Dīzeļdegviela rīt maksās ievērojami dārgāk

Stājoties spēkā prasībai par biodegvielas īpatsvara pieaugumu dīzeļdegvielā, tās cena kāps aptuveni par 10 līdz 12 centiem litrā. Valdošie politiskie spēki līdz šim noraidījuši visus priekšlikumus mazināt nodokļu slogu degvielai, lai apturētu cenu kāpumu.
©F64

1. aprīļa cenu kāpums nav saistīts ar naftas cenu paaugstināšanos, bet gan ar nodokļu piemērošanu, proti, no 1. aprīļa pieaug obligātās biokomponentes īpatsvars dīzeļdegvielā, kas, pēc ekspertu domām, dīzeļdegvielas gala cenu palielinās par 10 līdz 12 centiem litrā.Pirmdienas sadarbības sanāksmē par iespēju nepalielināt biokomponenti dīzeļdegvielai, sākot ar 1. aprīli, tika spriests, taču politiķi izlēma neko nemainīt.

“Cik saprotu, grūtības ar atlikšanu ir saistītas ar to, ka vairumtirgotāji jau šādu degvielu ir iepirkuši, ir noslēgti līgumi un varbūt šī degviela jau ir benzīntankos. Patlaban ir karš, bet šī prasība ir saistīta ar Eiropas direktīvām. Jāskatās, ka tik mēs neiedzīvojamies tajā, ka mums pēc tam būs jāmaksā miljoniem miljonu soda naudā,” TV3 raidījumā “900 sekundes” teica premjers Krišjānis Kariņš.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputātiem tiešām skaidroja, ka iespējamās Eiropas Savienības (ES) soda sankcijas par zaļo mērķu nesasniegšanu, ko Latvijai dod biodegvielas piejaukums, varētu būt līdz astoņiem miljoniem eiro gadā par katru mērķi.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti tomēr uzskata, ka arī šajā situācijā ir rodams risinājums, un aicināja Ministru kabinetu steidzamības kārtībā nedēļas laikā nākt klajā ar risinājumu degvielas cenu pieauguma novēršanai kontekstā ar biodegvielas piejaukumiem.

Ko saka zinātnieki?

Lai pildītu ES noteiktās klimata prasības, patlaban biodegvielas piejaukumam dīzeļdegvielai ir jābūt ne mazāk kā 6,5 tilpumprocentu apjomā no kopējā maisījuma tilpuma, neatkarīgi no tā, vai tā ir biodīzeļdegviela no rapšu sēklu eļļas vai atjaunojamo resursu dīzeļdegviela. Latvijas likumdošana noteic, ka šim piejaukumam jābūt laikposmā no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, skaidro, RTU Lietišķās ķīmijas institūta vadošā pētniece, docente Kristīne Lazdoviča.

“Šobrīd vērojamais cenu kāpums noticis laikā, kad biodīzelis degvielai piejaukts netiek. Cena aug un augs, ņemot vērā ģeopolitiskos notikumus, cenu pieaugums skar visu Eiropu. Lielākais mīnuss ir tajā, ka Eiropa nav mazinājusi atkarību no Krievijas naftas. Somijas “Neste”, Lietuvas “Orlen” iepērk jēlnaftu no Krievijas. Reaģējot uz notikumiem, “Neste” jēlnaftas piegādes no Krievijas daļēji jau ir aizstājusi ar citām jēlnaftām, piemēram, Ziemeļjūras naftu; arī “Orlen” plāno atteikties no Krievijas jēlnaftas. Bet pašlaik, ja atsakāmies no biodegvielas piedevas, mēs palielinām fosilās dīzeļdegvielas īpatsvaru, kuras izejviela ir Krievijas jēlnafta - tāds nebeidzams riņķa dancis,” saka Kristīne Lazdoviča.

Vairākas ES valstis jau pieņēmušas īstermiņa un ilgtermiņa risinājumus, kas ļaus mazināt gala patērētāja tēriņus par degvielu, bet Latvijā šī diskusija pagaidām aprobežojas ar biodegvielas piejaukuma iespējamo ietekmi uz cenas mazināšanu. Pēc zinātnieces domām, jāskatās, lai, iegūstot varbūt nelielu fiskālu labumu īstermiņā, Latvija nenodara sev milzīgus zaudējumus ilgtermiņā.

