Valsts piemaksā 90 miljonus eiro "airBaltic" par nelidošanu

Valdība nolēmusi valsts uzņēmuma “airBaltic” uzturēšanai iztērēt vēl 90 miljonus eiro, mīkstinot savu lēmumu ar dažām atrunām: ja Eiropas Komisija ļaus, ja “airBaltic” apsolīsies turpmāk naudu vairs neprasīt un ja uzņēmumam tiešām nebūs iespējams izdzīvot ar mazāku summu.
24.08.2021. Arnis Kluinis
 
DER LIDLAUKU IZDAIĻOŠANAI. Lidosta “Rīga” var lepoties, ka tās lidlaukā stāvošās “Airbus A220-300” lidmašīnas ir daudz jaunākas un slaidākas, nekā citos lidlaukos stāvošas lidmašīnas ©Publicitātes foto

Latvijas Ministru kabineta 17. augusta lēmums gandrīz pārklājas ar “airBaltic” ziņu, ka uzņēmums 22. augustā Rīgas lidostā saņēmis kārtējo jauno lidmašīnu “Airbus A220-300”. Lidmašīnas tika sarunātas jau pirms gadiem desmit, kad tādas lidmašīnas vēl tikai konstruēja Kanādas uzņēmums “Bombardier”. Atbilstoši lidmašīnu tapšanas stadijām pasūtījums tika precizēts abām pusēm aizvien saistošākos līgumos. Neparedzētas grūtības piespieda lidmašīnu ražotājus atteikties no sava zīmola pret “Airbus” naudu projekta pabeigšanai. Kad lidmašīnu būvi izdevās uzsākt, “airBaltic” kļuva par pirmo šo lidmašīnu pircēju un lietotāju. Pasaulē pirmais pasažieru reiss ar “Airbus A220-300” lidmašīnām notika 2016. gada 14. decembrī maršrutā Rīga - Amsterdama. Šādā veidā “airBaltic” ieguva tiesības uz 50 lidmašīnām it kā ar cenas atlaidi par konkrētā projekta reklamēšanu un izmēģināšanu. 22. augustā “airBaltic” tika pie savas 29. jaunās lidmašīnas, kas uzņēmumam vismaz šobrīd nav vajadzīga Covid-19 dēļ noteikto starpvalstu pārvietošanās ierobežojumu dēļ. Par tādiem ierobežojumiem neviens nevarēja iedomāties lidmašīnu pasūtīšanas brīdī, bet Covid-19 nenozīmē automātisku lidmašīnu pasūtījumu dzēšanu vai atlikšanu. Visticamāk, ka tikt vaļā no pasūtījuma izdotos, tikai tiekot vaļā no “airBaltic” ar lieliem riskiem, ka lidmašīnu būvētāji vai viņu prasījumu tiesību pārpircēji tik un mēģinās piedzīt no Latvijas valsts parādus, ko nebūs samaksājis valstij piederošais uzņēmums “airBaltic”. Pārdot lidmašīnas vai lidmašīnu pasūtījuma tiesības šobrīd nav iespējams, jo aviosabiedrības visā pasaulē atrodas līdzīgā situācijā kā “airBaltic”. Valstis uztur aviosabiedrības cerībās, ka citās valstīs nauda un sabiedrības pacietība beigsies ātrāk. Tad šo citu valstu lidmašīnas tiks nodotas metāllūžņos, bet izturējušo valstu un aviosabiedrību lidmašīnas aizpildīs pēc Covid-19 ataugt sākušo aviopasažieru pārvadājumu tirgu.

Latvijas valsts Covid-19 dēļ ir jau ieguldījusi “airBaltic” 250 miljonus eiro un norakstījusi uzņēmuma parādus valstij 37 miljonu eiro apmērā. Šeit nav uzskaitīti tie simti miljoni eiro, ar kuriem valstij nācās izpirkt “airBaltic” no privatizācijas shēmām, kādās ap uzņēmumu bija sapinis bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Viņam nav iespējams uz nākamajām Saeimas vēlēšanām savākt tādu politisko spēku, kas tiešām apdraudētu tagad valdošo koalīciju. Draudi koalīcijai nozīmētu draudus A. Šleseram sagaidīt vēlēšanas cietumā.

Valsts dāvanas “airBaltic” tiek noformētas kā ieguldījumi uzņēmuma pamatkapitālā, kas skaitās sasniedzis 506,5 miljonus eiro. Reāli, protams, nekāda pusmiljarda eiro uzņēmumam nav ne banku kontos, ne jauno lidmašīnu vērtībā, jo nauda par šīm lidmašīnām nav samaksāta. Attiecīgi - “airBaltic” nevar iegūt naudu par savas mirdzošās gaisa flotes pārdošanu.

Uzņēmuma pašu kapitālam tagad jau atkal jābūt negatīvam vai tuvu negatīvam. Uzņēmums lidinās uz izdiluša apgrozāmo līdzekļu spilvena.

Valsts ieguldījums uzņēmuma pamatkapitālā skaitās aizdevums tādā nozīmē, ka valsts pārdošot uzņēmuma akcijas, kurās tiek pārvērsta ieguldītā nauda. Reālajā situācijā tā ir tikai atrunāšanās sabiedrības pielabināšanai, jo neviens nepirks tāda uzņēmuma akcijas, kuru vērtība nav segta ne ar naudu, ne īpašumiem.

Nav noliedzams, ka “airBaltic” pienākas aviopārvadājumu tirgus daļa. Ļoti jauki izklausās “airBaltic” izpilddirektora (pēc vajadzības arī valdes priekšsēdētāja vai prezidenta) Martina Gausa teiktais 29. jūlijā, ka pasažieru skaits jūlijā audzis par 90% attiecībā pret jūniju. Toties pilnīgi pretēju iespaidu iespējams radīt, pavēršot “airBaltic” atskaitīšanos tā, ka šā gada pirmajā pusē kopumā pārvadātie 328 tūkstoši pasažieru ir tālu no puses 1,34 miljoniem pasažieru, cik “airBaltic” spēja savākt iepriekšējā kovidgadā. Straujš pasažieru skaita pieaugums gada otrajā pusē varētu nedot neko vairāk par pagājuša gada atkārtojumu ar sekojošu atkārtojumu lūgumam pēc nākamās valsts naudas porcijas.

Savas naudas vietā “airBaltic” kasē ir tikai saraksts ar kreditoru prasījumiem, kur goda vietā 2019. gada jūlijā veiktās obligāciju emisijas kuponi. Toreiz “airBaltic” lepojās, ka aizdevēji tam uzticējuši 200 miljonus eiro uz pieciem gadiem ar 6,75% likmi gadā. Tagad “airBaltic” lepojas, ka pagājušajā mēnesī atdevis starptautiskajiem finanšu spekulantiem jau otro obligāciju kuponu maksājumu 13,5 miljonu eiro apmērā. Normālā situācijā nav iedomājams, ka kāds pirktu “airBaltic” akcijas ātrāk, nekā uzņēmums būs dzēsis obligāciju pamatsummu ar visiem kuponiem. Ar to netiek teikts, ka akcijas jeb pašu “airBaltic” vispār nebūtu iespējams pārdot nenormālā situācijā, kāda varētu būt hiperinflācija vai politiski un militāri konflikti.