Ekonomisti skaidro, cik ilgi vēl jārēķinās ar cenu kāpumu

Ekonomisti ir vienisprātis – cenu kāpums nav apstājies. Tas, cik ilgi vēl jārēķinās ar strauji kāpjošām cenām, atkarīgs no vairākiem faktoriem, tajā skaitā laikapstākļiem, vīrusa ietekmes, ekonomiskās aktivitātes un atbalsta pasākumu mēroga.
09.09.2021. Ilze Šteinfelde
 
©Ilze Šteinfelde

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija liecina, ka gada laikā patēriņa cenas kāpušas par 3,7%. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām gada laikā bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbam un apaviem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei.

Jāiztur līdz pavasarim

“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš lēš, ka situācija turpinās pasliktināties, un nevarot izslēgt, ka cenu kāpums gada beigās pārsniegs pat 5%, bet tas būšot īslaicīgi. Turpināsies enerģijas cenu kāpuma netiešā ietekme, gada inflāciju turpmākajos mēnešos paaugstinās arī bāzes efekts - pērn oktobrī un novembrī cenas kritās par 0,7%. “Taču ir jāpiepildās ļoti sliktam scenārijam, lai inflācija pārsniegtu algu pieaugumu. Saskaitot kopā šī gada augusta 3,7% ar pērnā gada -0,2%, iegūstam mērenu un Eiropas Centrālās bankas politikas mērķim atbilstošu divu gadu vidējo inflāciju,” vērtē P. Strautiņš.

Viņš atzīst, ka enerģijas cenas ir šī brīža nepatīkamākais temats ekonomikas ziņu klāstā, tās šo “godu” saglabās vismaz līdz pavasarim. Gan mājokļu uzturēšana, gan transports ir palielinājuši kopējo cenu līmeni salīdzinājumā ar pērno augustu katrs par vairāk nekā procentpunktu. Mājokļos patērētā enerģija sadārdzinājusies par 10,0%, bet transporta degvielas par 19,1%.

P. Strautiņš norāda, ka elektrības vairumcenas Latvijā bijušas neparasti augstas visus trīs vasaras mēnešus un septembrī situācija vēl pasliktinās. Elektrību sadārdzina gāzes, ogļu un emisiju kvotu cena, Baltijas un Ziemeļeiropas valstu reģionā svarīgs ir arī mazais nokrišņu daudzums šovasar.

Tāpat, pēc viņa teiktā, neparasti augsta ir apģērbu un apavu cenu inflācija (4,7%), apaviem cenas augušas pat par 11,2%. “Iemesls ir viegli uzminams - milzīgais globālais patēriņš, lielie kavējumi piegādes maršrutos no Āzijas un augstās to izmaksas. Šī ir augstākā apģērbu un apavu inflācija precīzi pēdējo 10 gadu laikā. Taču interesanti, ka apģērbu un apavu cenas ir nedaudz zemākas nekā 2000. gadā. Šajā preču kategorijā cenas ilgstoši svārstījušās bez skaidras tendences,” teica P. Strautiņš.

Pārtikas cenu kāpums pasaulē sāk izpausties arī Latvijas veikalos

CSP dati liecina, ka gada laikā pārtikas cenas sadārdzinājušās par 2,6 procentiem. Lielāko cenu lēciens bijis mājputnu gaļai. Tā gada laikā sadārdzinājusies par 15,7%. Portāla “ZiniCenu” (https://zinicenu.nra.lv/) apkopotā informācija liecina, ka cāļa filejas vidējā cena kopš februāra pieaugusi pat dubultā no 2,03 eiro līdz 5,37 eiro/kg.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka elektrības un siltumu cenu kāpums Latvijā ir sagaidāms arī turpmākajos mēnešos. “Bez energoresursu cenām izteiktāka šobrīd ir kļuvusi arī pārtikas cenu inflācija, kas augustā sasniedza 2,6%. Arī pārtikas cenu kāpums Latvijā, visticamāk, turpināsies, jo pēdējā gada laikā neapstrādātās pārtikas cenas pasaulē ir augušas par 30%, un šo kāpumu mēs tikai tagad sākam sajust veikalos. Visbeidzot, augustā par 4,7% augušas arī apģērbu un apavu cenas, lai gan vasaras beigās tām ir tendence samazināties. Tas varētu būt skaidrojams gan ar relatīvi zemo cenu līmeni pērn, taču, iespējams, šeit jūtama arī globālo transporta cenu kāpuma ietekme,” uzskata M. Āboliņš.

