Rīgai jāpārņem Pēterburgas kruīzu bizness

Ārzemju kruīzu kuģi boikotē Sanktpēterburgu un meklē sev jaunas piestāšanas vietas, par kādu jākļūst Rīgai un citām Latvijas ostām.
©Publicitātes foto: Rīgas brīvostas pārvalde

Ar Krievijas sākto karu Ukrainā izskaidrojams Igaunijas kuģniecības kompānijas “Tallink” lēmums šovasar neatsākt prāmju kustību maršrutā Rīga-Stokholma. Igauņu prāmis aprīļa sākumā uzradās Rīgas ostā un it kā gatavojās tūrisma sezonai, taču neilgi pirms solītās reisu atsākšanas Rīgu pameta un devās uz dzimto ostu, lai tur kļūtu par peldošo viesnīcu Ukrainas bēgļiem. Uzņēmēji deva priekšroku droši vien pieticīgiem, bet valsts garantētiem ienākumiem, jo viesnīcu apmaksās Igaunija, nevis riskam ar lielāku peļņu vai zaudējumiem. Visticamāk, ka uzņēmēji pamatoti saskatīja zaudējumus. Pirmkārt, ir pieaugusi un droši vien vēl turpinās pieaugt cena degvielai, ko prāmim būtu jāpatērē milzīgos daudzumos kustības, gan pasažieru ērtību uzturēšanai. Otrkārt, atbilstoši pārtikas un visu citu preču un pakalpojumu cenu pieaugumam dilst potenciālo kuģa pasažieru maksātspēja. Vismaz Latvijas krastā pārāk daudziem cilvēkiem šogad nāksies atteikties no tādas izklaides kā ceļošana, lai ietaupītu naudu pārtikas un citu nepieciešamo pirkumu veikšanai.

Tomēr bagātākās valstīs joprojām nav izsīkuši bagāti cilvēki - turklāt bagātu cilvēku masa, kas spēšot piepildīt kruīzu kuģus. Kā gandarījums par “Tallink” prāmi Rīgas ostai 12. aprīlī tika sniegts pirmais šā gada tūrisma sezonas kuģis “MV Hamburg” ar 324 pasažieriem. Šī kuģa atrašanās Rīgā dokumentēta attēlos.

Turpmāk kruīza kuģiem Rīgā jāienāk gandrīz katru dienu. Rīgas ostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš apliecināja Neatkarīgajai, ka šosezon plānotas 120 kruīza kuģu vizītes, atvedot uz Rīgu līdz pat 130 tūkstošiem pasažieru. Šādi skaitļi atbilstu rekordam, jo Rīgā tik daudz kruīza kuģu ienākšanu un pasažieru nav bijis ne tikai pēdējos pāris kovidgados, bet vispār nekad. Savā mājaslapā Rīgas brīvosta stādās priekšā kā osta, kur sezonai laikā iebraucot ap 80 kruīza kuģi. Šā gada rekords, ja tas tiks sasniegts, būs Krievijas sāktā kara sekas. Karš Ukrainā slēdzis ārzemju kruīza kuģiem Pēterburgu, lai gan tā atrodas tālu no kara laukiem. Toties visi kuģu īpašnieki un tūrisma operatori pieņēmuši lēmumu kara vaininieci Krieviju boikotēt - neļaut tai pelnīt no tūristiem naudu kara turpināšanai un piedevām reklamēt sevi kā valsti vai zemi, kurai kaut kāds sakars ar pasaules kultūru. A. Zeltiņa vārdus apstiprina publiskie avoti Krievijā:

Tātad Pēterburga vēl gadu paliks bez ārzemju tūristiem. Savu kuģu ieiešanu Pētergurgas ostā atsaukušas 11 no 11 ārzemju kuģošanas kompānijām, kas iepriekš iekļāvušas Pēterburgu savos maršrutos. Kompensācijai tikšot rīkoti jūras kruīzi starp Krievijas pilsētām Pēterburgu un Kaļiņgradu, kā arī mēģināts saglabāt Krievijas iekšzemes upju kruīzus, kam Pēterburga ir liels ceļojumu krustpunkts. Šādu pasākumu sekmes gan vēl vairāk apšaubāmas nekā būtu bijis “Tallink” lēmums pildīt sākotnējo solījumu ar Rīgas-Stokholmas līnija atjaunošanu.