Viņa stāsta, ka šobrīd notiek aktuāli pētījumi par biodīzeļdegvielas iegūšanu no izmantotas cepamās eļļas, jebkuru augu eļļu ražošanas atlikumiem un dzīvnieku taukiem. RTU Lietišķās ķīmijas institūts šajā jomā attīstās, realizējot vairākus zinātniskos projektus (piemēram, “Moderna biodīzeļdegviela no augu eļļas ražošanas lipīdu-ziepju atlikuma” utt.). Lietišķās ķīmijas institūta zinātnieki ir uzsākuši arī pavisam jaunu virzienu - oglekļa dioksīda konversiju derīgos produktos. Islandē ir pilotrūpnīca, kurā iegūst “zaļo metanolu” no oglekļa dioksīda; metanols ir starpprodukts alternatīvajai degvielai. Arī šis, iespējams, varētu būt veids, kā Latvijai iegūt nulles emisiju. Šādi pētījumi Lietišķās ķīmijas institūtā tiek veikti profesora Valda Kampara vadībā, piemēram, pētot to, kā no CO2 iegūt metanolu vai ogļūdeņražus, kas ir izejvielas alternatīvajai biodegvielai.

“Taču, lai kas šobrīd tiktu radīts, tas noteikti nebūs lētāks par pašreizējo risinājumu - rapša biodegvielas piejaukumu. Tādēļ, ja grib apturēt straujo cenu pieaugumu, ir jāskatās uz citām komponentēm, kas veido degvielas cenu. Kamēr nav atrasta labāka alternatīva, manuprāt, būtu muļķīgi atteikties no biodegvielas, kas tiek ražota Latvijā, mazina neatkarību no Krievijas resursiem, sniedz būtisku emisiju samazinājumu, kā arī dod pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai samaksātu nodokļu un darba vietu veidā. Jāsaprot tas, ka jebkuri alternatīvi degvielas ieguves veidi, salīdzinot ar fosilo degvielu, būs dārgāki, un tā ir katras valsts nodokļu politikas veidotāju atbildība, kā tiek ietekmētas cenu sviras, ņemot vērā, ka gandrīz 50% no pašreizējās degvielas cenas Latvijas benzīntankos veido tieši nodokļi!” teic Kristīne Lazdoviča.

Valsts negrib atteikties no nosacītiem 94 miljoniem

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vakar skatīja iedzīvotāju iniciatīvu par akcīzes nodokļa degvielai samazināšanu. Iniciatīvas autors Jānis Taube norāda, ka līdzīgi kā, piemēram, Polijā akcīzes nodokļa samazināšana degvielai būtu veids, kā kompensēt strauji pieaugušās degvielas cenas gala patērētājam. “Sabiedrībai līdz ar to degviela kļūs pieejamāka, mājsaimniecības varēs novirzīt līdzekļus citiem izdevumiem, un nedaudz mazināsies arī inflācija,” iniciatīvā norāda J. Taube.

Par akcīzes nodokļa iespējamu samazināšanu politiķi sprieduši ne vienu reizi vien. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pauda, ka, samazinot akcīzes nodokli līdz EK pieļautajam minimālajam līmenim, valsts budžets šogad neiegūtajos ieņēmumos zaudētu 94,2 miljonus eiro, bet kopā ar pievienotās vērtības nodokli - 114 miljonus eiro. Pēc viņa apsvērumiem, palielināta degvielas cena jau nozīmē samazinātu patēriņu, un valsts budžets jau tāpat cietīs palielinātās cenas dēļ.

Savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone iebilda, ka degvielas cenu pieaugums radīs pieaugumu PVN, tāpēc, samazinot akcīzi, valsts budžets nezaudēs to daļu, ko papildus iegūs caur PVN no degvielas sadārdzinājuma.

I. Indriksone arī norādīja, ka EM turpina diskutēt par degvielas pieejamības jautājumiem, akcīzi un biodegvielas piejaukumiem. Viņa skaidroja, ka Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA) ir izteikusi bažas, ka biodegviela Latvijas tirgotājiem jau ir saražota, tāpēc to nevar izņemt momentā, tomēr pēc kāda laika to noteikti varētu izdarīt.

Finanšu ministrs Jānis Reirs neslēpj, ka neatbalsta degvielas cenu kāpuma bremzēšanu ar nodokļu samazināšanu. Viņa ieskatā Latvijas iedzīvotājiem ir jāizrāda solidaritāte ar Ukrainu, kur katru dienu nogalina cilvēkus, kā arī jāiegulda līdzekļi savas valsts drošībā un aizsardzībā. Arī K. Kariņš pagaidām nesaredz iespēju samazināt nodokļu īpatsvaru degvielas cenā.

“Nodokļi ir tas, ko mēs paņemam pašu valstij. Ja sakām, ka nodokļus vairs nemaksājam, sanāk, ka visu naudu dodam Krievijai, kas pērk tankus un posta Ukrainu, bet nodokļu naudas, kas mums vajadzīga, lai pirktu aizsardzības ieročus, nebūs,” skaidroja K. Kariņš, uzsverot, ka uz notiekošo ir jāraugās ar vēsu prātu un ka tiek meklētas iespējas palīdzēt cilvēkiem ar mērķētiem pabalstiem. Pagaidām gan konkrēta risinājuma nav.