LVM misija: ekonomika, vide un sociālais faktors
Kā kopš uzņēmuma izveidošanas mainījusies mežu apsaimniekošana un kādi ir uzņēmuma nākotnes mērķi, saruna ar LVM valdes locekli Edvīnu Zakovicu.
Ar LVM esat saistīts praktiski no brīža, kad tika izveidots valsts mežu apsaimniekošanas uzņēmums. Tāpēc noteikti esat viens no tiem cilvēkiem, kurš vislabāk zina, kā šo vairāk nekā 20 gadu laikā uzņēmums ir mainījies. Vai mēs šodien varam runāt par tiem pašiem standartiem, kādi bija, izveidojot valsts mežu apsaimniekošanas uzņēmumu “Latvijas valsts meži”?
Taisnība - es strādāju “Latvijas valsts mežos” kopš 1999. gada 1. decembra. Arī pirms tam mana dzīve saistījās ar mežsaimniecību, un tieši šajā jomā esmu ieguvis augstāko izglītību. Tagad esmu vadošā amatā, taču sirdī vēl arvien esmu mežsaimnieks.
Šajos gados uzņēmums ir būtiski mainījies. Tās lietas, kas mums šobrīd šķiet loģiskas un pašsaprotamas, toreiz bija pilnīgi savādākas. Ieskicēšu būtiskākās pārmaiņas toreiz un tagad. LVM jau sen vairs nepārdod augošu koku cirsmas, taču pirms divdesmit gadiem tā bija ierasta prakse. Šodien mēs nespējam saprast, kā tas varēja būt, ka vienam produktam ir divas cenas - vienu daļu koksnes izsolīja cirsmās, kurās koksnes cenu noteica izsoles rezultātā, otru daļu pārdeva pēc Ministru kabineta izstrādāta cenrāža. Sākotnēji pamatā strādājām pēc bartera principiem - vienojāmies ar pakalpojumu sniedzējiem par koksnes daudzumu, ko viņi saņems, ja izpildīs mūsu uzdevumus, piemēram, apstādīs tik un tik hektāru, sastrādās zemi, izkops cirsmas vai veiks cita veida darbus. Jāatzīst, ka naudas plūsma tolaik bija neskaidra un neizsekojama, tāpat arī iegūtās koksnes patiesais apjoms palika pieņēmumu līmenī. Šobrīd tirgū tiek piedāvāts konkrētajam klientam nepieciešamais sortiments par tirgus cenu, savukārt ārpakalpojumu sniedzēji saņem konkrētu samaksu par konkrēto padarīto darbu. Turklāt koksnes uzmērīšanu nodrošina neatkarīgi uzmērītāji, līdz ar to vairs nav strīdu par pārdotās koksnes apjomu.
Varam salīdzināt arī mežu ceļu stāvokli. Šo gadu laikā AS LVM ir rekonstruējusi un izbūvējusi meža ceļus gandrīz 10 000 kilometru garumā. Tas dod ne tikai iespēju efektīvāk veikt meža apsaimniekošanas darbus, bet arī būtiski samazināt tehnikas pārvietošanās attālumus, kas ir ļoti svarīgs aspekts ne tikai efektīvā mežu apsaimniekošanas sistēmā, bet atstāj iespaidu uz vidi kopumā. Apzināmies, ka katrs lieki nobrauktais kilometrs rada CO2 piesārņojumu, kā arī palielina apsaimniekošanas izmaksas. Mežu pieejamība ir cieši saistīta arī ar sociālajiem procesiem, jo cilvēki vēlas būt tuvāk dabai, it īpaši šajā pandēmijas laikā. Novērojumi liecina, ka ļaudis ļoti labprāt dodas mežā ne tikai ar konkrētu mērķi salasīt ogas vai sēnes, bet iet pārgājienos un pastaigās kopā ar bērniem.
