Ansis Zeltiņš: Ostas ir Latvijas ekonomikas mugurkauls
Par pārmaiņām un Rīgas ostas lomu Latvijas tautsaimniecībā saruna ar Rīgas brīvostas pārvaldnieku Ansi Zeltiņu.
Visbiežāk mūsdienu sabiedrība ostu uztver kā vietu, kur tiek pārkrautas tranzīta kravas, kas tālāk pa jūras ceļiem nonāk tālāk pasaulē vai arī ievestas Latvijā vietējam patēriņam vai tranzītam uz citām valstīm. Ko īsti Latvijai nozīmē ostas?
Ostas Latvijai ir bijušas nozīmīgas daudzus gadsimtus. Katros laikos ir dominējusi kāda cita dimensija, no militārās līdz ekonomiskajai. Pēdējās desmitgadēs par ostu esam raduši domāt kā par tranzīta kravu, galvenokārt ogļu un naftas produktu, pārkraušanas vietu, taču tas nebūt nav viss, kas ostā notiek. It īpaši pēdējos gados līdz ar izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā ostas darbība mainās, mainās kravu struktūra, tiek meklēti un atrasti jauni, ekonomiski pamatoti loģistikas ceļi, attīstīta ražošana, tehnoloģijas, pievienotās vērtības pakalpojumi, kas viss kopā stiprina un ceļ Rīgas ostas starptautisko konkurētspēju un pozīcijas globālajās loģistikas ķēdēs. Vienlaikus arī tranzītam paliek pietiekami liela loma. Es uzdrošinos teikt, ka gandrīz katrs Latvijas iedzīvotājs zināmā mērā ir saistīts ar ostas darbību, jo liela daļa preču, tostarp pārtika, apģērbs, automašīnas un velosipēdi, ko pērkam veikalā, Latvijā ierodas pa jūras ceļiem. Jāatzīmē, ka pēc domnīcas CERTUS aprēķiniem katra Rīgas brīvostā pārkrautā kravu tonna dod pienesumu Latvijas IKP 10,7 EUR apmērā. Tas nozīmē, ka pērn, pārkraujot 23,7 miljonus tonnu kravu, Rīgas ostas klasteris palielināja Latvijas IKP par 250 miljoniem EUR. Vienlaikus ostas komersanti ik gadu samaksā nodokļos vairāk nekā 30 miljonus EUR.
Pēdējos gados arvien lielāka interese strādāt ostas teritorijā ir ražošanas un pārstrādes uzņēmumiem, kuri savu produkciju patērētājiem nogādā pa jūras ceļiem. Vai tas ir ilgtspējīgs process?
Viennozīmīgi, jo nekas ekonomiski izdevīgāks un drošāks par jūras ceļiem kravu nogādāšanai patērētājiem visā pasaulē vēl arvien nav izdomāts. Rīgas brīvosta ir daudzfunkcionāla osta ar mūsdienīgu un drošu infrastruktūru, kurā augstas kvalitātes pakalpojumus sniedz aptuveni 210 ostā strādājošo privāto komersantu, tajā skaitā 36 stividoruzņēmumi jeb kravu pārkraušanas termināļi. Tieši augstas pievienotās vērtības uzņēmumu un ražotņu attīstību Rīgas ostas teritorijā esam izvirzījuši kā svarīgu Rīgas brīvostas izaugsmi un konkurētspēju veicinošu virzienu. Tā varam nodrošināt darba vietas, stiprināt eksportu, ieņēmumus un stabilu kravu apgrozījumu ilgtermiņā. Vienlaikus tā ir iespēja stiprināt Rīgu kā ekonomisko centru, radot sinerģiju starp Rīgas pilsētu un ostu. Brīvostas pārvaldes uzdevums ir radīt labvēlīgu vidi šādai attīstībai - tas panākams galvenokārt caur atbalstu nepieciešamās infrastruktūras attīstībai, kā arī nodokļu atlaidēm uzņēmējdarbībai brīvās zonas teritorijā. Jāatzīst, ka iepriekšējos divdesmit gados Rīgas ostas fokuss uz ražošanas uzņēmumu piesaisti nav bijis pietiekami aktīvs, taču tā ir viena no lietām, ko vēlamies mainīt, un pakāpeniski mums tas izdodas. Papildus iespējām strādāt brīvajā zonā, kas gan ir katra uzņēmuma biznesa stratēģijas lēmums, darbs ostā nozīmē arī izdevīgu pieeju jūras ceļiem un loģistikas ķēdēm, lai saņemtu vai nosūtītu izejmateriālus vai izgatavoto produkciju. Tā vienlaikus