Kāpēc mēs apraudāsim OIK bojā eju

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazinājums elektrības cenā ir priekšvēstnesis elektrības, pārtikas un vēl citu preču cenu pieaugumam, kas kopumā patērētājiem izmaksās daudz vairāk par OIK. 
01.10.2021. Arnis Kluinis
 
BIOGĀZE un to sadedzinot iegūtā elektroenerģija prasa vislielāko fosilo energoresursu patēriņu, lai to iegūtu no pūdēšanai speciāli audzētas kukurūzas ©Depositphotos.com

No pazemes iegūts metāns ir dabasgāze, bet no puvekļiem iegūts metāns - biogāze. Puvekļu daudzums pasaulē tik tiešām pieaug atbilstoši cilvēku skaita un caurmēra labklājības pieaugumam, taču tas nedod iespējas iegūt aizvien vairāk metāna. Īstenībā ir gluži otrādi. Enerģijas iegūšana no puvekļiem pati prasa tik daudz enerģijas, ka gala rezultātā iegūtās enerģijas daudzums ir mazāks par šīs enerģijas iegūšanai iztērētās enerģijas daudzumu. Enerģijas iztrūkumu sedz fosilie energoresursi un apmaksā valsts dotācijas, kas Latvijas gadījumā izbīdītas ārpus valsts budžeta ar OIK vārdā nosauktu shēmu.

Latvijas apstākļos tieši biogāze prasa vislielāko fosilo energoresursu patēriņu tās ieguvei no pūdēšanai speciāli audzētas kukurūzas. Vairāk enerģijas ar mazāku kaitējumu dabai varētu iegūt, vienādu benzīna vai dīzeļdegvielas daudzumu sadedzinot uzreiz vienā lielā kurtuvē, nevis daudzos dzinējos, kas darbina zemes aršanai, kukurūzas sēšanai, kopšanai un novākšanai, pūdēšanai un puvekļu izkliedēšanai nepieciešamo tehniku. Toties dabas resursu papildu ekspluatācija palielina nodarbinātību un iekšzemes kopproduktu, nodrošina naudas apriti un nogulšanos pareizās kabatās.

Vislielākos enerģijas zudumus biogāzes iegūšanai apliecina vislielākie OIK maksājumi par katras enerģijas vienības iegūšanu. Lūk, kāda bijusi attiecība starp valsts uzpirktās elektroenerģijas daudzumu un par šo elektrību virs tirgus cenas samaksātās naudas attiecība dažādiem elektrības iegūšanas veidiem 2020. gadā un 2021. gada pirmajos sešos mēnešos:

Tabula apliecina ne vien biogāzes iegūšanas dārdzību, bet arī to, ka šī ļaunuma sakne tik tiešām tiek strauji iznīdēta, jo no biogāzes iegūtās enerģijas daudzums šā gada pirmajā pusē ir daudz mazāks par pusi no pērn iegūtā enerģijas daudzuma (37,5%) un no OIK palicis pāri vēl mazāk (32,5%). Diemžēl OIK samazinājums ir priekšvēstnesis elektrības, pārtikas un vēl citu preču cenu pieaugumam, kas kopumā patērētājiem izmaksās daudz vairāk par OIK.

Nesen Neatkarīgā jau paskaidroja, kādā veidā biogāzes ražošanas papildizdevumu kompensēšanai lietotās OIK atcelšana novedusi pie tarifu dubultošana valsts lielākajā atkritumu - tai skaitā puvekļu - apstrādes uzņēmumā “Getliņi eko” un līdzīgi visā valstī. Atkritumu piemērs ir tikai iesildīšanās un izmēģinājums pirms pārtikas cenu celšanas, lai aizvietotu ieņēmumus, kādus izdarīgākie lielsaimnieki un lauksaimniecībai kopumā līdz šim saņem par kukurūzas audzēšana pūdēšanai.

Kukurūzas pūdēšana bija pilotprojekts jeb treniņš biogāzes izvilkšanai no visiem lauksaimniecības, pārtikas rūpniecības un sadzīves atkritumiem, jo darbošanās ar kukurūzu ir ērtāka un dod vairāk enerģijas. Latvijas Biogāzes Asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš skaidro, ka viens kubikmetrs kukurūzas dod 500 kubikmetru biogāzes, bet viens kubikmetrs kūtsmēslu dod 20-30 kubikmetru biogāzes. Mēslu izdevīgums tāds, ka tie nav jāsavāc no laukiem, bet no kūtīm. Toties pārtikas rūpniecības atkritumi līdz biogāzes ieguves vietai būtu jāved būtiski lielākus ceļa gabalus, nekā no apkārtējiem laukiem. Ap sadzīves atkritumu vākšanu saistās vēl citas problēmas, kas daļēji pieminētas rakstā par Getliņiem.