Viņš prognozē, ka patēriņu cenu inflācija Latvijā šogad būs aptuveni 2,5-2,7%, savukārt nākamgad inflācija Latvijā, pēc M. Āboltiņa prognozēm, visticamāk, pārsniegs 3%. “Tādējādi pēdējo mēnešos arvien vairāk ir vērojama tendence, ka ekonomikas izaugsmes prognozes mazinās, bet inflācijas prognozes aug. Tas nozīme, ka valstu un centrālo banku ekonomikas atbalsta pasākumi, kā arī pieprasījuma stimulēšana arvien vairāk sastopas ar ražošanas, kā arī loģistikas jaudu ierobežojumiem un papildu līdzekļu ieplūdināšana ekonomikā riskē veicināt tālāku cenu kāpumu ekonomikā,” skaidro M. Āboliņš.

Inflāciju var ietekmēt pat laika apstākļi

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzsver, ka šobrīd visai paredzami inflācija turpina sekot scenārijam, kas tika piedzīvots pēc globālās finanšu krīzes, kad pēc krituma cenu kāpums piedzīvo sparīgu atlēcienu. “Šoreiz to pastiprina sarežģījumi piegādes ķēdēs un izteikta laikapstākļu ietekme uz enerģijas un pārtikas cenām. Tādēļ tuvākajos mēnešos inflācija turpinās prognozētu augšupeju. Mājsaimniecības to vistiešāk izjutīs caur pārtikas, maksas par mājokli un transporta izmaksu pieaugumu. Šī grupa veido 55% no patēriņa groza, tādēļ arī būs visai nepatīkama,” sacīja D. Gašpuitis.

Aktuālākais jautājums ir, cik ilgi pastiprināts inflācijas kāpums turpināsies? Pēc D. Gašpuiša teiktā, izšķiroša nozīme būs šādiem faktoriem - laikapstākļiem, vīrusa ietekmei, ekonomiskajai aktivitātei un atbalsta pasākumu mērogiem. Ja būs auksta ziema, lielāks enerģijas patēriņš kopsolī ar cenu kāpumu radīs nopietnu stresu mājsaimniecību budžetiem. Spēcīgais algu pieaugums uzturēs izmaksu spiedienu, kas tiešāk atspoguļosies pakalpojumos. Enerģijas un izejvielu cenu pieaugums, sarežģījumi piegādēs šobrīd ir nozīmīgi faktori ražotāju cenu kāpumam. “Šis iemesls noteikti izsprauksies arī līdz veikalu plauktiem, tomēr pagaidām ietekme vērtējama kā ierobežota. Tomēr, jo ilgāk šādi apstākļi ievilksies, jo lielāka ietekme uz gala cenām veidosies. Vienkāršoti vērtējot, jo ātrāk apstākļi saistībā ar Covid-19 normalizēsies un dzīve ieies ierastajās sliedēs, jo ātrāk cenu izmaiņas stabilizēsies. Saruks spiediens uz preču pieprasījumu un cenām un pilnvērtīgi atsāks funkcionēt piegādes ķēdes. Labvēlīgāki laikapstākļi mazinās saspīlējumu pārtikas cenās un normalizēs enerģijas patēriņu. Mūsu prognozes joprojām paredz pārejošu pastiprinātas inflācijas posmu. Tomēr tas vēl ir priekšā un vēl paspēs paplucināt iedzīvotāju pirktspēju. Tas noteikti iespaidos patērētāju noskaņojumu, un tādēļ patēriņa aktivitāte var sabremzēties. Taču negatīvās puses atspējos darba tirgus atdzīvošanās un tālāks algu kāpums, kas apsteidz inflāciju. Bet ne visi to izbaudīs. Tādēļ atsevišķām sabiedrības grupām valsts vai pašvaldību atbalsts, lai pārdzīvotu šo ciklu, varētu būt nepieciešams. Gada beigās inflācija jau pārsniegs 4%, un 2022. gada 2. ceturksnī tai būtu jāsāk pierimt. Lieki teikt, ka, ņemot vērā inflāciju ietekmējošo faktoru daudzumu, tās turpmāko gaitu apvij liela nenoteiktība,” skaidroja D. Gašpuitis.