Latvijas iedzīvotāji piemaksā par benzīnu ar labiem radurakstiem

Karam Ukrainā jāturpinās pēc iespējas ilgāk, lai apsviedīgi ļaudis varētu pārdot no Krievijas naftas taisītus produktus par cenu, kāds atbilst Tuvo Austrumu naftas cenu pieaugumam.
©Depositphotos.com

Krievijas iebrukums Ukrainā pēc definīcijas atrodas starp faktoriem, kādiem jāietekmē jēlnaftas cenas visā pasaulē. No jēlnaftas cenām jāizriet degvielas un visu citu naftas pārstrādes produktu cenām, bet tām, savukārt, jāiekustina cenu izmaiņas jebkam, ko vien vispār var nopirkt par naudu. Protams, ka netrūkst interesentu no šīm cenu izmaiņām iedzīvoties, pat ja tās saistītas ar risku zaudēt un izputēt.

Kāpēc vārdi dārgāki par darbiem

Raugoties uz naftas cenu izmaiņām līdz vakardienai, 26. aprīlim, atklājas tāds pārsteidzošas fakts, ka runām par karu bijusi lielāka ietekme uz naftas cenu pieaugumu nekā pašam karam. Atcerēsimies, ka Krievijas militārās retorikas uzplūdi sakrita ar 2022. gada sākumu. Tas jau nekas, ka ļoti maz cilvēku ticēja šīs retorikas novešanai līdz reālam karam. Ar runām vien pietika jēlnaftas cenu pieaugumam no 76,99 ASV dolāriem par virtuālo naftas mucu 159 litru tilpumā (par barelu) gadu mijā līdz 99,36 dolāriem par to pašu 25. februārī mirkli pēc Krievijas uzbrukuma, kas vēl nebija ievērtēts naftas cenās. Lai cik briesmīgi iepriekš būtu skanējuši Krievijas draudi un tiem līdzīgi vārdi, attiecībā karu tie tomēr bija gandrīz nekas. Jautājums, cik lielai ietekmei uz naftas cenām jābūt Krievijas darbiem, ja tās vārdi tika novērtēti ar +22,37 dolāriem par naftas mucu? Atbildes uz uzdoto jautājumu iespējamas vairākas.

Pirmā, ka Ukrainas pilsētu bombardēšanai un apšaudei ar raķetēm, Ukrainas civiliedzīvotāju apšaušanai vai vismaz aplaupīšanai, kas izrādās Krievijas armijas pamatnodarbošanās Ukrainā, tomēr esot kaut mikroskopiski lielāka ietekme arī uz naftas cenām. 8. martā tās pacēlās līdz 124,07 ASV dolāriem par barelu un 16. martā bija gandrīz turpat ar 123,60 dolāriem par barelu. Tādējādi naftas cenu pieaugums līdz savam maksimumam veidoja 24,71 ASV dolāru, kas vairāk nekā naftas cenu pieaugums līdz karam 22,37 dolāru vērtībā. Tomēr tik augsta naftas cena noturējās tikai vienu dienu un apmēram tik augstas cenas noturējās dažas dienas pirms un pēc cenu maksimumiem.

Otrā, ka reālā kara ietekme uz cenām ir mazāka nekā kara draudu ietekme. Vakar jēlnaftas cenas ar lejupejošu kustību pietuvojās 100 eiro robežlīnijai un izrādīja tendenci nonākt gan zem psiholoģiski nozīmīgajiem 100, gan zem vēsturiskajiem 99,36 dolāriem. Izrādās, ka īsts karš izsmeļ resursus un notrulina uztveri. Izlutinātie patērētāji var krist panikā no draudošām ziņām, kamēr viņiem ir nauda, ar ko apmaksāt savas bailes. Ja šo ziņu pārāk daudz un nauda izsīkt, tad naftas cenām jākrīt.

Trešā, ka naftas cenu izmaiņas atspoguļo Krievijas neveiksmes kauju laikos, kas novērtētas ar Krievijas naftas cenu pazemināšanos 26. aprīlī par 24,01 dolāru pret 25. februāri un par 7,58 dolāriem pret gadu miju, kad Krievija ielaidās militārajā avantūrā vispirms ar vārdiem. Proti, nav vienas cenas jēlnaftai visā pasaulē. Cenas ir dažādas atbilstoši naftas preču zīmei, kas saistīta ar tās izcelsmi. Krievijas nafta tiek apzīmēta ar “Urals”. Gadu mijā tā tika tirgota lētāk nekā nomināli un vēsturiski Ziemeļjūrā, bet tagad no dažādām ieguves vietām sakombinēta nafta “Brent” ar pamatojumu, ka Krievijas naftā vairāk sēra piemaisījumu un naftas pārdevējiem jāsedz tās pārstrādes sadārdzinājums pāris dolāru apmērā par barelu attiecībā pret “Brent”. Cenu atšķirības paplašināšana piecpadsmitkārtīgi no diviem līdz 30 dolāriem ir sākums Krievijas samaksai par tās agresiju Ukrainā.

Neatkarīgā

Latvijā tikai pareizais benzīns!?

