IKP matemātika: kā +1,4% pārvērtās par +10,3%

Centrālās statistikas pārvaldes paziņotie Iekšzemes kopprodukta (IKP) dati 2. ceturksnim valsts amatpersonām ir kā medusmaize: IKP kāpums 10,3% apmērā salīdzinājumā ar pagājušā gada 2. ceturksni amatpersonām ļauj spodrināt savu veikumu ekonomikas atlabšanā. Taču īstenībā IKP “izaugsme” ir bijusi uz pagājušā gada krīzes rēķina. Patiesībā IKP ir palielinājies visai pieticīgi.
02.08.2021. Ilze Šteinfelde
 
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Centrālās statistikas pārvaldes dati rādi, ka 2021. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem (salīdzināmās cenās), ir palielinājies par 10,3%, kas ir sen neredzēts kāpums. Taču 2020. gada 2. ceturksnis bija krīzes zemākais punkts ar zemāko IKP. Salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem (salīdzināmās cenās), IKP pērn 2. ceturksnī bija samazinājās par 8,9%. Ja šā gada 2. ceturksni salīdzina ar 2019. gada 2. ceturksni, IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem (salīdzināmās cenās), ir palielinājies tikai par 1,4%. Līdz ar to no 2019. gada līdz 2021. gadam izaugsme bijusi tikai vidēji 0,7% gadā. Par spēcīgu izaugsmi to nenosauksi.

Spodrina veikumu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, uzzinājis CSP publiskotos datus par IKP, paziņoja, ka šie dati liecina par ceļu uz ekonomikas atveseļošanos.

“Esmu gandarīts, ka Latvijas ekonomika ir uzrādījusi tik strauju lēcienu un ir spējusi augt. Protams, vēl būtu pāragri izdarīt secinājumus un teikt, ka esam pārvarējuši Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, taču šodien publicētais ātrais IKP novērtējums parāda, ka esam uz ekonomikas atveseļošanas ceļa. Valdības sniegtais atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem Covid-19 pandēmijas laikā arī ir devis pozitīvu efektu uz ekonomisko aktivitāšu pieaugumu. Esmu pārliecināts, ka Latvijas iedzīvotāju vakcinācija pret Covid-19 vīrusu ir šobrīd vienīgais veids, kā apturēt strauju vīrusa izplatību turpmāk un stiprināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi vēl vairāk, lai Latvija ātrāk pārvarētu esošo Covid-19 krīzi un izietu uz straujas ekonomikas izaugsmes ceļa,” sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Saskata bažas

Banku analītiķi gan nav tik optimistiski noskaņoti kā J. Vitenbergs. Pēc “Swedbank” galvenās ekonomistes Latvijā Līvas Zorgenfreijas secinātā, Latvijas ekonomikai pēc vīrusa šoka jau izdevies pārsniegt pirmskrīzes līmeni, bet mazliet vēlāk nekā kaimiņiem, taču ātrāk nekā tika gaidīts.

“Līderos ir pakalpojumu nozares, kur pērn redzējām milzīgu kritumu Covid-19 pirmā viļņa dēļ. Salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni, pakalpojumu nozarēs pievienotā vērtība augusi par 11.3%. Te roku pielikušas teju visas cietušās nozares. Mazumtirdzniecībā kāpums 2. ceturksnī bijis 8,8% apmērā, kamēr izmitināšanā un ēdināšanā, un pat gaisa transportā pieauguma tempi pret pērnā gada līmeni, kad viss teju apstājās, visdrīzāk bijuši mērāmi vismaz iespaidīgos divciparu, ja ne trīsciparu skaitļos. Tas gan nenozīmē, ka visās šajās nozarēs izdevies atgūties līdz pirmskrīzes līmenim. Lai gan mazumtirdzniecībā tas jau pārsniegts, smagāk cietušajos sektoros pilnīgu atkopšanos neredzēsim vēl vairāk kā gadu,” brīdina “Swedbank” ekonomiste.

Pēc viņas teiktā, pat neskatoties uz faktu, ka 2. ceturksnis bijis veiksmīgs visā Eiropa, tas neļauj droši paļauties uz turpmāku netraucētu izaugsmi. “No vienas puses, straujākus tempus sasniegt liedz piegāžu ķēžu pudeles kakli. Piemēram, lai gan pasūtījumi aug, Vācijā jau šobrīd apstrādes rūpniecībā izlaides kāpums bremzējas izejmateriālu trūkuma dēļ. No otras puses, pandēmija vēl nav galā. Melnāki mākoņi pēdējā mēneša laikā parādījās atsevišķās Eiropas valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Nīderlandē, Spānijā, Portugālē, Francijā. Saslimstības līmeņi ļoti spēji kāpuši delta varianta lipīguma un iedzīvotāju plašākas pulcēšanās dēļ. Valdības vairākās valstīs pastiprinājušas ierobežojošos mērus un dažādos veidos rada spiedienu uz sabiedrību, lai audzētu vakcinācijas aptveri,” skaidro L. Zorgenfreija.

Latvijā optimisma maz

“Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš pieļauj, ka IKP pieaugums 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni, varētu būt mērenāks, visdrīzāk ap 2%. “Ir pašsaprotami, ka daudz pieticīgāks būs pieaugums gada griezumā, jo ir krasi atšķirīgs bāzes efekts. Visu šī gada otro pusi varētu aptumšot vēl viens pandēmijas vilnis,” brīdina P. Strautiņš, tomēr piebilstot, ka joprojām esot spēkā prognoze par lielisku izaugsmi nākamgad.

