uzskata, ka elektrības un gāzes cenu kāpuma dēļ turpmāk mūs sagaida nevis mērens pārtikas cenu pieaugums, bet gan salīdzinoši straujš un šokējošs.
20.07.2021. Ilze Šteinfelde
 
©Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

2021. gada jūnijā, salīdzinot ar 2020. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas gada laikā kāpušas par 2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+17,5%). Cenas pieauga gaļai un gaļas izstrādājumiem (+1,9%), tai skaitā mājputnu gaļai (+6,6%) un žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,7%). Cenu kāpums bija arī miltiem un citiem graudaugiem (+12,1%), kartupeļiem (+12,3%), augu eļļai (+19,8%), rīsiem (+10,4%), olīveļļai (+9,8%), šokolādei (+2,3%). Dārgāks bija jogurts (+10,2%), piena produkti (+3,4%), siers un biezpiens (+1,8%), kā arī olas (+2,3%). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-9,8%), kafija (-2,5%), kā arī svaigas vai atdzesētas zivis (-5,9%).

“Swedbank” ekonomiste Laura Orleāne uzsver, ka pārtikas pamatproduktu cenu pieaugums skar gan ražotājus, gan gala patērētāju un, visticamāk, turpināsies arī vismaz tuvākajā nākotnē, veicinot vidējā patēriņa cenu līmeņa augšupeju.

Algas kāpj straujāk nekā desu cenas

2005. gada 1. janvārī vārītas desas veikalos maksāja vidēji 3,86 eiro/kg, pusžāvētas desas - 3,61 eiro/kg, cieti žāvētas desas - 8,01 eiro/kg. Šā gada janvārī, saskaņā ar CSP datiem, vārīto desu cena veikalos bijusi vidēji 6,83 eiro,/kg, pusžāvēto desu cena - 6,30 eiro/kg, cieti žāvēto desu cena - 10,79 eiro/kg. Tātad kāpums bijis no 2,69 līdz 3,97 eiro kilogramā jeb par 34% līdz 76% atkarībā no desu veida.

Tā kā šo 15 gadu laikā gaļas cenas pieaugušas par 33% līdz 145%, degviela cena par 70% līdz 90%, savukārt strādājošo darba alga uz rokas - vidēji 3,8 reizes, tad desu cenu kāpums uz šī fona izskatās vēl visai pieticīgs. Taču desu cenās noteikti ir iestrādāts izmaksu kāpums. Tāpat desu cenu veikalos Latvijā ietekmē arī importa produkcijas cenas.

Gulbe: gaidāms šokējošs pārtikas cenu pieaugums

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija liecina, ka šī gada otrajā ceturksnī ir notikušas būtiskas svārstības pārtikas produktu cenās. Ienākot tirgū jaunajai ražai un beidzoties iepriekšējās ražas krājumiem, vislielākās cenu svārstības bijušas augļiem un dārzeņiem. Lielākais cenu pieaugums otrajā ceturksnī bija galviņkāpostiem par - par 89% (no 0,40 eiro/kg šī gada martā līdz 0,75 eiro/kg šī gada jūnijā), burkāniem par 83% (no 0,47 eiro/kg līdz 0,85 eiro/kg), galda bietēm par 77% (no 0,31 eiro/kg līdz 0,55 eiro/kg). Savukārt vislielākais cenu samazinājums šajā periodā ir bijis importa gurķiem par 70% (no 5,69 eiro/kg līdz 1,71 eiro/kg), ķiršiem par 64% (no 16,99 eiro/kg līdz 6,17 eiro/kg), vietējiem tomātiem (par 48% no 6,06 eiro/kg līdz 3,14 eiro/kg).

Savukārt gada laikā lielākais cenu pieaugums ir bijis galda bietēm. Tās sadārdzinājušās par 49%, saulespuķu eļļas vidējā cena pieaugusi par 44%, spageti cena - par 26%, šokolādes batoniņa “Snickers” cena - par 16%.