ir iespēja sadarboties un veidot sinerģijas ar citiem ostas uzņēmumiem savas produkcijas realizēšanā vai eksportēšanā. Esmu gandarīts, ka jau šobrīd Rīgas brīvostas teritorijā strādā tādi starptautiski novērtēti un pasaulē pieprasīti zīmoli kā “Baltic Bearing Company Riga”, gultņu rūpnīca, ekskluzīvu kuģu būves uzņēmums “Latitude Yachts”, moduļu māju ražošanas uzņēmums Skandināvijas tirgum “European Modular Homes”, pasaulē pieprasītu “premium” klases alumīnija laivu ražotājs SIA “Anytec Productions”, uzņēmums “Pelegrin”, kurā tiek izgatavotas ultravieglās lidmašīnas “Tarragon”, zemūdens dronu ražotne “Eprons ROV”, “Prestol”, kura pamatdarbība ir kanoe smailīšu un SUP dēļu ražošana, AS “RIKON” - viens no nedaudzajiem uzņēmumiem pasaulē, kas ražo celtņus ziemeļu ostām, tuvumā ir arī “Latvijas finieris”, kā arī “Kronospan”, kas caur ostu saņem arī izejmateriālus, uz vietas tos pārstrādā un gatavo produkciju atkal nosūta pa jūras ceļiem. Runājot par “Kronospan”, vēl kāds interesants fakts - uzņēmums ar kuģiem importē arī reciklēto šķeldu - sadrupinātas vecās mēbeles, šeit tās pārstrādā jaunās skaidu plāksnēs un eksportē uz vairākām pasaules valstīm. Tā ir aprites ekonomika, un jāteic, ka šāda tipa kravas, ņemot vērā kopējo zaļo kursu, varētu parādīties aizvien vairāk, un šajā procesā arī ostai būs sava loma.
Bet kopumā uzskatu, jā, uzņēmumu un ostas sinerģija viennozīmīgi dod iespēju izaugsmei gan ostai, gan uzņēmējiem.
Vēl pirms pieciem gadiem Rīgas ostā par graudu kravām kā nozīmīgu kravu veidu nerunājām, bet šobrīd Rīgas osta ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām Baltijas valstu graudu kravu pārkraušanas ostām. Kas ir sekmējis šos procesus?
Vēsturiski ostā ir apstrādātas gan graudu, gan kokmateriālu kravas, taču šiem segmentiem pēdējās desmitgadēs nav pievērsta pietiekami liela uzmanība. Kā jau iepriekš teicu, osta mainās - aizejot lielajam akmeņogļu un naftas produktu tranzīta kravu apjomam, ostas uzņēmēji vairāk uzmanības sāka veltīt citām kravu grupām, tostarp jūsu pieminētajām graudu kravām, kas nav tikai graudi, bet plaša spektra graudaugi - kvieši, mieži, rapsis, pupas, zirņi, soja un cita veida graudaugi. Nozīmīgs ir ne vien ostā pārkrauto Latvijā izaudzēto graudu kopapjoms, bet arī caur ostu nosūtītās ārvalstu izcelsmes lauksaimniecības kravas - 2020. gadā 32% no caur Rīgas ostu sūtītajām labības produktu kravām tika atvestas no Lietuvas, Krievijas, Igaunijas, kā arī citām valstīm, kas nozīmē, ka arī ārvalstīs bāzēti lauksaimniecības kravu nosūtītāji par izdevīgāku vietu izvēlas nevis vietējās ostas, bet Rīgas ostas termināļus. Par graudu kravu ilgtspēju Rīgas ostā liecina arī Baltijā lielākā lauksaimniecības uzņēmuma LATRAPS investīcijas ostas terminālī - šogad lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība LATRAPS iegādājusies 50% + 1 daļu beramkravu terminālī “Alpha osta”. Vietējo lauksaimnieku investīcijas “Alpha osta” kapitālā ir labs pamats turpmākām pārmaiņām, ko veicinājusi kravu konjuktūras maiņa Rīgas brīvostā, kā rezultātā sākotnēji kā minerālmēslu pārkraušanas terminālis veidotais ostas uzņēmums savu infrastruktūru ir pārorientējis uz graudu pārkraušanu.
Tikko tiek pieminētas koksnes kravas, sabiedrībā aktualizējas stereotips - tiek pārdoti zāģbaļķi. Kādi ir jūsu novērojumi - vai tiešām vēl arvien tiek pārdots neapstrādāts koksnes materiāls?
