Latvijas iedzīvotāju sirdis un prātus šovasar silda saule un statistiķi
Centrālā statistikas pārvalde galvo par pieaugumu Latvijas rūpniecībā maijā par 5,3% pret pagājuša gada maiju un par pietiekami strauju rūpniecības pieauguma tempu caurmērā piecos šā gada mēnešos:
Ar tādiem rūpniecības pieauguma tempiem Latvija jau noķērusi Ķīnu, kas pēdējos gados vairs nespēj ar divzīmju skaitļiem rakstāmus pieaugumus. Ar tagadējo rūpniecības pieauguma tempu Latvija būtu augstu virs Eiropas Savienībai tradicionālajiem vidējiem rādītājiem, taču Covid-19 un tā aizvietotāja vai kompanjona lomai izvēlētais karš Ukrainā tiek vainoti par visas pasaules ekonomikas izspiešanu no iebrauktajām sliedēm jeb atstādināšanu no tradicionālajām lomām. Nav vairs nostabilizētu kritēriju, pēc kādiem kvalificēt pieauguma tempus kā straujus vai lēnus. Galvenais, lai vispār būtu pieaugums, nevis samazinājums.
Bažas par rūpniecības un visa ekonomikas samazinājumu izraisa naudas drukāšana acīm redzami virs ekonomikas pieauguma tempa, ar ko nodarbojas Eiropas Centrālā banka un tai līdzīgās bankas visā pasaulē. Noteikti tas nenotiek no labas dzīves. Ar naudas drukāšanu tiek radīts mākslīgs pieprasījums ražošanas un pakalpojumu noturēšanai virs nulles. Tālāk naudas masas pieaugums izraisa cenu pieaugumu. Latvijas apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās šā gada maijā pieaudzis par 28,1% pret pagājušā gada maiju. Statistiķi apgalvo, ka viņi spējuši nodalīt, kādu daļu šajā kopējā pieaugumā devis ražošanas apjoma pieaugums, bet kādu - cenu pieaugums vienam un tam pašam ražošanas apjomam. Tomēr cenu pieaugums noteikti pa vairākiem desmitiem procentu gadā prasa papildu uzmanību, vai tomēr nav arī tādi cenu pieaugumi, kurus statistiķi nav pamanījuši un uzdevuši par apjoma pieaugumu. It kā neliela kļūda par dažiem procentpunktiem no cenu pieauguma pārdesmit procentiem kļūst daudz nozīmīgāka attiecībā pret ražošanas pieaugumu par aptuveni pieciem procentiem. Ja nāktos atskaitīt kaut dažus procentpunktus no pieci, tad nulle un negatīvās vērtības vairs nav tālu.
Ticēsim statistiķiem, ka viņi tomēr pratuši nodalīt ražotāju cenu un ražošanas apjomu ietekmes uz rūpniecības kopapjomu faktiskajās cenās. Atbilstoši CSP aprēķiniem, +5,3% rūpniecībai kopumā veidojas no +7,5% apstrādes rūpniecībai, +0,7% ieguves rūpniecībai un -11,1% elektroenerģijas ražošanā.
Elektrības ieguves samazinājumu izskaidro elektropārvades sistēmas operators “Augstsprieguma tīkls”, ka maijā saņēmis no “Latvenergo” Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes par 44,1% mazāk elektrības nekā aprīlī un par 26,5% mazāk nekā 2021. gada maijā. To noteicis lietusūdeņu apjoms Daugavas tecējuma vietās, par kura izmaiņām Latvijā nevienu vainot nevar. Savukārt ieguves rūpniecība svārstās līdzi tās piedāvātās produkcijas noietam celtniecībā, kuras apjomam šā gada 1. ceturksnī pierakstīti -8,4% pret 2021.gada 1. ceturksnī. Maijs, protams, nav 1. ceturkšņa mēnesis, bet nav noticis apvērsums būvniecībā, kur kritums Latvijā konstatēta jau trīs ceturkšņus pēc kārtas. Valsts pasūtītā ceļu būves sezona šā gada maijā sekmīgi startēja par spīti izmaksu pieaugumam un nodrošina ieguves rūpniecībai darbu, taču tās ir tikai svārstības ap iepriekšējā gada līmeni.
Lielais stāsts par Latvijas rūpniecību ir tāds, ka apstrādes rūpniecības kopapjomu maijā uz augšu dzinis automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas pieaugums par par 22,4%, bet gremdējuši, pirmkārt, -17,3% datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā un, otrkārt, -1% koka un koksnes produkcijas ražošanā. Ticēsim, ka kovidierobežojumu atcelšana tik tiešām atraisījusi cilvēku tieksmes atrasties ārpus mājām, kuru realizācijai visbiežāk vajadzīgs automobilis. Latvijā tādus neražo, bet komplektējošās detaļas automobiļu montāžai citās zemēs patiešām ražo. No turienes atnākuši pasūtījumi detaļām. Jautājums ir par šī pieprasījuma noturību, jo kovidierobežojumu vietā tagad nāk autodegvielas dārdzības radīti ierobežojumi. Bet tieši šobrīd lai ir tā, kā statistiķi saka. Viņi ir apliecinājuši spējas konstatēt un atzīt arī samazinājumus, kas skārušas sadzīves tehnikas ražošanu. Skaidrojums tam izklausās pārliecinošs, ka cilvēki piebāzuši ar šo tehniku mājas mājsēžu laikā, lai padarītu šo pusieslodzījumu vieglāk paciešamu. Savukārt koksnes noietu bremzē jau pieminētais celtniecības apsīkums Latvijā un līdzīgi citās valstīs, uz kurieni koksne tiek eksportēta.
CSP gan rezervē sev tiesības vēlāk koriģēt jau publicētus datus, bet grūti iedomāties, ka statistiķi pasludinās tagadējos ražošanas pieaugumus par ļoti pārspīlētiem vai vispār neesošiem. Šā gada pirmajos piecos un - cerēsim - arī sešos, septiņos utt. mēnešos uzkrātajiem pieaugumiem jānotur pieklājīgā līmenī 2022. gada kopējie rādītāji par spīti brīdinājumiem, ka gada pēdējos mēnešos ir ticamāks ražošanas kritums nekā pieaugums. Gan uzņēmumiem, gan to darbiniekiem jāiemanās pārvērst tagadējā ekonomikas pieauguma sniegtos ieguvumus par uzkrājumiem naudā un graudā, lai vieglāk pārlaistu bargu ziemu.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