“Gan Latvijā, gan Eiropā iepriekšējā sezonā bija labas dārzeņu ražas, bet pieprasījums Covid dēļ samazinājās, kas izsauca dārzeņu cenu ievērojamu kritumu. Ienākot tirgū jaunajai ražai, cenas ir būtiski pieaugušas. Pagājušā gada beigās visā Eiropā bija dramatisks iepirkuma cenu kritums cūkgaļai un liellopu gaļai, kas vēl joprojām ir redzams ar zemākām gaļas un gaļas produktu cenām Latvijas veikalos. Pasaulē ir augušas labības, eļļas un cukura cenas, kas ir izejviela daudzu pārtikas produktu ražošanai. Pieaugušas ir degvielas cenas un konteineru pārvadājumu izmaksas. To jau redzam maizes, eļļas, šokolādes un citu produktu cenās veikalu plauktos. Ņemot vērā, ka ir paziņots par gāzes un elektrības cenu milzīgu kāpumu un plānoto darbaspēka izmaksu pieaugumu, kā arī citus apstākļus, nākas secināt, ka turpmāk mūs sagaida nevis mērens pārtikas cenu pieaugums, bet gan salīdzinoši straujš un šokējošs,” uzskata Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja asoc. prof., Dr. oec. Ingūna Gulbe.

Pārtikas pieejamības krīze Latvijai nedraud

“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš atzīst, ka strauja pārtikas cenu kāpuma risks būtu nopietni uztverams, ja vien tāds būtu. “Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe uzsvērusi, ka gaidāms “straujš un šokējošs” cenu kāpums pārtikai, atsaucoties uz enerģijas un algu izmaksu kāpumu. Šāda ziņa rada nevajadzīgu stresu. Enerģijas cenas attiecībā pret pandēmijas zemāko punktu pieaug, taču nav augstas attiecībā pret vēsturisko līmeni. Algu kāpums sadārdzina pārtiku, taču vienlaikus uzlabo tās pirktspēju,” skaidro P. Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, starptautiski tirgojamo pārtikas izejvielu cenas kopumā ir diezgan augstas, taču lielākajai daļai produktu tās nav rekordlīmenī. Turklāt jau notiek atsevišķu strauji sakāpušu cenu korekcija. Piemēram, kviešu cenas vairākus gadus svārstījās nedaudz zem 200 eiro par tonnu un bija apbrīnojami stabilas, pērn augustā sākās kāpums, kas līdz aprīļa beigām aizveda cenu gandrīz līdz 260 eiro par tonnu, bet jau maijā tā atgriezās pie 200 eiro un šajā līmenī arī ir šobrīd. Vājpiena pulvera cenas ir augstas uz pēdējo septiņu gadu fona, bet 2013.-2014. gadā tās brīžiem bija pat par trešdaļu augstākas. Ir viens svarīgs produkts, kas šobrīd ir ļoti dārgs - tā ir cūkgaļa, dārgāka īslaicīgi tā bija tikai 2014. gadā. Savukārt cukura cenas var saukt par vidējām uz pēdējās desmitgades fona.

“Pasaules tirgu situāciju rezumējošais ANO pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) indekss ir tuvs 2010.-2014. gada vidējam līmenim, kā arī 2008. gada cenu pīķim. Taču Latvijas iedzīvotāju ienākumi kopš tā brīža ir ievērojami auguši, tātad šim kāpumam nevajadzētu radīt pārtikas pieejamības krīzi. Turklāt FAO indekss jūnijā jau nedaudz samazinājās pret maiju, kad tas bija par 40% augstāks nekā pirms gada, kas savukārt bija zemākais punkts kopš 2016. gada sākuma,” sacīja P. Strautiņš.

Viņš skaidro, ka Latvijā ir biezi buferi starp pārtikas biržas cenām un cenām veikalos. Liela daļa izmaksu ir vietējas un atkarīgas no vietējo algu līmeņa. Nabadzīgajās valstīs daudzi cilvēki var atļauties tikai izejvielas - graudus, miltus, eļļu utt., tad gatavo paši, tādēļ viņiem biržas cenu svārstības var būt postošas. Latvijā graudu cenas veido vien apmēram desmito daļu maizes cenas. Tāpēc šis ir īstais brīdis atkārtot Latvijas politikas klasiķa ģeniālo tēzi: “Ir jābaidās nevis no lieliem izdevumiem, bet no maziem ienākumiem.”

Šobrīd ir milzīgs pieprasījums eksporta tirgos un iespēja Latvijas uzņēmumiem pelnīt vairāk. Tuvākajā laikā būs arī straujš aktivitātes kāpums darba tirgū, tātad būs iespēja nopelnīt vairākumam iedzīvotāju. Atliek vien ar Latvijas ekonomikas struktūras maiņas palīdzību kāpt augšā pa pasaules pievienotās vērtības trepītēm vai, kā ekonomisti mēdz ciniski teikt, jātuvojas barības ķēdes virsotnei, norāda P. Strautiņš.