Precīzi skaitļi būtu jājautā Kokrūpnieku asociācijai, taču mūsu novērojumi liecina, ka zāģbaļķu eksports ir sena vēsture. Mēs sen esam pārdzīvojuši tos laikus, kad Latvija tikai cirta un pārdeva koksni - tagad šeit pat tiek radīta pievienotā vērtība un eksportēts tiek vairāk vai mazāk gatavs produkts. Vēl vairāk, redzam, ka pieaug arī koksnes imports, kas liecina, ka vietējie ražotāji ir pietiekami kompetenti un spējīgi ražot koksnes izstrādājumus ar lielu pievienoto vērtību. Arī ostas uzņēmumi aktualizē kokapstrādes jomu uz vietas termināļos, lai kuģos iekrautajai koksnei būtu pēc iespējas lielāka pievienotā vērtība. Izņēmums ir tā sauktā papīrmalka, jo Latvijā tā arī nav realizēts celulozes rūpnīcas projekts.
Kokrūpniecība 2021. gadā piedzīvo augšupeju. Tas pozitīvi ietekmējis arī lielu daļu šajā sektorā iesaistīto, tostarp uzņēmumus, kuri Rīgas ostā piedāvā pakalpojumus, kas saistīti ar kokmateriālu apstrādi un pārvadājumiem. Šogad Rīgas ostā pārkrauts vairāk nekā 5,3 miljoni tonnu mežsaimniecības kravu (+9% pret 2020. gada 10 mēnešiem), kas veido ~ 30% no kopējā ostas kravu portfeļa. Palielinoties pieprasījumam, uzņēmumi attīstās, uzlabo kraušanas un kravu apstrādes tehnoloģijas, iegulda uzglabāšanas jaudās un IT risinājumos. Sevi attaisnojis arī gada sākumā uzsāktais tiešais jūras pārvadājumu maršruts uz Ameriku, kas nodrošina Latvijā ražotu kokmateriālu produkciju eksportu no Rīgas ostas uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
Paskaidrošu, ka kokmateriālu kravas uz ASV tirgiem tika sūtītas arī iepriekš, izmantojot konteinerus, taču, ņemot vērā šī gada dinamisko cenu kāpumu konteinerpārvadājumu segmentā, uzņēmēji meklē un, kas pozitīvi, arī atrod jaunus pārvadājumu ceļus.
Mēs ceram, ka pirmais projekts ar lielas kokapstrādes produktu kravas nosūtīšanu tieši uz ASV kalpos kā signāls Latvijas ražotājiem un eksportētājiem apvienoties, veidot liela apjoma konsolidētās kravas un nogādāt tieši ASV tirgū.
Jau daudzus gadus tiek spriests par racionālu Spilves pļavu izmantošanu. Vai šobrīd ir gatava vīzija?
Spilves pļavas ir neizmantots potenciāls, kaut arī to iespējamie pielietošanas modeļi un plāni ir bijuši ļoti dažādi. Izvirzot Spilves attīstību par vienu no ostas perspektīvajiem virzieniem, esam sākuši teritorijas attīstības scenāriju izstrādi stratēģisko investoru piesaistei. Attīstības koncepcijas ietvarā plānots veikt teritorijas iespējamo biznesa virzienu analīzi, noteikt stratēģiski un ekonomiski izdevīgākos attīstības scenārijus, teritorijas pārvaldības mehānismus un finanšu ietvarus, kā arī izstrādāt piedāvājumus un skaidru rīcības plānu identificēto vietējo un starptautisko investoru un teritorijas attīstītāju piesaistei. Saprotams, ka visa 450 ha lielā platība vienā dienā netiks apgūta. Šīs vieta ir unikāla ar infrastruktūras pieejamību - šeit ir dzelzceļš, autoceļš, osta un pat lidosta, kā arī iespējamā sasaiste ar “Rail Baltica”, tāpēc Spilves pļavu attīstībai ir liels potenciāls ne tikai kontekstā ar ostas attīstību, bet arī pilsētu, kura iegūs industriālu teritoriju jaunu uzņēmumu piesaistei, kas korelēs ar esošo piedāvājumu vidējā un augstākajā profesionālajā izglītībā.
Kāda ir jūsu vīzija - kāda Rīgas osta būs pēc desmit piecpadsmit gadiem?
Tā noteikti būs “gudrāka” un viedāka, daudz “zaļāka” jeb videi draudzīgāka, daudz kompaktāka. Nav noslēpums, ka Rīgas ostas teritorija ir ļoti plaša un tajā ir daudz vēsturiskā mantojuma, daudz saskarsmes punktu ar ostas apkaimēm. Osta noteikti virzīsies tālāk no pilsētas centra, koncentrējoties Kundziņsalā, Krievu salā, Bolderājā. Mūsu plānos ir samazināt aktivitāti blīvi apdzīvotu vietu tuvumā, sakārtot vairākas degradētas teritorijas un uzlabot pieejamību Daugavai un zaļajai zonai.
Rīgas osta pastāv jau vairāk nekā 800 gadu un vienmēr bijusi kā viens no ekonomikas pamatakmeņiem Latvijas tautsaimniecībā, un tāda tā arī paliks.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