Nav atbildes uz jautājumu, vai uzstādīt biogāzes iegūšanas iekārtas pārtikas rūpniecības uzņēmumos, kur tādu vēl nav, vai organizēt atkritumu transportu uz esošajām biogāzes stacijām, kas ietvertu nepieciešamību tās kapitāli remontēt. Jāatgādina, ka to celtniecības bums bija starp 2010. un 2013. gadu, bet to iekārtas paredzētas 50-60 tūkstošus stundu jeb astoņus gadus ilgai ekspluatācijai. Tas jānosaka valstij, kas šobrīd to nespēj. Valdošas koalīcijas partijas domā tikai par to, kā ar OIK kopsummas samazināšanu taisnoties 14. Saeimas vēlētājiem par 13. Saeimas vēlētājiem dotā OIK pilnīgas atcelšanas solījuma neizpildīšanu. Tādā gadījumā Ekonomikas ministrijai nākas sacensties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) par to, kura no tām sagatavos labākas taisnošanās runas saviem tagadējiem saimniekiem - Jānim Vitenbergam no Nacionālajai apvienībai vai Artūram Tomam Plešam no “Attīstībai/Par!”. Šīm ministrijām pēc oficiālā kompetenču sadalījuma pienākas plānot attiecīgi enerģētikas un atkritumu apsaimniekošanas politikas, bet reāli to darīt kļūs iespējams labi ja pēc tam, kad izveidosies 14. Saeimas pirmā valdība. Šajā pašā juceklī izsprukt no pārmetumiem par OIK neatcelšanu cenšas visi koalīcijas partneri ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu priekšgalā.

Priekšvēlēšanu cīņā neviens neuzņemsies runāt par to, ka subsidēt biogāzes iegūšanu valstij nāksies neatkarīgi no subsīdiju saukšanas par OIK vai savādāk. Tā tam jānotiek, kamēr vien pastāvēs Eiropas Savienība ar priekšrakstiem par globālo sasilšanu, ko nosakot siltumnīcefekta gāzes (SEG).

KĀDREIZ MĒS NESAPRATĀM brīdinājumus no 2007. gadā Vācijā un jau tajā pašā gadā arī Latvijā izdotās grāmatas “Metāns”. Par dīko rietumeiropiešu ālēšanos varēja pieņemt tur apspriesto, ka “liellopiem katru dienu pasprūk liels daudzums metāna gāzes” (19. lpp. latviešu izdevumā), kuras siltumnīcefekts “pārspējot oglekļa dioksīdu (CO2) 23 reizes” un ka “tādēļ siltumnīcas efekts, ko rada visi pasaules liellopi, kopskaitā 1,3 miljardi, ir tikpat liels, kāds rodas no visa transporta” (33.); un kā no tā secināt, ka “gaļas un piena lietošana uzturā ir principiāli nosodāma” (63.) ar izņēmumu, ka “cilvēkiem nevar liegt viņu leģitīmās tiesības ēst citam citu” (65.).

Lielāko SEG apjomu veido oglekļa dioksīds, bet metāns pārspējot oglekļa dioksīdu sasilšanas veicināšanas aktivitātē. Tāpēc metāns jāizvelk no augu un dzīvnieku atliekām un jāsadedzina - jāpārvērš oglekļa dioksīdā. Pirmkārt, CO2 (oglekļa dioksīds) esot mazāk sasilšanu veicinošs nekā CH4 (metāns). Otrkārt, augi spēj piesaistīt atmosfērā esošo CO2, nevis CH4. Metāna dedzināšanā iegūtā enerģija tikai atvieglo, t.i., palētina cīņu ar globālo sasilšanu, bet cīņai esot jānotiek neatkarīgi no tās izmaksām, jo Eiropas Centrālā banka taču apņēmusies nodrukāt jebkādu naudas summu, cik vien prasīs “zaļais kurs”. Tā mērķis skaitās 2050. gadā sasniegt SEG nulles emisiju kā līdzsvaru starp šo gāzu emisiju un piesaisti.

Atbilstoši VARAM 2019. gadā sagatavotajam ziņojumam “Par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi”, lauksaimniecība ar 25% no summārās globālās sasilšanas gāzu emisijas ieņem trešo vietu aiz enerģētikas (30%) un transporta (29%). Tas parāda, ka izmaiņām, t.i., pārtikas sadārdzinājumam būs jābūt principā līdzīgām transporta sadārdzinājumam, pārejot uz elektromobiļiem, ko darbinās elektrība ar praktiski bezgalīgu cenu kāpuma potenciālu. Taču par emisijas samazināšanu lauksaimniecībā līdz šim runāts nesalīdzināmi mazāk, nekā par emisijas samazināšanu transportā.

Cilvēki joprojām dzīvo svētā vientiesībā, kurā neietilpst fakts, ka lauksaimniecība ir SEG avots pat tad, ja atrēķina ar iekšdedzes dzinējiem darbināto automašīnu un traktoru izplūdes gāzes. Nē, SEG avots ir ne tikai šī tehnika, bet lauksaimniecība kā tāda. SEG izdalās gan no dzīvnieku kuņģiem, gan no augsnēm, ja tajās vēl ir trūdvielas (ja tās nav pārvērtušas par smiltīm). Tāpēc lauksaimniecībai būs jāpilda prasības iekļaut pārtikas produktu pašizmaksā SEG emisijas samazināšanu un pirkt SEG kvotas par emisiju, ko samazināt nav iespējams. Gan SEG samazināšanas pasākumiem, gan kvotu pirkšanai naudu nāksies iegūt galvenokārt uz pārtikas cenu pieauguma rēķina, kaut mazliet bremzējot šo pieaugumu ar OIK līdzīgām valsts subsīdijām.