Krievijas naftas cenas pazemināšana nenotiek automātiski atbilstoši ziņām no kauju laukiem. Krievijas naftas cena tiek dzīta uz leju ar draudiem noteikt aizliegumu Krievijas naftas pirkšanai. Tādus aizliegumus gatavo pasaulē bagātākās valstis, kuru priekšgalā ASV ar jau ieviestu embargo Krievijas naftai. Eiropas Savienība šādu embargo apspriež un tās dalībvalstis, kā arī Lielbritānija, sacenšas un dižojas ar datumiem, līdz kuriem tās ierobežošot Krievijas naftas importu par tik un tik procentiem un galu galā par simts procentiem. Krievija tādā gadījumā spiesta pārdot savu naftu ar milzīgām atlaidēm salīdzinoši trūcīgajām Ķīnai un Indijai, bet iespējams, ka arī bagāto valstu naftas pārstrādes uzņēmumiem, kuri pamanās kļūt vēl bagātāki, pārdodot no “Urals” iegūtus naftas produktus par cenām, kas atbilst izejvielas “Brent” cenai.

Latvijas patērētājus interesē galvenokārt cenas autodegvielai. Saspiežot un noapaļojot šā tirgus datus līdz dažiem rādītājiem, atklājas degvielas sadārdzināšanās par 1/5 daļu kopš gada sākuma, ieskaitot 1/10 daļu kopš kara sākuma. Tādējādi Latvijas patērētājiem jāpiedalās ekonomiskajā karā pret Krieviju atbilstoši tādai domu gaitai, ka Krievija bez ienākumiem par naftu un gāzi nespēs ilgstoši segt savus kara izdevumus.

Latvijas patērētāji šajā karā jābūt iesaistītiem pareizajā pusē pa visiem 100%. “Reaģējot uz notikumiem, “Neste” jēlnaftas piegādes no Krievijas jau ir aizstājusi ar citām jēlnaftām, piemēram, Ziemeļjūras naftu. Visa degviela uz “Neste” degvielas uzpildes stacijām Latvijā tiek piegādāta no “Neste” rūpnīcām Somijā un Roterdamā,” Neatkarīgajai rakstiski apliecināja “Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. ““Circle K Latvia” degvielas produktus iegādājas no uzņēmuma “Orlen Lietuva” Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas, kas vairs nesaņem jaunus jēlnaftas iepirkumus no Krievijas. Rūpnīca saņem naftu, kas iegūta Ziemeļjūrā, Saūda Arābijā, ASV un citur, bet ne Krievijā,” turpināja “Circle K Latvia” degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs (amatnosaukums atbilstoši uzņēmuma terminoloģijai).

Tūlīt pat jāpaskaidro, ka šie lielākie degvielas tirgotāji Latvijā nav sadalījuši visu vietējo tirgu. Ne katrs tā dalībnieks tika aptaujāts un ne katrs aptaujātais, t.i., naftas tirdzniecības uzņēmums vēlējās atbildēt.

Ak, kā krieviem patīk aprunāt Latviju

Krievijas publiskie ziņu avoti, sākot ar tirgus apskatus regulāri sniedzošajām bankām u.c. vērtspapīru tirgus dalībniekiem, paliek pie sava, Krievijas naftai tomēr esot noiets visā Rietumeiropā un jo īpaši Austrumeiropā, kur naftas pārstrādes rūpnīcas celtas atbilstoši Krievijas naftas pārstrādes īpatnībām. Krievijas naftas piegāde Eiropai notiekot, noorganizējot divu puspiekrautu tankkuģu sastapšanos jūrā. Tur pusei ne Krievijas naftas tiekot pievienota puse Krievijas naftas. Pēc tam pilnais tankkuģis ar ne Krievijas - ne vairs Krievijas naftas zīmi iet uz kādu Eiropas ostu un tālāk viss tiek iegrāmatots vajadzīgajā veidā, par ko mūsu degvielas tirgotāji galvo, bet tukšais tankkuģis iet uz Krieviju pēc jaunas puskravas.

Protams, ka tāda kuģu kustība nevar palikt bez lielvalstu uzraudzības kaut vārda burtiskā nozīmē no satelītiem, bet aizliegta tā nav. Kamēr šāda naftas pārliešana no kuģa kuģī nenovedīs līdz naftas ieliešanai jūrā, t.i., līdz ekoloģiskai katastrofai, tikmēr tā paliks lielvalstu un lielfirmu, valstu drošības iestāžu un mafijas vadītāju noslēpums. Uzzināt par to grūti arī tad, ja šāda laistīšana notiek, - ja ticam, ka tā notiek, - arī uz sauszemes, tai skaitā Latvijas krastā. Tādas darbības tika piedēvētas dažiem Ventspils ostas uzņēmumiem. Tie sāka liegties, Latvijas valsts iestādes par to neko skaidru nepauda un jēdziens Латвииская нефть Krievijas naftas maisīšanas adreses nozīmē skan joprojām. Piemēram, ar 25. aprīli datēts РБК Инвестиции sagatavots energoresursu tirgus apskats, kurā Latvija pieminēta 6. minūtes 20.-25. sekundē un vēl citos fragmentos. Šobrīd nav pamata viennozīmīgi pateikt, vai tā tiešām notiek, vai nenotiek.

Pat ja tā tas notiek, to iespējams iztulkot optimistiski. Kā jau teikts, Krievijas naftas cenu atlaide ir pirmais solis, ar ko Krievija atlīdzina pasaulei par savu agresiju Ukrainā. Krievijas naftas cena vēl neesot zem tās ieguves izmaksām, bet neko daudz Krievija šādi nenopelna un tās propagandisti māna citus un sevi, piesaucot “Brent” cenas tā, it kā Krievijai no tām tiktu liels labums.