Es uzdrošinos teikt, ka LVM ieguldījums ne tikai mežu apsaimniekošanā, bet arī sabiedrības izpratnes veidošanā par mežu un dabas procesiem kopumā ir vērtējams ļoti augstu.
Jūs ļoti uzskatāmi parādījāt, kā mainījies uzņēmums vairāk nekā 20 gadu darbības laikā. Kas bija tie procesi, kas lika pieņemt arvien augstākus standartus un izvirzīt jaunus mērķus?
Līdz ar valsts neatkarības atgūšanu aizgājām no padomju laiku tradīcijām un sistēmas, kuras ietvaros mežrūpsaimniecība bija izolēta no sabiedrības. Padomju laikos visus mežus apsaimniekoja PSRS Mežrūpniecības ministrija, kura nevienam neatskaitījās.
Izmaiņas pēc brīvības atgūšanas ir notikušas vairāku procesu rezultātā - pirmām kārtām tā ir sabiedrības iesaiste, kas mudināja pieņemt lēmumus un izstrādāt procesu protokolus, jo par mežu sāka interesēties gan mežu īpašnieki, gan tūrisma industrija, gan dabas aizsardzības un citas interešu grupas. Ieinteresēto pušu mijiedarbības rezultātā deviņdesmito gadu beigās tika izstrādāts dokuments “Meža politika”, kurā tika noformulētas viena otru papildinošas jomas: vide, ekonomika, sociālais faktors. Uz šī dokumenta pamata 2000. gadā tika izveidots valstij piederošo mežu apsaimniekošanas uzņēmums “Latvijas valsts meži”. Nenoliedzami, ka liela loma uzņēmuma attīstībā bija arī mežu apsaimniekošanas uzņēmumu darbiniekiem, kuri izteica savus priekšlikumus, kas ļautu darbus veikt efektīvāk, ekonomiski pamatoti un sabiedrībai saprotami. Arī likumdevēji ieguldīja savu artavu uzņēmuma attīstībā, kas šodien mums dod tiesības droši skatīties acīs sabiedrībai.
Mūsdienīga mežu apsaimniekošana nav iedomājama bez modernajām tehnoloģijām, digitālajām datu bāzēm, GPS, planšetdatoriem, droniem un citām ierīcēm un programmatūrām. Vai var teikt, ka LVM mūsdienu tehnoloģiju izmantošanā ir pirmajās rindās?
Uzņēmuma veidošanās pirmajos gados vislielākā loma bija jau zinošiem un pieredzējušiem mežkopjiem, bet vēlākos gados uzņēmumā strauji ienāca cilvēki, kuri saistīti ar to, ko šodien saucam par IKT, jo tieši šo tehnoloģiju ieviešana ikdienas darbā ļāva mums efektīvi veikt savus tiešos darba pienākumus visos līmeņos, no pakalpojuma sniedzēja cirsmā līdz precīzai uzskaitei un operatīvai izmaiņu fiksēšanai. Uzskatu, mežinieki bija vieni no pirmajiem, kuri savā ikdienas darbā jau divtūkstošo gadu sākumā iemācījās “runāt” ar tehnoloģijām. Šodien LVM ir viens no tehnoloģiski attīstītākajiem uzņēmumiem valstī un spēj sniegt augstas kvalitātes IKT risinājumu pakalpojumus arī citiem vietējiem uzņēmumiem un iestādēm. Pieredzējušo darbinieku uzkrāto zināšanu un jauno IKT speciālistu simbioze ir viena no uzņēmuma attīstības veiksmes atslēgām.
Kā jūs skatāties uz privāto mežu pārdošanu ārzemniekiem?
