Gaidāmi dārgākie Ziemassvētki pēdējo 10 gadu laikā

Pārtikas cenu kāpums novembrī bija straujākais kopš 2017. gada. Daži produkti gada laikā sadārdzinājušies pat par 50%. Eksperti ir vienisprātis, ka tuvākajā nākotnē pārtika kļūs vēl dārgāka. Visticamāk, šogad mājsaimniecībām Ziemassvētku tēriņi būs krietni lielāki, ja ģimene svētkus nolems svinēt ar pirmspandēmijas vērienu.
13.12.2021. Ilze Šteinfelde
 
©Pixabay

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas novembra laikā pieauga vidēji par 1,5%, bet gada griezumā cenas bija kāpušas par 5,6%. Piemēram, kartupeļi gada laikā sadārdzinājās par 50%, eļļa - par 33%, jogurts - par 22%. Ja piepildīsies ekspertu prognozes par pārtikas cenu kāpumu arī nākotnē, tad jārēķinās arī ar lielākiem tēriņiem, klājot galdu Ziemassvētkos.

Cenu kāpumā vaino globālos procesus

Neatkarīgā

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka arī pasaulē pārtikas cenām novembrī turpinājās kāpums un tās bija sasniegušas augstāko līmeni kopš 2011. gada jūnija. “Novembrī, salīdzinot ar oktobri, tās pieauga par 1,2%, cenām straujāk pieaugot graudaugiem un piena produktiem, lēnāks kāpums bija cukuram, bet augu eļļām un gaļai cenas nedaudz samazinājās. Kviešu cenas pieauga jau piekto mēnesi pēc kārtas līdz augstākajam līmenim kopš 2011. gada maija, ko noteica ierobežotas piegādes un spēcīgais pieprasījums, jo īpaši pēc augstākas kvalitātes kviešiem. Arī sviesta un piena pulvera cenas strauji pieauga trešo mēnesi pēc kārtas, ko noteica izsīkušie krājumi un ierobežotās piegādes no Rietumeiropas un Okeānijas. Savukārt gaļai cenas pasaulē novembrī samazinājās ceturto mēnesi pēc kārtas, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums cūkgaļai Ķīnas iepirkumu samazināšanās dēļ, īpaši no Eiropas Savienības,“ skaidroja EM.

Arī bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzsver, ka pārtikas cenu pieaugums bija gaidāms un tas pamatā ir saistīts ar pēdējā gada laikā kāpušajām pārtikas cenām pasaulē. “Pārtikas cenas pasaulē šobrīd turpina palielināties, tādēļ, manuprāt, nav izslēgts, ka nākamā gada sākumā pārtikas cenu inflācija Latvijā varētu sasniegt 10%,“ prognozē M. Āboliņš.

Neatkarīgā

“Luminor” ekonomistam Pēterim Strautiņam pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu izmaiņas uz vispārējās cenu vētras fona šobrīd nešķiet šokējošas, taču, pēc viņa teiktā, nenoliedzami pastiprina pirktspējas krīzi cilvēkiem ar samērā zemiem ienākumiem. “Šīs preču grupas cenu kāpums ir straujākais kopš 2017. gada augusta. Atsevišķu produktu sadārdzinājums ir pat vēl daudz lielāks, acīm plaši ieplesties liek kartupeļu cenu pieaugums par 50,2%, taču šis vienalga ir samērā lēts produkts, kura patēriņš laika gaitā ir ievērojami samazinājies. Daudz nepatīkamāks varētu būt piena produktu sadārdzinājums par 10,9%,” vērtē P. Strautiņš.

Sadārdzinās pārtikas grozs pat ar lētākajām precēm

Portāls “ZiniCenu” ik dienu seko līdzi pārtikas cenu izmaiņām lielākajās pārtikas veikalu ķēdēs. Portāla dati liecina, ka kopš šā gada februāra kartupeļu vidējā cena ir pieaugusi teju divas reizes, savukārt rīsu cenas kāpušas par aptuveni 40%.

Kartupeļu cenas / Ekrānšāviņš

Katru nedēļu aprēķinot, cik izmaksātu pirkums četros dažādos lielveikalos, ja pirkumā tiktu iekļauti vieni un tie paša pamata produkti, izvēloties tos pēc zemākās cenas konkrētajā veikalā, secināms, ka vidējā pirkuma cena novembrī ir nedaudz pieaugusi. Tomēr ne visos veikalos cenas pamatproduktiem ir kāpušas - atsevišķi produkti kļuvuši arī lētāki. “Maxima” veikalos novembrī starp pamatproduktiem lielākās cenu svārstības ir bijušas cūkgaļai - (no 4,99 līdz 3,99 eiro/kg). Savukārt šajā veikalā nopērkamais lētākais piens (0,39 eiro/l), olas (1,19 eiro/l), cukurs (0,55 eiro/kg), makaroni (1,22 eiro/400 g), milti (0,79 eiro/2 kg) cālis (1,89 eiro/kg) visu mēnesi maksāja vienādi.

“Rimi” veikalos novembrī nedaudz samazinājās lētāko olu, cāļa un siera cenas, bet pieauga cena lētākajai baltmaizei.