Andrejs Ždans: Mūs pārņēmis ekonomikas cunami!

No dienas dienā mūsu dzīve kļūst dārgāka un satraucošāka. Inflācija, energoresursu cenu kāpums, sankcijas saistībā ar notikumiem Ukrainā... Kā tas ietekmē Latvijas ekonomiku un mūsu maciņus? Vai tuneļa galā ir gaisma?
03.05.2022. Jeļena SMEHOVA Abonē digitālo avīzi Neatkariga.lv bez maksas
 
Latviju ir pārņēmis ekonomisks cunami, kura postošo spēku mēs vēl neesam apzinājušies, – uzskata Andrejs Ždans ©Publicitātes foto

Uz šiem jautājumiem atbild Andrejs Ždans, kurš vada gaļas pārstrādes uzņēmumu “Forevers”, kas ir viens no trim lielākajiem ražotājiem Latvijā un starp lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī.

Kāpēc kāpj cenas

- Latviju ir pārņēmis ekonomisks cunami, kura postošo spēku mēs vēl neesam apzinājušies, - uzskata Andrejs Ždans. - Valstī vērojama stagflācija - reta un nepatīkama parādība, kad inflācija sakrīt ar stagnāciju ekonomikā. Vienlaikus ar darba ražības kritumu un patērētāju pieprasījuma samazināšanos pieaug cenas.

Diemžēl tas ir tikai sākums. Krīze būs jūtama nevis mēnesi vai divus, bet ieilgs vienu līdz trīs gadus.

- Vai jūsu uzņēmums izjūt šo krīzi?

- 2020. un 2021. gadā ļoti cieta Latvijas zemnieki - visi, kas audzē mājputnus, cūkas, govis, tas ir, gaļas pārstrādes uzņēmumu izmantotās izejvielas. Barības izmaksas pieauga, savukārt cenas saglabājās zemas. Tas radīja zaudējumus, kā rezultātā daži lauksaimnieki samazināja lopu skaitu, parādījās deficīts, kas savukārt izraisīja cenu kāpumu.

Nākamais mums nelabvēlīgais faktors bija mazumtirdzniecības tīkla “Lidl” ienākšana Latvijas tirgū, tas “apēda” aptuveni 10 procentus no mazumtirdzniecības segmenta. Ņemot vērā, ka minētā tīkla veikali neiepērk Latvijas ražotāju produkciju, vietējam uzņēmējam šī patēriņa tirgus daļa vienkārši ir zudusi. Turklāt “Lidl” uzsāka atklātu dempingu. Nē, es neesmu pret konkurenci! Veselīga konkurence ir lieliska, man personīgi šāds veikalu koncepts patīk. Un man patīk, ka tirgū ir ienācis jauns spēlētājs. Taču mēs neatbalstām tiešu dempingu, kad pārdošanas cena ir zemāka par iepirkuma cenu. Faktiski par to būs jāmaksā mums visiem, jo īpaši tādā veidā, ka uz tā rēķina samazināsies darba vietu skaits. Attīstītajās valstīs negodīgu konkurenci sauc par plēsonīgu un tā tiek sodīta ar likumu.

Un, protams, mūs smagi skāra enerģētikas krīze, kas noveda pie tā, ka ievērojami pieauga izmaksas. Es minēšu tikai vienu piemēru. Janvārī “Forevers” par gāzi un elektrību maksāja 36 000 eiro, bet tagad tie ir 142 000. Lai segtu izdevumus, ir jāceļ produkcijas cena, bet vienlaikus ar cenu kāpumu krītas pārdošanas apjomi un cilvēku pirktspēja, bet tas nozīmē, ka, lai kaut kā savilktu galus, cenas ir jāceļ vēl vairāk. Rodas apburtais loks. Izdevumu izraisītā inflācija pastiprina un paātrina kopējo inflāciju.

- Kā šo procesu ietekmē notikumi Ukrainā un ar tiem saistītās sankcijas?

- Starptautisko piegāžu ķēdes piedzīvo neredzētas izmaiņas. Globalizētajā pasaulē nekas nav hermētiski noslēgts vai izolēts - viss ir savstarpēji saistīts. Tās pašas cūkas un vistas tiek barotas ar graudiem, un graudi, kā zināms, vēl nesen tika piegādāti no Krievijas un Ukrainas. Kur tos tagad pirks un par kādām cenām, nav zināms. Ar Ukrainu saistītā situācija tieši vai netieši skars visas nozares.

Nodokļu žņaugs

- Vai valsts patlaban ir spējīga cīnīties ar inflāciju?

- Inflācija, ar kuru mēs saskaramies, ir nevis iekšēja, bet gan ārēja. Centrālajām bankām un regulatoriem nav iespēju to ietekmēt. Bet ir iespēja ietekmēt visu nodokļu maksātāju - gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību - nodokļu bāzi. Mēs visi šodien atrodamies vienā laivā.

