Latvijas kopprodukts svārstās kā temperatūra drudža slimniekiem

Var ticēt vai arī neticēt statistiķiem, ka Latvijā augot ne tikai cenas, bet arī saražoto preču un  sniegto pakalpojumu apjoms.
22.11.2021. Arnis Kluinis
 
©Neatkarīgā

Centrālās statistikas pārvaldes jaunākais veikums ir Latvijas iekšzemes kopprodukta provizoriskais novērtējums par šā gada 3. ceturksni. Galveni rezultāti šādi: IKP turpinājis augt un salīdzināmās cenās sasniedzis 7,023 miljardus eiro. Augšanas ātrums bijis 4,8% pret 2020. gada 3. ceturksni un 0,3% pret šā gada 2. ceturksni.

Plus 4,8% Latvijai parasti būtu izcils rādītājs, taču Covid-19 dēļ šādu atskaites sistēmu sabojājis un novedis mūs lielā neziņā, vai 4,8 ir daudz, vai maz. Tikai aritmētiski skaidri un gaiši redzams, ka +4,8 ir mazliet mazāk par pusi no +11,1, ko CSP uzdod par IKP pieauguma tempu šā gada 2. ceturksnī. Savukārt +11,1 bez Covid-19 ietekmes būtu satraucoši daudz, jo atgādinātu par “treknajiem” laikiem 2006.-2008. gadā, kas beidzās ļoti bēdīgi. Ar Covid-19 korekciju +11,1% šķiet gluži normāls rādītājs, jo tikai kompensē IKP pieauguma iztrūkumu, sākot ar 2020. gada 1. ceturksni. Kopš tā laika IKP samazinājies piecus ceturkšņus pēc kārtas, tai skaitā šā gada 1. ceturksnī bijuši -1,3% pret 2020. gada 1. ceturksnī. Citās reizēs pāreja viena ceturkšņa laikā no mīnusa uz plusu pat virs 10 procentpunktiem šķistu tehniski neiespējama, bet uz Covid-19 var norakstīt arī to. Lai būtu tā, ka IKP līkne sāk līdzināties plaušu slimnieku ķermeņa temperatūras svārstībām starp karstuma lēkmēm un drebuļiem kā ziemas salā.

Neviens neiebilst, ka saistību starp Covid-19 un IKP uztur apritē esošās naudas - Latvijas gadījumā eiro - daudzuma palielināšana. Tā turpinās jau kopš 2015. gada ar strauju paātrinājumu kopš 2020. gada sākuma, attaisnojot šo paātrinājumu ar Covid-19. Pirmkārt, ar šādi nodrukāto naudu eirozonas valstis kompensē iedzīvotājiem, tai skaitā uzņēmējiem un uzņēmumiem aizliegumus pelnīt naudu ar darbu, lai tas neuzturētu cilvēku kontaktus. Otrkārt, šāda nauda sedz papildizdevumus medicīnai, kas Latvijas variantā noveda līdz atklājumam, ka “par 80 miljoniem eiro izveidotas tikai 120 Covid-19 gultas”. Citiem vārdiem sakot, uz Covid-19 rēķina tiek apmaksāts jebkas, par ko valdošo politiķu un ierēdņu grupējumiem ērtāk vienoties, kā viņi šo naudu sadalīs. Tādējādi nauda patiešām nonāk fizisko un juridisko personu banku kontos un piedevām fizisko personu makos un kabatās. IKP pieauguma rādītāji ir statistiķu versija par to, kā aizvien lielāka nauda masa tiek pārdalīta starp dažādiem kontiem un kabatām neatkarīgi no to valstiskās piederības. IKP aprēķinos nefigurē izcepto maizes klaipu vai sašūto bikšu skaits. IKP ir preču un pakalpojumu cenu summa. Var ticēt vai arī neticēt statistiķiem, ka Latvijā augot ne tikai cenas, bet arī saražoto preču un sniegto pakalpojumu apjoms.

Statistiķi apgalvo, ka IKP pieauguma procenti uzrāda izmaiņas - šajā gadījumā pieaugumu - nevis faktiskajās cenās, bet salīdzināmās cenās, atrēķinot no faktiskajām cenām preču un pakalpojumu sadārdzinājumu.

Ticība saistībai starp IKP un realitāti atkarīga no ticības tam, vai statistiķi spēj un vai drīkst noskaidrot faktiskos sadārdzinājumu apmērus. Ja sadārdzinājumi tiek novērtēti zemāk par par patiesajiem, tad neuzskaitītie sadārdzinājumi tiek ierēķināti IKP palielinājumā.

