Vai daļai iedzīvotāju draud bads? Eksperti paredz divreiz lielāku cenu kāpumu nekā 2021. gadā
Gāze gada laikā sadārdzinājusies vidēji par 40%, elektrība - par 33%, degviela - 30%, apkure - par 22%, pārtika - par 8%, liecina CSP dati.
“Latvijā pārtikas, elektrības, siltumenerģijas un degvielas īpatsvars patēriņa grozā ir ievērojami lielāks nekā turīgākās Eiropas Savienībās valstīs, tādēļ Baltijas valstīs inflācija šobrīd ir lielāka nekā eirozonā kopumā,” vērtē bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Nosalšana daļēji atcelta, vai draud neēšana?
Tieši ar šādu retorisku jautājumu komentāru par iespējamām cenu izmaiņām nākotnē sāk bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš atgādina, ka pērn decembrī inflācija pieauga no 7,5% līdz 7,9%, tātad krietni lēnāk nekā iepriekšējos piecos mēnešos, kad gada inflācija pieauga par veselu procentpunktu. Taču, pēc viņa prognozēm, diemžēl janvārī gaidāms vēl viens cenu kāpuma paātrinājums, jo par 54% līdz pat 93% atkarībā no patēriņa pieauguši gāzes tarifi. “Vidējā elektrības cena varētu būt līdzīga kā decembrī, taču turpināsim izjust jau iepriekš notikušā uzņēmumu izmaksu kāpuma netiešo ietekmi. Runājot par siltuma cenām, visjaunākie pārsteigumi ir bijuši daļēji patīkami. “Rīgas siltums” paziņoja par tarifu izmaiņu grafiku, kas rāda, ka centralizēti ražotā siltuma cenu pilsētā līdz pavasarim izdosies noturēt pārsteidzoši zemu, pateicoties iepriekš fiksētajām gāzes izmaksām un tam, ka daļu siltuma ražo ar šķeldu. Cena šobrīd ir vēsturiski augsta, taču attiecībā pret pilsētas iedzīvotāju ienākumiem tā ir un paliks daudz zemāka nekā bija 2011.-2014. gadā. Par Rīgas vidējo algu šobrīd var nopirkt par 79% vairāk megavatstundu nekā 2012. gada 2. pusē, turklāt ir pieaudzis strādājošo un pelnošo cilvēku īpatsvars, tātad vidējie mājsaimniecību ienākumi auguši vēl vairāk. Savukārt ārpus Rīgas apkurē dominē dažādi kurināmās koksnes veidi, tāpēc nav pamata runāt par visaptverošu maksātspējas krīzi un grimšanu nabadzībā apkures izmaksu dēļ,” spriež P. Strautiņš.
Tomēr viņš uzsver, ka smagi cieš atsevišķas patērētāju grupas, kas mājokļus apsilda ar gāzi vai dzīvo siltumapgādes zonās, kas atkarīgas no gāzes, un tie, kas izmanto siltumsūkņus.
Satraucošas, pēc P. Strautiņa teiktā, ir arī pārtikas cenu kāpuma perspektīvas, ko nosaka gan enerģijas dārdzība, kas ir pieaugoša problēma, gan pārtikas izejvielu biržas cenas, kas pēdējā ceturkšņa laikā kopumā ir stabilizējušās, taču iepriekšējais kāpums vēl pilnībā nav izpaudies attiecībā uz patērētājiem.
“Situācija ir nopietna, bet ne bezcerīga. Latvijā nedraud vispārēja neēšanas un nosalšanas krīze. Taču var būt nepieciešams īpašs atbalsts mājsaimniecībām, kas piedzīvo nelabvēlīgas sakritības - krasu enerģijas izmaksu kāpumu izvēlētā apkures enerģijas veida dēļ un kam ir zemi ienākumi, tātad enerģija un pārtika jau iepriekš veidoja lielu daļu no izdevumiem,” uzsver P. Strautiņš.
Pacelt cenas šobrīd esot viegli
Pārtikas un enerģijas cenu kāpums decembrī veidoja vairāk nekā divas trešdaļas no inflācijas Latvijā. Tomēr arī pakalpojumu cenu inflācija pēdējos mēnešos ir paātrinājusies, pat neskatoties uz epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, kas Latvijā ir bijuši stingrāki nekā kaimiņos. “Tas ir ierobežojis pakalpojumu cenu kāpumu, taču šogad pakalpojumu cenu inflācija, visticamāk, paātrināsies,” pieļauj M. Āboliņš.
“Svarīgi ir arī tas, ka šobrīd pacelt cenas ir salīdzinoši viegli, jo cenu kāpuma iemesli nav īpaši jāskaidro. Un jauna gada sākums ir labs brīdis, kad to darīt, tādēļ inflācija Latvijā janvārī varētu sasniegt jau 10%. Dabasgāzes cenu kāpums vien kopējo cenu līmeni Latvijā palielinās par 0,5-0,7%, un mēneša ietvaros kopējais cenu pieaugums janvārī varētu pārsniegt 2%,” prognozē M. Āboliņš. 2022. gada inflācija Latvijā šogad, visticamāk, varētu pārsniegt septiņus procentus.
Baltijā prognozē augstākās elektrības cenas ES
Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis pieņem, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ir ļoti tuvu augstākajam punktam. “Visticamāk, ka līdzīgs scenārijs gaida arī Latviju, un primārais jautājums, prognozējot inflāciju, skar enerģijas cenu attīstību. Inflācijas turpmāko kāpumu reģionā ietekmēs arvien spēcīgāka valdību iesaistīšanās enerģijas cenu kāpuma ierobežošanā - kompensēšanā, jo tā kļuvusi par nopietnu politiskās darba kārtības jautājumu. Visticamāk, ka arī Latvijas valdība būs spiesta papildināt atbalsta klāstu. Tomēr šķiet, ka cenu pieaugums Baltijā būs starp augstākajiem eirozonā,” lēš D. Gašpuitis. Pēc viņa prognozēm, enerģijas cenu pieaugums varētu normalizēties gada otrajā ceturksnī. Tomēr tarifu koriģēšanas specifika nozīmē, ka piedzīvotais pieaugums īstenosies pakāpeniski, tāpēc arī gada otrajā pusē paaugstināts cenu pieaugums saglabāsies.
“Ir arī skaidrs, ka enerģijas cenu atgriešanās ierastajos līmeņos gaidīta netiek. Tas arī vājina argumentus, ka nākamgad inflācija atgriezīsies pie ierasti lēnīgā tempa, jo paaugstinātās enerģijas cenas arvien vairāk iekļausies citu preču un pakalpojumu cenās. Tas pats attiecas arī uz pārtiku. To arvien vairāk ietekmēs gan augošās pārstrādes izmaksas, gan straujais mēslojuma sadārdzinājums. Ja būs labvēlīgi laika apstākļi, gan pārtikas, gan enerģijas cenas normalizēsies, bet neiespējami noteikt, pie kādiem līmeņiem tas notiks,” vērtē D. Gašpuitis.
“SEB banka” pieļauj, ka augstākais inflācijas punkts Latvijā varētu tikt sasniegts gada pirmajā ceturksnī. 2021. gada vidējā inflācija bija 3,3%, bet šogad tā, pēc bankas prognozētā, varētu būt 6,2% apmērā.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
