Aizņemties divus miljardus eiro Latvijai nieks

Krišjāņa Kariņa valdībai pietika ar pirmajām sešām šā gada dienām, lai saprastu, ka ar 12,4 miljardiem eiro valdība līdz gada beigām neizvilks – kā jāaizņemas vēl vismaz 300 miljoni eiro.
11.01.2022. Arnis Kluinis
 
NAUDAS DAUDZ, BET KAUT KAS NEAPMIERINA Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un viņa finanšu ministru Jāni Reiru ©Depositphotos.com/Romans KOKŠAROVS, F64

Lēmumu palielināt savus izdevumus un parādus valdība pieņēma ārkārtas sēdē 6. janvārī komplektā ar lēmumu par ārkārtējās situācijas termiņa pagarināšanu. Šī situācija kalpo un, visticamāk, šogad vēl ne reizi vien kalpos par ieganstu valdības izdevumu un valsts parāda palielināšanai. Lēmumu valdība pamato ar sev un valdības dokumentu lasītājiem domātu paskaidrojumu, ka 2022.gada valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā valdība vēl nezināja šim gadam papildus nepieciešamā finansējuma apmēru.

Tāpēc 2022. gada budžeta likumā jau savlaicīgi iekļauts 53. pants par finanšu ministra tiesībām palielināt šajā likumā ierakstīto tāmi izdevumiem neparedzētiem gadījumiem, atsaucoties uz Covid-19 radīto valsts apdraudējumu un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, kā arī gadījumos, kad nepieciešami vienreizēji valsts kapitālieguldījumi. Valdību izveidojušā Saeimas vairākuma deputāti tādējādi ir nobalsojuši par atsacīšanos no tiesībām izskatīt un pieņemt valsts budžetu, deleģējot šīs tiesības pēc būtības tikai valdībai. Tā tagad drīkst palielināt vai no jauna ieviest jebkādus izdevumus un uzkraut valstij neierobežoti lielu parādu.

Vienīgais izdevumus ierobežojošais mehānisms ir valdošas koalīcijas saglabāšanās vai nesaglabāšanās.

Jebkuri valdības lēmumi par naudas tērēšanu un aizņemšanos šīs tērēšanas veikšanai iegūst likuma spēku, ja, pirmkārt, par tiem spējusi vienoties valdība un, otrkārt, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret izdevumu palielinājumu. Iebildumi Saeimas komisijā nozīmētu, ka valdošā koalīcija ir sašķēlusies un komisijā vairs nav deputātu vairākuma, kam nav pat jāatbalsta valdības lēmumi. Pietiek ar to, ka komisijas deputātu vairākums par valdības izdevumiem neliekas ne zinis. Arī tādā gadījumā komisija nespētu pieņemt lēmumu par papildu tēriņu neatbalstīšanu.

Neatkarīgā

Sakarā ar valdības 6. janvāra lēmumu jāatceras Neatkarīgās vērojums 29. novembra pasākumā, kurā finanšu ministrs Jānis Reirs apsveica ar darba uzvarām Finanšu ministrijas uzraudzībā nodoto uzņēmumu “Augstsprieguma tīkls”. Ministrs kļuva ārkārtīgi steidzīgs pēc Neatkarīgās jautājuma, vai nākamā, t.i., tagad jau šā gada budžetā, viņaprāt, atvēlēts pietiekami daudz naudas, lai valsts finansētās iestādes varētu apmaksāt rēķinus par elektrību, kādu Latvijai piegādā viņa uzraudzītais uzņēmums. Valsts budžeta iestādēm ir jāizveido noteicoša sadaļa starp klientiem, kuri ne vien patērē, bet arī apmaksā elektrību, tādējādi nodrošinot valstij piederošo elektrības piegādes un sadales uzņēmumu pastāvēšanu.

Ja ar valsts apmaksātā elektrības patēriņa naudu “Augstsprieguma tīklam” un “Latvenergo” nepietiks, tad paliek nākamais izdevumu attaisnošanas punkts par vienreizējiem kapitālieguldījumiem. Tas mērķēts uz valsts uzņēmumu “airBaltic”, kam nepietiek ar to naudu, ko valsts samaksā par biļetēm, lai ierēdņi varētu lidināties starp Rīgu un Briseli. Tāpēc šī uzņēmuma pastāvēšanai nepieciešamas regulāras valsts iemaksas uzņēmuma pamatkapitālā, katru iemaksu noformējot atsevišķi kā vienreizēju iemaksu.

Elektrības cenu, dabasgāzes cenu u.c. izmaksu celšanās efektus tik tiešam ir praktiski neiespējami iepriekš paredzēt, tāpēc J. Reirs novembra beigās nevēlējās izteikt minējumus, cik daudz naudas vēl nāksies pievienot 2022. gada budžetā ierakstītajiem valsts izdevumiem. To palielināšanas nepieciešamība bija skaidra jau tobrīd, bet palielinājuma apmērs nav skaidrs arī pēc 6. janvāra. Tas noskaidrosies tikai nākamajā pavasarī, kad finanšu un statistikas iestādes pabeigs darbu pie 2022. gada pārskatiem.

Pagaidām vēl nav saskaitīts faktiskais valsts 2021. gada budžeta deficīts, kas budžeta likumā bija noteikts 1,18 miljardu eiro apmērā. pagājušā gada decembris sākās ar to, ka gada deficīts šķērsoja viena miljarda eiro robežlīniju. Tradicionāli ir tā, ka decembrī valsts apmaksā daudz vairāk rēķinu, nekā caurmērā vienā mēnesī gada laikā. Līdz ar to droši, ka deficīts izrādīsies virs 1,18 miljardiem eiro.

Šā gada deficīts jau savlaicīgie ieplānots lielāks nekā pagājušā gada deficīts. Ja burtiski lasām 2022. gada budžeta likumu, tad valsts ienākumu un izdevumu attiecību veido 10 696 143 884 - 12 439 076 224 = (-1 742 932 340) eiro. Tātad valdība nolēmusi nesīkumoties un šogad iztērēt vairāk nekā divus aizlienētus miljardus.

K. Kariņa valdība noteikti pārspēs Latvijas budžeta deficīta 2009. gada rekordu 1,81 miljarda eiro apmērā, ar kādu savu darbošanos sāka Valda Dombrovska valdības. Tagadējais deficīta veidošanas mehānisms bez budžeta grozījumu izskatīšanas Saeimā ir mantots no V. Dombrovska laikā. Cīņa par budžeta deficīta apmēru pēc pirktspējas paritātes solās būt asa, jo 1,8 miljardi eiro 2009. gadā bija vērtīgāki par diviem miljardiem eiro 2022. gadā.