Tādējādi izveidojusies situācija, kurā jāatrod jaunas piestātnes un laiks tūristu izklaidēšanai. Rīga ar savu valsts galvaspilsētas statusu (Pēterburga prezentēja sevi kā “ziemeļu galvaspilsēta”, liekot šos vārdus vairāk vai mazāk pamanāmās pēdiņās) ir dabiska Pēterburgas zaudētā biznesa ieguvēja, bet sarosīties vajadzētu arī Liepājai un Ventspilij.

Kruīzu kuģu ienākšana Liepājā un Ventspilī nav ārkārtēji, bet tomēr reti notikumi. Veselus divus kruīzu kuģu ienācienus šogad savā kalendārā iezīmējusi Ventspils brīvosta, bet tas noticis jau pirms Krievijas sāktā kara. Varbūt pa dažiem ienācieniem vairāk tiks Liepājai, ja, no vienas puses, šīs pilsētas nepieliks papildu pūles Baltijas jūrā klīstošo kuģu piesaistīšanai, bet, no otras puses, kara eskalācija nesagraus visu tūrisma biznesu. Kā zināms, politiķi un publicisti biedē sevi un citus ar minējumiem vai ar kovencionālajiem ieročiem jūtami samīcītā Krievija neuzdrošināsies lietot atomieročus vai ķīmiskos ieročus. Ja tā notiks, tad vismaz Eiropā par tūrismu vairs nebūs nekādas runas. A. Zeltiņš uzskatīja par vajadzīgu piebilst, ka tūristu aizbaidīšanai pietiek arī ar runām par karu. Šobrīd Baltijas jūrā sagatavoti kruīzu kuģi, bet vēl nav ieradušies šo kuģu pasažieri no ASV un citām pasaules malām. Ja līdz tām nonāks bažas, ka Eiropā esot pārāk bīstami, tad šie cilvēki paliks mājās, bet kuģi vai nu vienkārši neizkustēsies no savām sākotnējām piestātnēm, vai mēģinās atrast sev pielietojumu citur pasaulē, vai mēģinās atrast sev jaunu pielietojumu pēc “Tallink” piemēra. Var domāt dažādi, cik daudzus cilvēkus no ceļošanas gar Eiropas krastiem tiešam atbaidīs karš Eiropas vidū, bet cik daudzi izmantos karu kā ieganstu ietaupīt naudu, ko inflācija tagad rij visā pasaulē.

Publicitātes foto: Rīgas brīvostas pārvalde

Pagaidām pasažieru jūras braucieni no Latvijas un uz Latviju šķiet nodrošināti ar prāmjiem, kas pelna naudu vienlaicīgi trijos veidos. Pirmkārt, ar kravu pārvadāšanu. Otrkārt, ar cilvēku nogādāšanu noteiktā vietā un noteiktā laikā. Treškārt, ar tūristu izklaidēšanu, dodot tiem uz kuģiem vietas, ko neaizpilda lietišķie ceļotāji ar un bez kravām. Tāpēc kovidlaikā noturējās un kara laikā turpinās prāmju kustība no Ventspils uz Nīnashamnu Zviedrijā un no Liepājas uz Trāvemindi Vācijā un Gdaņsku Polijā.

Prāmju līnijas no Latvijas uztur Zviedrijā bāzēta kuģniecība “Stena Line”, kas kovida un kara gadus izmanto, lai ierādītu pieticīgāku vietu igauņu izlēcējiem ar viņu “Tallink”. Zviedri jau ir sarosījušies un vispārīgos vārdos izteikuši gatavību reaģēt uz klientu pieprasījumu attiecībā uz tīkla paplašināšanu, ar ko konkrētajā gadījumā jāsaprot iespraukšanās Rīgas-Stokholmas līnijā. A. Zeltiņš apliecināja, ka “Tallink” aizvietotāja meklējumi notiekot, bet aizvietotāju nosaukt vārdā vai vismaz apsolīt būtu pāragri. Prasījumu cilvēku kustībai pa jūru starp Latviju uz Zviedriju apliecina tas, ka Ventspils ostā šā gada 1. ceturksnī apkalpoti vairāk nekā 57 tūkstoši pasažieru. No Liepājas uz Vācija un Poliju vai no šīm valstīm uz Latviju pa jūru šogad braukuši 12 342 cilvēki.