Elektrības cenas sit pušu rekordus
AS “Latvenergo” tirdzniecības analītiķe Karīna Viskuba skaidro, ka jūlijā “Nord Pool” sistēmas cena pieauga par 24%, sasniedzot 53,99 eiro/MWh. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā mēneša vidējās cenas bija vēl augstākas - no 83,78 līdz 88,32 eiro/MWh, atsevišķās stundās cenai noslīdot līdz 2,90 eiro/MWh, bet atsevišķās stundās uzkāpjot līdz 137,03 eiro/MWh.
“Jūlijā elektroenerģijas cenu svārstības noteica klimatiskie un hidroloģiskie apstākļi, kā arī energoproduktu tirgus tendences. Lai arī jūlijā Ziemeļeiropas valstīs un Baltijā bija novērojami sausāki laika apstākļi, tomēr gaisa temperatūras ziņā tie bija mērenāki, kas sekmēja “Nord Pool” reģiona elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumu par 4%, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju. Kopējā elektroenerģijas izstrāde reģionā palika iepriekšējā mēneša līmenī. Lai gan vēja stacijās elektrības ieguve jūlijā pieauga par 15%, salīdzinot ar jūnija datiem, tomēr tā bija par 8% mazāka nekā 2020. gada jūlijā. Tajā pašā laikā Ziemeļeiropas valstu ūdens rezervuāru aizpildījuma līmenis aizvadītajā mēnesī noslīdēja zem normas robežas. Jūlijā Ziemeļeiropas valstīs turpinās atomelektrostaciju ikgadējie apkopes darbi, rezultātā atomelektrostaciju izstrādes apjoms tika samazināts līdz 76% no kopējās uzstādītās jaudas. Ietekmi uz Baltijas elektroenerģijas cenām atstāja arī enerģijas plūsmas no kaimiņvalstīm - no Zviedrijas SE4 apgabala plūsma bija divas reizes lielāka nekā jūnijā, no Somijas - par 8% mazāka un no Krievijas - par 43% mazāka nekā iepriekšējā mēnesī,” uzsvēra K. Viskuba.
Cenas kāpušas arī citur Eiropā
Elektroenerģijas cenu kāpums šogad ir novērojams ne tikai Baltijas un Ziemeļeiropas valstu reģionā, bet arī citās Eiropas valstīs. Krasu elektroenerģijas cenu izmaiņu ir piedzīvojusi Francija, kur šogad cena kāpusi divarpus reizes, salīdzinot ar 2020. gada pirmo sešu mēnešu vidējo rezultātu, un bija 58,43 eiro/MWh. Nedaudz zemāka vidējā cena bija Vācijā - 54,95 eiro/MWh, kas pieaugusi vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Arī Nīderlandē cena palielinājās par vairāk nekā divām reizēm, bet Polijā vidējās cenas kāpums bijis nedaudz mazāks nekā divas reizes. Vācijas elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas pēdējo 20 gadu laikā sasniegušas augstāko vidējo līmeni tieši jūnijā, jūlijā un augustā, secina AS “Latvenergo” Tirdzniecības daļas vadītājs Ingus Štūlbergs.
“Elektroenerģijas cenas ir cieši saistītas ar pieprasījumu, kas izveidojies ekonomikai atkopjoties no Covid-19. Šobrīd var novērot atjaunojamo energoresursu izstrādes samazinājumu Eiropā, kas ir ievērojami mazāks nekā iepriekšējā gadā. Šis samazinājums tiek kompensēts ar fosilo kurināmo ģenerāciju, izmantojot dabasgāzi un ogles. Šo izejvielu pieprasījums ir augsts ne tikai Eiropā, bet arī Āzijā, kas izkonkurē, piemēram, sašķidrinātās dabasgāzes importu uz Eiropu. Tādējādi tas rada bažas par dabasgāzes krājumu aizpildījumu ziemā, kas šobrīd ir vēsturiski zemākajā līmenī. Augstas energoproduktu cenas tieši ietekmē ražošanas izmaksas, kas secīgi ietekmē elektroenerģijas cenu kāpumu. Elektroenerģojas cenas varētu mainīties, ja rudenī pieaugs vēja staciju izstrāde, uzlabosies hidroloģiskā situācija un mainīsies pieprasījuma raksturs,” uzsver Ingus Štūlbergs.
Cer uz starpsavienojumiem
Vācijas un Norvēģijas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori “TenneT” un “Statnett” vasaras sākumā nodeva ekspluatācijā “NordLink” 1,4 GW zemūdens starpsavienojumu starp Vāciju un Norvēģiju. “Starpsavienojumu attīstība ir cieši saistījusi Baltiju ar Ziemeļeiropas valstu elektroenerģijas tirgu, kas devusi iespēju mūsu reģionam saņemt lētāku elektroenerģiju no Ziemeļeiropas valstīm. Šobrīd citas vadošās Eiropas valstis, kā Vācija un Lielbritānija, arī aktīvi strādā ar starpsavienojumu tīkla izbūvi, tajā skaitā ar Ziemeļeiropas valstīm, lai panāktu ciešāku tirgus integrāciju un rezultātā izlīdzinātu cenu starp reģioniem. Šogad ir jau uzsācis darbību pirmais tiešais starpsavienojums starp Norvēģiju un Vāciju “NordLink”. Savienojot Norvēģijas un Vācijas enerģijas tirgus, tiks panākta piegādes drošība un stabilas enerģijas cenas, vienlaikus palielinot atjaunīgo enerģijas avotu īpatsvaru. Šī gada septembrī ir plānots, ka savu darbību uzsāks garākais zemūdens starpsavienojums pasaulē - “North Sea Link”, kas savienos Norvēģiju un Lielbritāniju,” stāsta AS “Latvenergo” vecākā tirdzniecības analītiķe Rodika Prohorova.
Gan Vācijas, gan Lielbritānijas mērķis ir gūt labumu no Norvēģijas milzīgajiem hidroenerģijas resursiem, lai palīdzētu līdzsvarot to periodisko vēja enerģiju, savukārt Norvēģija var importēt lētu atjaunojamās enerģijas pārpalikumu, lai taupītu ūdeni savās hidroelektrostacijās. Tas nozīmē, ka elektroenerģijas cenu veidošanos “Nord Pool” reģionā, tāpat Baltijā, noteiks arī notikumi Vācijā un Lielbritānijā, kas sekmēs augstāku konkurētspēju un izlīdzinātākas cenas, vērtē R. Prohorova.
Šonedēļ Latvijas un Igaunijas pārvades operatoriem ir svarīgs notikums, proti, AS “Augstsprieguma tīkls” un “Elering” atklās jauno “Igaunijas-Latvijas 3. starpsavienojumu”.
Īstenojot projektu “Igaunijas-Latvijas 3. starpsavienojums”, Latvijā izbūvēta 330 kV augstsprieguma elektropārvades līnija no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai 176 kilometru garumā, savukārt Igaunijas pārvades sistēmas operators “Elering” izbūvēja šīs līnijas daļu Igaunijas teritorijā līdz 330 kV apakšstacijai Kilingi-Nōmme, un drošai starpsavienojuma darbībai izbūvēja jaunu 330 kV līniju Harku-Sindi. Kopumā 3. starpsavienojuma projekta izmaksas 330 kV līnijām ir 170 miljoni eiro, no kuriem 112 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas finanšu instrumenta (CEF) piešķirtais līdzfinansējums. Latvijā līnijas būvniecībā ieguldīti 79 miljoni eiro, no kuriem aptuveni 65% ir CEF piešķirtie līdzekļi.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