Pietiek ar vienu ļoti uzskatāmu piemēru, kas apliecina CSP nespēju izsekot reālajām cenu izmaiņām.

Piemērs nāk no 2019. gada pavasara attiecībā uz būvniecību, kuras izmaksas tobrīd debesīs cēla ne Covid-19, bet ES 2014. - 2020. gada plānošanas perioda nauda, t.i., vajadzība šo naudu iztērēt līdz perioda beigām. Tā gada 12. martā Neatkarīgā aprakstīja 4. martā notikušas sarunas starp Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un finanšu ministru Jāni Reiru no vienas puses un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem no otras puses par to, kā pabeigt iesāktos būvobjektus par spīti tam, ka būvdarbi gada laikā sadārdzinājušies par aptuveni trešo daļu. Saruna iekrita dažas dienas pēc CSP 27. februāra publikācijas par būvizmaksām, kas esot “vidēji par 5% augstākas nekā pirms gada”. 12. marta publikācijā izlasāma arī CSP preses pārstāves Sandas Riekstas rakstiskā atbilde Neatkarīgajai, ka “iespējams, būvniecības izmaksas ir sajauktas ar būvniecības apjomu, kur pirmajos 2018. g. ceturkšņos ir minēto 30% pieaugums,” un Finanšu ministrijas apliecinājums, ka J. Reirs pilnīgi noteikti atšķir jebkādas produkcijas daudzumu no cenas.

Tagad statistiķi it kā labojušies un izrēķinājuši, ka būvniecība šā gada septembrī kļuvusi par 10% dārgāka nekā 2020. gada septembrī. Taču tikpat labi var uzskatīt, ka statistiķi nebūt nav labojušies un 10% pieaugums signalizē, ka reālais būvdarbu izmaksu kāpums ir ne vairs 30, bet 60% un vairāk. Tā tam būtu jābūt valstī, kur vienas gultas cena pacelta līdz 80/120=0,666 miljoniem eiro. Cik tādā gadījumā maksā viens dēlis vai dzelzis (skrūvīte utt.) šajā gultā? Kāpēc lai dēļu un dzelžu ražotāji pārdotu savu produkciju būvniekiem lētāk, nekā var pārdot gultu naglotājiem? Protams, ka reālajā dzīvē viņi ir spiesti pārdot šos dēļus un skrūvītes tūkstošiem reižu lētāk, nekā tā pati skrūvīte tiktu novērtēta kovidgultu u.c. kovidprojektu vajadzībām. Tomēr tādu niecību kā skrūvīšu cenu celšanu divas vai trīs reizes skrūvīšu ražotāji drīkst atļauties.

2019. un 2021. gada gadījumi ar celtniecību un kovidgultām ir tikai piemēri, lai rosinātu cilvēkus novērtēt dažādu izmaksu patieso kāpumu viņu profesijās. Ir nozares, kurās arī CSP atzīst izmaksu kāpumu gada laikā par 1/3 daļu un vairāk, bet varbūt tomēr atradīsies daudzi liecinieki tam, ka faktiskais izmaksu kāpums bijis vēl straujāks.

Vēl viens virziens, kurā cilvēki var izmantot darbu profesijā IKP izmaiņu novērtēšanai, ir painteresēšanās par to datu kvalitāti, kādus viņu uzņēmumi sniedz statistiķiem. Plaši ir izplatīts nostāsts par sensenis aizpildītām atskaišu veidlapām, kuras reizi mēnesī vai citā CSP noteiktā grafikā tiek pārkopētas un aizsūtītas CSP bez izmaiņām, kamēr vien iespējams taisnoties vismaz pašiem sev, ka nekādas dižās izmaiņas mēneša, divu mēnešu un ilgākā periodā neesot notikušas. Tomēr laiku pa laikam dati veidlapās tiek izmainīti. Iespējams, ka daļa CSP respondentu to paveikuši šā gada 3. ceturksnī. Ja viņi uzrādīja lielākas izmaksas un cenas savai produkcijai, tad tas attiecīgi samazināja 3. ceturkšņa IKP rādītāju. Arī tas varētu būt iemesls, kāpēc IKP pieaugums samazinājies tik strauji, ka jau jāsāk satraukties par IKP pieauguma pāriešanu paša IKP samazinājumā.

Ja IKP tiešām nāksies uzrādīt mazāku, tad gatavībā ir Covid-19 piektais, septītais un tālāk divdesmit piektais vilnis kā solīds attaisnojums, kāpēc IKP var tuvoties kaut vai nullei.