Iestājoties Eiropas Savienībā, mēs nonācām vienotajā tirgū, kas nozīmē, ka nepastāv privātīpašumu pārdošanas ierobežojumi ES ietvarā. Man kā sabiedrības pārstāvim ir žēl, ka laika sprīdis, kamēr bijām brīva valsts, bet nebijām ES dalībvalsts, bija pārāk īss, lai tiktu uzkrāts vietējais kapitāls, kas ļautu mežiem palikt vietējo uzņēmēju vai privātpersonu pārziņā - valstī vienkārši nebija tik daudz naudas. Rezultātā privāto mežu īpašnieki pārdeva un pārdod savus mežus tiem, kuriem ir pietiekami daudz naudas, lai par to samaksātu. Novērojumi liecina, ka vislielākās mežu platības iegādājās zviedri. Tajā pašā laikā jāsaka, ka visbiežāk iegādātas tika nocirsta meža platības, kuras zviedru investori godprātīgi atjaunoja.
Neskatoties uz iepriekš teikto, pēdējo gadu pieredze parāda, ka mežu platības arvien vairāk konsolidējas vietējo īpašnieku rokās. Arī “Latvijas valsts meži” piedāvā no jebkura īpašnieka nopirkt viņam nevajadzīgo meža zemi, šī zeme tad uz mūžiem paliks visas Latvijas sabiedrības īpašums.
Viens no LVM darbības virzieniem ir koku sēklu selekcija un stādu audzēšana. Vai arī šī joma ir būtiski mainījusies?
Uzņēmuma attīstības pamatā ir spēja nepazaudēt vērtības, kas mežu apsaimniekošanā ir iestrādātas vēl pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, proti, meža koku sēklu selekcijas darbu. Gadu desmitiem no labākajām audzēm tiek ievāktas sēklas, tad tika veidotas sēklu plantācijas, kurās atkal izvēlēti labākie koki, kas kalpo sēklas materiāla iegūšanai. Pirms divdesmit gadiem divās pakāpēs selekcionētās sēklas nonāca nelielās stādaudzētavās - ap 2000. gadu Latvijā bija reģistrētas 26 dažāda lieluma stādaudzētavas. Tagad selekcionētās sēklas nonāk četrās LVM pārziņā esošajās stādaudzētavās, kuras nodrošina gan paša uzņēmuma vajadzības, gan stādus privāto mežu atjaunošanai, gan eksportam.
Mērķtiecīgais selekcijas darbs un izstrādātā stādu audzēšanas tehnoloģija dod taustāmu rezultātu - koki pieņemas spēkā ātrāk. Tradicionāli vidējais priedes vecums, kad tā sasniedz ciršanai piemērotu koksnes apjomu, ir 101 gads. Izmantojot selekcionētās sēklas, priede izaug 80 gados.
Vides aktīvisti ļoti aktīvi iestājas par katru retu vai mazāk retu augu, putnu vai dzīvnieku, pieprasot ierobežot saimniecisko darbību to populācijas vietā. Diskusijas, cik pamatoti katrā konkrētā vietā uzlikt vieglākus vai striktākus ierobežojumus, dažkārt izceļas ļoti asas. Vai esošā sistēma ir pilnvērtīga un darboties spējīga?
