Prāmis no Rīgas uz Zviedriju – tagad, tomēr un tikai

Šonakt no Rīgas uz Zviedrijas pilsētu Sodertāli atgājušais  prāmis nav liels, nav balts, nesavieno Baltijas jūras valstu galvaspilsētas un nepulcina ne tūkstošiem, ne simtiem un pat ne desmitiem desmitiem ļaužu, bet tomēr kaut viena kravas prāmja līnija Rīgai ir vajadzīgāka nekā tāda paša kravu daudzuma pārdabūšana pāri jūrai ar kravas kuģu neregulāro kustību. 
©Arnis Kluinis

Ir sākusies Ro-Ro prāmja ”Midas” kustība starp Rīgu un Zviedrijas pilsētu, Zviedrijas galvaspilsētas Stokholmas piepilsētu Sodertāli. Līnijas atklāšanas pasākums notika vakar ap pusdienlaiku, bet prāmja atiešana nolikta uz plkst. 2 naktī. Sodertāle tam jāsasniedz pa 22 stundām, tātad šajā pusnaktī. Tālākais kustība grafiks ir 22 stundas ceļā un 4 stundas ostās, kur jāizkrauj atvestās un jāiekrauj aizvedamās kravas.

Vakar pa dienu savu iekraušanu prāmī gaidīja Rīgas ostā jau nogādātās dzelzsbetona konstrukcijas (attēlā), ar kurām zviedru pasūtījumus pilda Latvijas būvfirma “UPB”.

Arnis Kluinis

Vēl citām kravām vakar bija jābūt vēl tikai ceļā uz ostu. Tieši ar to kravu pārvadāšana ar prāmi atšķiras no kravu pārvadāšanas ar parastajiem kravas kuģiem, ka prāmju gadījumā gan kravu nosūtītāji, gan kravu saņēmēji taupa laiku un rēķinās ar konkrētu brīdi, kad vai nu kravām jābūt gatavām nosūtīšanai, vai pasūtītājiem jābūt gataviem tās saņemt.

Ro-Ro prāmis (darinājums no angļu valodas vārdiem roll-on/roll-off) ir kuģis, kurš paredzēts kravas ar riteņiem (automašīnu, kravas automašīnu, vilcējautomobiļu, piekabju un vagonu) pārvadāšanai, kura uzbrauc un nobrauc no kuģa ar saviem riteņiem vai uz platformām ar riteņiem. Citiem vārdiem sakot, tas ir kravas kuģis, kura piekraušanai vai izkraušanai nav vajadzīgi celtņi. Tas neizslēdz hibrīdus, kuru kravas tilpnes piepildāmas gan ar ripojošām, gan ar pārceļamām kravām. Daudz vieglāk ievērot citu hibrīdu Ro-Pax (roll-on/roll-off passenger), kuri apvieno Ro-Ro kravu un pasažieru pārvadāšanu. Šādi prāmji mēdz piestāt piestāj pasažieru ērtībām veidotās piestātnēs tuvāk pilsētām un tieši pilsētu centriem, kur cilvēkiem jānonāk darba darīšanās vai atpūtas pasākumos. Tādi prāmji Rīgā ir bijuši un izbijuši līdz labākiem laikiem. “Midas” tiek apkalpots Rīgas Centrālā termināla piestātnē, kas nav pārāk tālu, bet nav arī saskatāma no pilsētniekiem sasniedzamiem skatpunktiem. Pēc ārējā izskata “Midas” nav atšķirams no jebkura cita kravas kuģa. Tā pasažieru kajītē četras vietas šoferiem, ja tie brauc kopā ar savām kravas automašīnām.

Rīgai un tās brīvostai labāk tāds, nekā vispār nekāds prāmis, tai skaitā nekāds prāmis uz Zviedriju par spīti tam, ka prāmju satiksme no Rīgas tikusi plānota jau padomju lakos. Rīgas Centrālā termināla valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis jaunās prāmja līnijas atklāšanas pasākumā norādīja un padomju laikos betonētā termināļa laukuma profilu tādā slīpumā, lai atvieglotu uz riteņiem novietotu kravu iedabūšanu kuģī vai laukā no tā. Tomēr šādi plāni līdz šim nav realizējušies. Jau vairākkārt ir bijis tā, ka tieši Rīgas ostā un tieši prāmju sadaļā “kuģi parādās un pazūd kā spoki”, par ko Neatkarīgā jau ir atgādinājusi. Piemēram, citējusi 1990. gada 4. decembra “Atmodu”, kas toreiz uz karstām pēdām centās noskaidrot, kā tas varēja gadīties, ka “pēc pirmā reisa (divi reisi no Norčepingas uz Somiju un viens uz Rīgu) radās iespaids, ka izveidots plaukstošs uzņēmums, bet pēc otrā reisa kompānijas “Rino Line” vadība negaidīti nosūtīja uz Latviju telegrammu, vēstot, ka kompānija bankrotējusi”. Pēc tam līdzīgi sižeti Rīgas ostā atkārtojušies vairākas reizes. Publika pamanīja šādus notikumus ar Ro-Pax prāmjiem, bet arī ostas dziļumā slēpjas daudz nerealizējušos ieceru. Piemēram, Ro-Ro kuģu apkalpošanai iebetonētie Rīgas centrālā termināla laukumi izmantoti par ogļu ostu. Tagad ogles pārceltas uz Krievu salu (pārcelšanās laikā pazudušas, bet tas ir cits stāsts) un vēsturiskais betons pēc gadu desmitiem varētu sāk kalpot saviem īstajiem mērķiem, ja tagadējais mēģinājums izveidot Ro-Ro prāmju līniju izdosies.

Arnis Kluinis

Šajā reizē līniju “uzvilkusi” SIA “Scandic Line”. Uzņēmums reģistrēts 2021.gada decembrī ar pamatkapitālu 2800 eiro, no kura 90% pieder Igaunijā reģistrētajai “Scandic Stream group”, bet 10% - Zigmundam Jankovskim (attēlā). Tas nekādi nenozīmē, ka prāmju jauno līniju varētu palaist, iztērējot nepilnus trīs tūkstošus eiro. Tāpēc jānovēl, lai līnijai izdodas pastāvēt un pārskatāmā laikā piesaistīt kravas, kuru pārvadāšanai būs nepieciešami jau divi kuģi, kas vienā un tajā paša dienā aties gan no Rīgas, gan no Sodertāles.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā