Kravas auto aizvieto dzelzceļu

Statistiķi iepriecina ar kravu pārvadājumu pieaugumu šā gada pirmajā pusē pret pagājuša gada pirmo pusi par 4,5% par spīti tam, ka turpinājis samazināties valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) un pārvadāto un Latvijas ostās pārkrauto kravu daudzums.
09.09.2021. Arnis Kluinis
 
©Neatkarīgā

Uzņēmēji snieguši statistiķiem ziņas par 48,581 miljonu tonnu pārvadāto kravu. Statistiķi izrēķinājuši, ka tas nozīmē pārvadāto kravu daudzuma pieaugumu pret pagājuša gada pirmo pusi par 2,074 miljoniem tonnu jeb par 4,5%.

Lauvas tiesu pārvadājumu apjomā devis autotransports. Ar to pārvadāti 37,8 miljoni tonnu kravu, kas nozīmē kravu daudzuma pieaugumu par 3,8 miljoniem tonnu jeb par 11,1%. Pieaugumu tonnās un procentos atpakaļ vilcis LDz un vairāki kravu pārvadātāji, kas izmanto LDz sliedes. Pa tām pusgada laikā vesti kopā 10,2 miljoni tonnu kravu, kas atbilst kravu daudzuma samazinājumam par 1,4 miljoniem tonnu jeb 11,9%.

Iekšzemē ar autotransportu pārvadāti 28,7 miljoni tonnu kravu (+9,1%) un starptautiskajos pārvadājumos 9,1 miljons tonnu kravu (+18%). Eksportēto kravu apjoms devis 2,5 miljonus tonnu (+38,8%), imports - 1,79 miljonus tonnu (+21,4%), bet Latvijas uzņēmumu veikti kravu pārvadājumi ārzemēs - 4,8 miljonus tonnu kravu (+8,3%).

Viena no autokravu pārvadājumu apjoma pieauguma blaknēm ir tāda, it kā “latvieši vairs nemāk vadīt automašīnas”. Tā varēja secināt no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtajiem datiem, ka no šā gada 1. jūlijā derīgajām 10 908 darba atļaujām ārzemniekiem 3 708 atļaujas izsniegtas kravas automobiļu vadītājiem un vēl 606 - vilcējautomobiļu vadītājiem. Gods un slava Latvijas uzņēmējiem, kuri prot nolīgt Uzbekistānā šoferus kravu pārvadāšanai starp Franciju un Vāciju. Bez viņu sarūpētajiem 4,8 miljoniem tonnu un to apjoma pieauguma pārvadājumu nozares rezultāti izskatītos daudz bēdīgāki. Te nav atbildes uz jautājumu par Latvijā reģistrēto uzņēmumu saimnieku izcelsmi no Latvijas vai ne no Latvijas. Statistiķiem valsts ekonomisko panākumu fiksēšanai un izsludināšanai pietiek ar to, ka transporta uzņēmumi reģistrēti Latvijā.

Ārzemēs nolīgto šoferu skaits ir lielāks par to cilvēku skaitu, kurus LDz atlaiž no darba, jo darba - tātad pārvadājamo kravu - uzņēmumam priekš viņiem vairs nav. Pagājušajā gadā LDz darbinieku kopskaits tika samazināts par 1,6 tūkstošiem cilvēku, bet šā gada uzdevums ir atlaist 900 cilvēku.

Ziņas par kravu autopārvadājumu pieaugumu izklausās uzmundrinoši vietējām acīm un ausīm, bet jāpiesargās ar šādiem panākumiem lielīties Briselē, kur sludinātā “zaļā kursa” ietvaros itin bieži ietilpst lozungs par šādu pārvadājumu izbeigšanu vispār. Ar to domāta visu kravu atdošana dzelzceļam. Latvija var solīt, ka tā tas notikšot līdz ar “Rail Baltica” nodošanu ekspluatācijā. Autopārvadājumu apjoms liecina, ka tik tiešām miljonos tonnu izsakāms tas kravu apjoms, kāds gada laikā tiek pārvadāts virzienos, ko spētu nosegt “Rail Baltica”.

LDz tālākai pastāvēšanai svarīgi uzrādīt, ka iekšzemes pārvadājumi šā gada pirmajā pusē pieauguši par 13,6% līdz 725,6 tūkstošiem (vai 0,72 miljoniem) tonnu kravu. Atmaksāties šādi pārvadājumi nevar, bet tie, toties, var attaisnot valsts dotācijas LDz, jo tās atbilst “zaļajam kursam”. Pie tā paša akcentējams tranzīta kravu pārvadājumu pieaugums par 51,6% (!) līdz 2,2 miljoniem tonnu.

Tranzīta kravas LDz definē kā kravas, kas netiek sūtītas uz Latvijas ostām vai no ostām. Citiem vārdiem sakot, tās nav kravas saistībā ar Krieviju vai valstīm, sākot ar Baltkrieviju, kuras Krievija ieskaitījusi savā ietekmes zonā. No šādām kravām Latvija sekmīgi tiek vaļā.

Pavisam kopā ostās pārkrauti 20,5 miljoni tonnu kravu, kas uz ostām vai no ostām pārvadāti pa dzelzceļu, ar automašīnām vai pa naftas produktu cauruļvadu uz Ventspili.

Atbrīvošanās no ienākošajām un izejošajām austrumu virziena kravām turpinājusi samazināt ostās pārkrauto kravu daudzumu. Rīgas ostai šā gada pirmajā pusē atlikuši 10,2 miljoni tonnu (-14,5% pret pagājuša gada pirmo pusi) un Ventspils ostā - 5,8 miljoni tonnu (-14,2%). Kritumu mīkstinājusi Liepājas osta ar +9,1% līdz 3,4 miljoniem tonnu, kā arī mazās ostas kopā ar +24,4% līdz 1,1 miljonam tonnu kravu.

Kravu nomenklatūrā pamanāma ir ogļu pazušana praktiski pavisam, jo samazinājuma apmērs izrādījies 91,2%. Situāciju glābj koksnes produktu eksporta un būvmateriālu importa pieaugums caur ostām.