Ne vienmēr! Manuprāt, Latvijas sākotnējā problēma ir nepilnīgā zinātniski pamatotā datu bāze brīdī, kad iestājāmies ES. Uz to laiku Latvijai vajadzēja sagatavot dokumentu, kurā kā NATURA 2000 būtu fiksētas aizsargājamās teritorijas. Dokuments tapa lielā steigā, neiedziļinoties aizsargājamo teritoriju faktiskajā situācijā. Šobrīd Latvijā ir noslēgusies biotopu kartēšana jeb tā sauktā dabas skaitīšana, kas parāda, ka Latvijas mežos ir ap 363 000 hektāru, kas atbilst ES noteiktajiem aizsargājamo teritoriju kritērijiem. Klāt nāk dabiskās pļavas un mitrāji, kuru liela daļa ES ieskatā ir vērtīgi biotopi. Tikai tagad, kad ir iegūta pilnvērtīga informācija, mēs varam sākt runāt par katras teritorijas nozīmību. Šobrīd pietrūkst zinātniski modelētas informācijas, kas ļautu pieņemt politiskus lēmumus par vienas vai citas teritorijas iekļaušanu aizsargājamo platību sarakstā. Tajā pašā laikā ir jāpārskata esošais aizsargājamo teritoriju saraksts, lai tas būtu objektīvi pamatots, jo daba ir mainīga - tas, kas bija aizsargājams divtūkstošo gadu vidū, šobrīd varbūt vairs nav aktualitāte. Piemēram, aizsargājamo putnu sarakstā ir gan baltais, gan melnais stārķis. Mēs labi zinām, ka balto stārķu Latvijā tagad ir ļoti daudz, savukārt melnais stārķis gan vēl arvien ir retums. Bieži vien notiek tā, ka aizsargājamās sugas pārvācas no aizsargājamiem mežiem uz saimnieciskiem mežiem - daudzām no tām kopts mežs patīk labāk. Ar to vēlos pateikt, ka aizsargājamās teritorijas nevar būt kā nemainīgs lielums - ierobežojumi ir sistemātiski jāpārskata un jāpieņem operatīvi lēmumi gan nosakot ierobežojumus, gan tos atceļot, ja tie zaudējuši aktualitāti.
ES “Zaļais kurss” paredz, ka līdz 2030. gadam 30% no valstu kopējās teritorijas ir jābūt bioloģiskās daudzveidības aizsargājamām teritorijām, no tiem 10% jānosaka stingri saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Arvien lielāka loma Latvijai ir NATO karaspēka mācībām, kas bieži notiek tieši mūsu poligonos un mežos. Ka veidojas sadarbība ar Latvijas bruņotajiem spēkiem?
Sadarbība ar NBS ir sena un ļoti cieša vairākās jomās, tostarp ceļu tīkla plānošanā. Visciešāk sadarbība veidojas brīžos, kad bruņoto spēku mācībām nepieciešamas lielas mežu platības. No savas puses nodrošinām, ka konkrētajā vietā nenotiks mežizstrādes vai mežu apsaimniekošanas darbi, lai kareivji netraucēti varētu izpildīt tiem uzliktos uzdevumus. Mēs kā Latvijas patrioti atbalstām savus darbiniekus, kuri iesaistās Zemessardzē, lai viņi spētu netraucētu apgūt Latvijas aizsardzībai nepieciešamās militārās iemaņas. Šobrīd mūsu uzņēmums ir iesaistījies arī austrumu robežas nostiprināšanas procesos.
“Latvijas valsts meži” veic ne tikai saimniecisko, bet arī izglītojošo un sociālo funkciju. Ainaviskās vietās ir iekārtotas atpūtas vietas, ir uzbūvēti skatu torņi, purvu laipas un veikti citi darbi, kas mežus un purvus padara pieejamus plašam sabiedrības lokam.
Jā, taisnība, turklāt iesākto darbu turpinām, atklājot arvien jaunus objektus vai papildinot jau esošos - kopumā esam izveidojuši 300 dažāda rakstura atpūtas, izglītojošo un piemiņas vietu. Mēs gribam, lai katrs spēj ieraudzīt, cik Latvija ir skaista, cik bagāta ir tās vēsture. Uzkāpjot jebkurā skatu tornī, mēs varam ieraudzīt šo dabas varenību, ko ikdienā pat nenojaušam. Arī svētku brīvdienās aicinām cilvēkus izbraukt no pilsētas, iziet garā pastaigā pa mežu, pa vēstures takām, pabūt svaigā gaisā un priecāties par Latviju kopā ar savu ģimeni. LVM izveidotie atpūtas, apskates un vēstures objekti ērti atrodami “mammadaba.lv” interaktīvajā kartē.
Lai mums visiem veselība, patriotisma gars un svētku sajūta, sagaidot Latvijas dzimšanas dienu!
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