Mēs maksājam daudz tiešo un netiešo nodokļu, nereti daudz vairāk nekā valstīs ar augstāku dzīves līmeni. Ja agrāk prece maksāja vienu eiro un PVN bija 21 procents, tas ir, 21 cents, tad tagad, kad preces cena ir uzkāpusi līdz diviem eiro, tas pats nodoklis ir jau 42 centi. Izrādās, patlaban valsts iekasē divreiz vairāk nodokļu nekā līdz šim.

Vai tas valstij ir izdevīgi? Noteikti. Jo augstākas cenas, jo lielāki nodokļi. Bet kā klājas iedzīvotājiem? Veiksim aptuvenu aprēķinu: cik Latvijas iedzīvotājs var tērēt no viena nopelnītā eiro, maksājot visus nodokļus?

Valsts uzreiz paņem apmēram 42 procentus. Tātad paliek orientējoši 58 centi. Cilvēks iet uz veikalu un par jebkuru preci, ko viņš nopērk, viņam ir jāsamaksā PVN, tas ir, 21 procents, proti, apmēram 12 centi. Paliek aptuveni 46 centi. Tad vēl ir akcīzes nodoklis degvielai, alkoholam, tabakai, īpašuma nodoklis, transporta nodokļi un vēl citas, dažādas nodevas un netiešie nodokļi.

Patiesībā akcīzes nodokļi mums “seko” it visur, pat, ja neiegādājamies akcīzes preces. Katrs pārtikas preču veikalā uz letes atrodamais produkts sevī ietver pārvadājumu izmaksas, kas sevī ietver degvielas akcīzes nodokli.

Rezultātā, atkarībā no patērētāja groza, atliek 35-40 centi, vai pat mazāk. Ar augstām algām tā nebūtu problēma. Ja nopelnāt 5000 eiro, ar to pietiks cienīgai dzīvošanai. Un ja tie ir 500 eiro? Ar to var nepietikt pat transporta izdevumiem.

- Nodokļi cilvēkus nomāc kā žņaugs. Latvijas iedzīvotāji ar katru dienu kļūst nabadzīgāki. Bet mums ir vispacietīgākie cilvēki pasaulē...

- Viss ir paciešams līdz zināmai robežai. Izdzīvošanas grūtības šādos apstākļos liks cilvēkiem pamest Latviju. Savukārt tiem, kas paliks, būs jāuzņemas vēl lielāks nodokļu slogs.

Glābt nodokļu maksātāju

- Vai vietējie uzņēmumi pārdzīvos krīzi?

- Domāju, ka ne visi. Kādam tirgus būs jāpamet. “Forevers” necīnās par superpeļņu, mums ir svarīgi noturēties virs ūdens, lai saglabātu darba vietas un nodokļu bāzi.

Nodokļu bāze ir tieši atkarīga no darba ražīguma: jo tas augstāks, jo augstāks dzīves līmenis un vairāk nodokļu valsts var saņemt. Tas nozīmē, ka jāpaaugstina darba ražīgums. Tam ir nepieciešamas investīcijas. Galu galā, lai slauktu govi, par to ir jārūpējas. Citādi nebūs ne piena, ne govs.

Pagaidām “Forevers” neplāno pārtraukt investēt - šogad tie būs 0,6-0,9 miljoni eiro. Mēs no valsts neprasām atbalstu, runa ir par to, ka nepieciešams glābt visus nodokļu maksātājus.

- Kādu rīcību jūs gaidāt no varas iestādēm? Kas var glābt Latvijas ekonomiku?

- Runājot par ilgtermiņa programmu, valstī ir jārada pievilcīgs investīciju klimats. Proti, zema korupcija, finansējuma pieejamība, saprātīgs nodokļu slogs, prognozējama likumdošana.

Īstermiņa programmai ir jābūt vērstai uz nodokļu bāzes saglabāšanu. Viens no variantiem - īslaicīga nodokļu likmju samazināšana, lai mazinātu cenu šoka ietekmi. Valsts var ierobežot nodokļu iekasēšanu iepriekšējā līmenī par energonesējiem un citām vitāli nozīmīgām precēm un resursiem, kas ir būtiski svarīgi un ir ievērojami sadārdzinājušies. Un/vai nodokļu maksātājiem subsidēt izdevumus par energonesējiem. Starp citu, dažās valstīs jau ir atcelts PVN degvielai.

Ļoti svarīgi ir uzņēmējdarbībā radīt apstākļus godīgai konkurencei un aizliegt dempingu, uzlikt par pienākumu lielajiem mazumtirgotājiem adekvāti, atbilstoši inflācijai ļaut ražotājiem mainīt savas produkcijas cenas.

- Un ko, jūsuprāt, nevajadzētu darīt?

- Pārdalīt nodokļu maksātāju līdzekļus noteiktām nozarēm, kurām ir lobijs. Ir jāglābj visi nodokļu maksātāji.