Ražas prognozes: vai šogad Latvijā pietiks ar izaudzēto?
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “VAKS” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai LETA uzsvēra, ka pavēsas vasaras un labs mitruma režīms parasti dod arī labu graudu ražu. Tomēr viņš uz graudu rekordražu necer.
“Izskatās, ka būs vēlā raža. Neskatoties uz to, ka ziema bija viduvēja, noteikti nebūs rekordraža, bet ražai kopumā ir labs potenciāls,” sacīja I. Jansons.
Arī lietavas, vismaz pagaidām, nekādu dižo postu sējumiem nav nodarījušas. “Tas, kas nolija, tieši deva labu mitruma režīmu augsnei,” apgalvoja I. Jansons.
Pērn Latvijā tika izaudzēts un novākti aptuveni trīs miljoni tonnu graudu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tas bija iespaidīgs graudu kopievākums, bet ne rekords. Pēdējo 20 gadu laikā rekordraža - 3,5 miljoni tonnu graudu - tika novākta 2020. gadā. Salīdzinot ar 2000. gadu, kad no Latvijas laukiem novāca teju miljonu tonnu graudu, kopievākums pēdējos gados ir pieaudzis - vismaz trīs reizes. Tiesa, 20 gadu laikā sējumu platība ir palielinājusies 1,5 reizes (no 420 tūkstošiem hektāru 2000. gadā līdz 754 tūkstošiem hektāru 2022. gadā). Savukārt ražība šajā laikā kāpusi no 22 cnt/ha līdz 38,6 cnt/ha.
“Rīgas dzirnavnieks” sola iepirkt vairāk nekā pērn
Graudu pārstrādes uzņēmums “Rīgas dzirnavnieks” šogad plāno iepirkt divas reizes vairāk auzu nekā pērn, kad no zemniekiem tika iegādāti 17 tūkstoši tonnu šīs kultūras. Savukārt, lai optimizētu lauksaimnieku darbu, uzņēmums piedāvā arī kaltes pakalpojumus, tādējādi atvieglojot darbu un risinot graudu uzglabāšanas jautājumu.
Pērn “Rīgas dzirnavnieks” kviešu, auzu, rudzu graudus iepirka 52 tūkstošu tonnu apjomā. Uzņēmums ir gatavs šogad palielināt visu graudaugu iepirkuma apjomu, galvenokārt fokusējoties uz auzu iegādes palielināšanu. Jau tagad uzsākti preventīvi darbi, lai augustā un septembrī uzņemtu maksimāli daudz graudaugu, uzpildot tam paredzētos graudu uzglabāšanas torņus. Pašreiz izveidota sadarbība arī ar īpašu alpīnistu grupu, kuri veic attīrīšanas darbus, kā arī dezinfekciju, lai tādējādi nodrošinātu to, ka glabātavas ir gatavas jaunās ražas pieņemšanai un glabāšanai.
“Ražas pieņemšanas laikā tiek piesaistīti papildu darbinieki, kuri ir liels atbalsts, jo ražas apjomi ierasti ir lieli un elevators strādā līdz pat 18 stundām katru dienu,” saka “Rīga dzirnavnieka” tirdzniecības un loģistikas direktore Iveta Švarce, piebilstot, ka, pieņemot graudus, tiek veiktas ekspresanalīzes uz vietas, tādējādi pārbaudot mitrumu, proteīnu, tilpummasu un citus rādītājus, lai pēc tam graudus sašķirotu atbilstoši to kvalitātei.
Apzinoties darba specifiku un to, ka zemniekiem īsā laika posmā jānovāc visa raža, ko nepieciešams gan uzglabāt, gan nodrošināt ar pirmapstrādi, izmantojot kaltes, “Rīgas dzirnavnieks” piedāvā saviem sadarbības partneriem arī kaltes pakalpojumu. “Lielākajai daļai zemniekiem pašiem ir iespēja kaltēt graudus pie sevis, mūsu pakalpojums ir interesants arī viņiem, jo mēs palīdzam atbrīvot kaltes citām kultūrām, kas īpaši svarīgi gadījumos, ja graudu apjoms ir liels un tos nav kur uzglabāt. Mēs aicinām zemniekus graudus droši vest pie mums, lai optimizētu procesus un daudz ātrāk nodotu izaudzēto ražu,” saka I. Švarce.
Pērn “Rīgas dzirnavnieks” saražoja vairāk nekā 43 tūkstošus tonnu produkcijas, no kurām eksportēti tiek tikai nedaudz virs diviem tūkstošiem tonnu. “Galvenais mūsu klients ir Latvijas ģimenes, atvedot graudus pie mums, skaidri zinām, ka saražotie produkti būs katrā Latvijas mājvietā uz galda. Mēs esam pārliecināti, ka Latvijas tirgum noteikti pietiks produkcijas, jo primāri fokusējamies uz vietējo tirgu un tikai tad izvērtējam eksportēšanas iespējas,” saka I. Švarce, piebilstot, ka uzņēmums turpina meklēt sadarbības partnerus, kā arī saglabāt veiksmīgas attiecības ar jau esošajiem.
Labie ražas gadi kāpina zemes cenu
Kopš 2011. gada lauksaimniecībā izmantojamās aramzemes cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pieaugusi vairāk nekā trīs reizes. “Luminor” bankas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurauskas uzskata, ka, visticamāk, cenu kāpums turpināsies, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, turklāt visās trijās Baltijas valstīs lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir likvīds īpašums, tādēļ kredītiestādes to uzskata par labu ķīlu.
Cenu kāpumu atzīst arī nekustamo īpašumu kompānija “Latio”, norādot, ka cenu kāpums iepriekšējos gados bijis 10%. Uzņēmuma dati rāda, ka lauksaimniecības zeme, kas pirms pāris gadiem maksāja ap 2000 eiro, pašlaik nav lētāka par 2500 eiro, savukārt tā, kuras cena bija 3500 līdz 5000 eiro, pašlaik maksā vismaz 4000 līdz 6000 eiro.
Pēc bankas eksperta teiktā, Baltijas valstīs lauksaimniecības zemes cena ir saistīta arī ar ražas rādītājiem - būtiskāka cenas palielināšanās novērota 2012., 2013. un 2015. gadā, kad raža bijusi ļoti laba un lauksaimnieki guva lielākus ieņēmumus.
Saskaņā ar Baltijas valstu statistikas biroju datiem, 2020. gadā hektārs aramzemes Latvijā vidēji maksāja 4181 eiro, Lietuvā - 4127, bet Igaunijā - 3553 eiro.
Par Latvijas lauksaimniecības zemes pirkšanu interesi saglabā arī ārvalstnieki, jo, lai arī cenas pieaugums pēdējo 10 gadu laikā ir bijis liels, tā joprojām būtiski atpaliek no zemes cenas Rietumeiropā un Centrāleiropā. Tajā pašā laikā tiek novērota tendence, ka investoru vidū arvien aktuālāki kļūst vēja parki un saules paneļu parki, kas veicina pieprasījumu pēc zemes un tās cenu kāpumu.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