Pēc viņa teiktā, nesen kā publiskotajos patērētāju un nozaru noskaņojuma indeksos ieskanas piesardzības notis. Dažādu nozaru uzņēmēju noskaņojuma indeksi ir skalas saulainajā pusē. Taču jūlijā ir krasi pasliktinājies patērētāju noskaņojums, tai skaitā ekonomiskās situācijas prognozes ir sliktākas nekā februārī. Ja ES kopumā optimisms jūlijā ir sasniedzis rekordaugstu līmeni, tad Latvijā tas ir tik tikko virs vēsturiski vidējā, turklāt kopš jūnija ir ievērojami samazinājies.

“Mājsaimniecību bažām var saskatīt divus izskaidrojumus. Medijos runā par vēl vienu pandēmijas vilni, iespējamiem jauniem ierobežojumiem. Nevar izslēgt, ka tādi būs, lai arī politiskā diskusija virzās drīzāk uz izvairīšanos no pasākumiem, kas var nozīmīgi un nelabvēlīgi ietekmēt ekonomiku. To var panākt, veidojot smalki strukturētu pozitīvo diskrimināciju par labu tiem, kas ir vakcinējušies. Taču neviens nevar garantēt, ka koronavīrusa “Delta” variants atstās ekonomiku neskartu. Cits bažu iemesls - paziņojumi par siltuma, gāzes un elektrības cenu kāpumu. Šajā gadījumā reakcija gan ir pārspīlēta. Cenu kāpums seko ievērojamam samazinājumam pērn, mājokļos patērētās enerģijas cenas aizvadītajā desmitgadē kopumā ir bijušas stabilas, notiekošās izmaiņas iekļaujas šajā svārstību diapazonā, kamēr ienākumi ir kāpuši. Savukārt kultivētajām bažām par pārtikas cenu krasu kāpumu trūkst faktos balstīta pamata. Ļoti pārspīlētas ir jūlijā krasi pieaugušās bažas par bezdarba pieaugumu, jo vienlaikus uzņēmumu pārstāvji aptaujās pauž nodomus palielināt darbinieku skaitu, šķiet, ka viņi tomēr zina labāk, kas patiesībā notiks,” teic P. Strautiņš.

Ekonomikas atlabšanā atpaliekam no kaimiņiem

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka Latvijas ekonomika ir sasniegusi to līmeni, kas bija pirms Covid-19, jo šā gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP bija par 0,1% lielāks nekā pirms Covid-19 pandēmijas sākuma 2019. gada 4. ceturksnī.

“Šī gada otrā ceturkšņa Latvijas ekonomikas rādītāji ir negaidīti pozitīvi, taču kopumā tie maz pasaka par Latvijas ekonomikas spēku un noturību pēc valsts atbalsta pasākumu izbeigšanas. Tas ir būtiski, jo, neskatoties uz Covid-19 otro vilni un būtiskiem ierobežojumiem ekonomikā, kopš pērnā gada rudens Latvijas lielo ekonomikas rādītāju prognozes, piemēram, IKP, inflācija vai bezdarbs, nav būtiski mainījušās. Taču plānotais budžeta deficīts 2021. gadā ir pieaudzis no 3,7% līdz aptuveni 9%, un valsts parāda pieaugums šogad būs tuvu 2 miljardiem eiro,” brīdina M. Āboliņš.

Arī pēc viņa teiktā, straujš IKP pieaugums otrajā ceturksnī jau bija gaidāms, jo ekonomiskā aktivitāte tiek salīdzināta ar Covid-19 pirmo vilni pērnā gada pirmajā pusē, kas bija Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes zemākais punkts.

“Līdz šim Latvijas ekonomika Covid-19 pandēmijas laikā ir atpalikusi no kaimiņiem, un cerams, ka otrā ceturkšņa labais pieaugums ļaus vismaz daļēji atgūt zaudēto. Vienlaikus Covid-19 pandēmija joprojām ir risks ekonomikai, lai arī citu valstu pieredze rāda, ka vakcīnas ievērojami samazina smagas saslimšanas un mirstību. Diemžēl Covid-19 vakcinācijas aptvere Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā un būtiski atpaliek arī no kaimiņiem, tādēļ rudenī ir ļoti iespējami jauni vīrusa uzliesmojumi un ierobežojumi ekonomikā. Tas bremzētu kopējo ekonomikas izaugsmi, tomēr lielākais risks tas noteikti ir pakalpojumu nozarēm, kuras joprojām nav atkopušās no Covid-19 iepriekšējiem viļņiem,” domā M. Āboltiņš.

Tomēr “Citadeles” ekonomists ir optimistiski noskaņots, jo uzskata, ka Latvijas IKP pieaugums šogad varētu pārsniegt 4%, savukārt 2022. gadā izaugsme, visticamāk, būs ap 5%. Latvijas mājsaimniecības Covid-19 pandēmijas laikā ir uzkrājušas ievērojamus līdzekļus, kas, mazinoties ierobežojumiem, varētu ieplūst ekonomikā. Tāpat nākamgad Latvijā sāks ieplūst ES ekonomikas atveseļošanas fonda investīcijas un, mazinoties ierobežojumiem, pakalpojumu nozares varētu dot vienreizēju 3-3,5% IKP pieaugumu.