Latvijas uzņēmumi domā, kā "izvilkt" ziemu

Krišjāņa Kariņa aizejošās valdības solījums samaksāt par elektrību uzņēmēju vietā 260 miljonus eiro izklausās liels attiecībā pret cilvēku ikdienā, nevis uzņēmējdarbībā parastām naudas summām.
©Depositphotos.com

260 miljoni ir lielākais, bet ne vienīgais spilvens, ar kādu valsts mīkstina elektroenerģijas cenu pieaugumu ražotājiem. Valsts jau ir atbrīvojusi uzņēmumus no elektrības sadales tīkla tarifu apmaksas par 123,5 miljoniem eiro un izveidojusi energoietilpīgas ražošanas uzņēmumu grupu, kurai rezervēti kopumā 50 miljoni eiro. Tādējādi apsolītās palīdzības summa sasniedz 433,5 miljonus eiro. Pusmiljarda eiro virzienā ejošā nauda summa ir pamanāmi liela tajā naudas aprites mērogā, kādā dzīvo mazās Latvijas uzņēmumi un visa valsts. Taču tā ne tuvu nesasniedz tādu naudas apjomu, kādu no Latvijas šoziem izvilkt nolēmuši energoresursu īpašnieki un spekulanti.

Palīdzība kosmētiska un birokrātiski samudžināta

Pavisam nesen, 15. septembrī Neatkarīgā atreferēja uzņēmēju atsauksmes par viņu atbrīvošanu no elektrosadales tarifu apmaksas: “Paldies un vēlreiz paldies valdībai par šiem dāsni piešķirtajiem apmēram 20 tūkstošiem eiro [pieciem tūkstošiem eiro mēnesī] jeb aptuveni 1/16 daļu no mūsu rēķina par energoresursiem, tas tiešām ir cēli. Bet ja nopietni, tad šādi kosmētiska rakstura atbalsta pasākumi neko būtiski situācijas uzlabošanā nedod, valdībai nekavējoties (negaidot jauno valdību) jāizstrādā turpmākās energoresursu nodrošināšanas plāns vismaz uz 3-5 gadiem,” toreiz teica Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas valdes locekle Natālija Petrova.

Iezīmēt tālākas nākotnes ainas aizejošā valdība jeb valdoša koalīcija neuzņēmās, toties apsolīja nākamo palīdzības naudas porciju tuvākajai apkures sezonai. Pirmkārt, 260 miljoni ir divreiz vairāk nekā 123,5 miljoni, tāpēc arī līdz Daugavpils rūpnīcai nonākušajam palīdzības otrajam sūtījumam jānosedz jau 2/16 daļas no kopējiem elektrības rēķiniem. Otrkārt, abus palīdzības sūtījumus atļauts summēt. Aritmētiski viegli veikt darbību 1/16+2/16, bet N. Petrova pēc valdības jaunā lēmuma pieņemšanas brīdināja, ka īstenībā saskaitīšana var neizrādīties tik vienkārša. Lai saprastu uzņēmuma kopējos ieguvumus no abām palīdzības paketēm, būs jāizlasa Saeimas pieņemtais likums un jāpēta, vai likuma izpilde neparedz vēl neesošu valdības noteikumu izstrādi.

Ja lokomotīvju remontēšanu izdosies atzīt par energoietilpīgu, tad ceļu pēc trešā atbalsta saņemšanas aizšķērsos “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma” grozījumos ietvertais nosacījums, ka šī likuma darbība nepārklāsies ar “Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumu”, kurā ietverts atbalsts energoietilpīgajai ražošanai. “Energointensīvo apstrādes uzņēmumu atbalsts tiks piemērots, jau ņemot vērā atbalstu, kas piemērojams uz šī likumprojekta pamata, proti, atsauces elektroenerģijas cena energointensīvo uzņēmumu atbalstam jau būs tā cena, ko maksā energointensīvais uzņēmums pēc atbalsta saņemšanas,” tiek paskaidroti Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma grozījumi.

N. Petrova uzsvēra, ka palīdzība energoietilpīgajai ražošanai jau ir apaudzēta ar tik grūti izpildāmiem nosacījumiem, ka viņai vēl nav pārliecības, vai vispār ielaisties uz tādas palīdzības lūgšanu.

Iespējams, ka valdības nostāju neforsēt apsolītās palīdzības piešķiršanu diktē neziņa par to, cik augstu uzkāps elektrības cenas. Labi, valsts apņēmusies no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. martam apmaksāt visiem juridiskajiem lietotājiem elektroenerģijas izmaksu pieaugumu 50% apmērā virs elektroenerģijas cenas 160 eiro par megavatstundu. Bet vai valstij tādējādi izdosies iekļauties kopējā apmaksas tāmē līdz 260 miljoniem, cik daudz tagadējā valdība uzskatījusi par vajadzīgiem rezervēt šim mērķim? Varbūt valdība grib ietaupīt vienu otru desmitu miljoniņu eiro pavisam nebaltām dienām?

Valdība aiztaupa uzņēmumiem algu palielināšanu

Saprotami, ka K. Kariņa valdības solījumu paketē lielāks īpatsvars ir privātpersonu nekā uzņēmumu atbalstīšanai. Ekonomikas ministrija saskaitījusi, ka līdz ar “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” paredzēto atbalsta veidu izmaksu palielināšanu, kādu šīs nedēļas otrdienas sēdē pieņēma valdība kā likuma grozījuma projektu un kāds šodien Saeimai jāpārvērš par likumu, atbalsts pārsniegs vienu miljardu eiro. Tas pagaidām fiksēts viena miljarda un 62 miljonu eiro apmērā. Uzņēmēju daļa, skaitot kopā “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” un “Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā” noteiktos atbalsta veidus, veido mazāko pusi no šīs summas un ar 433,5 miljoniem neaizsniedzas pat līdz pusmiljardam.

Te redzamo palīdzības kopsummas dalīšanu lielākajā pusē iedzīvotājiem un mazākajā pusē uzņēmējiem diktē ne tikai priekšvēlēšanu situācija, kurā uzņēmēju balsu ir daudz mazāk nekā viņu darbinieku un nenodarbināto balsu. Jebkurā laikā valsts iestādēm lielāku slodzi uzliek reālu, fizisku personu nespēja sagādāt sev iztikas līdzekļus nekā juridisku personu maksātnespēja. Maksātnespējīgās juridiskās personas taču neprasa ne ēdienu, ne pajumti. Daudzos gadījumos juridisko personu likvidācijas izdevumus izdodas segt uz tām palikušās mantas rēķina.

Ir iespējams sacīt tā, ka arī fiziskajām personām sniegtais atbalsts attiecas uz uzņēmējiem ne kā uz fiziskām personām, bet tieši kā uz uzņēmējiem, no kuriem darbinieki neprasīs nekādi nesasniedzamus, bet toties ar dzīves dārdzība pieaugumu pilnīgi pamatotus algu palielinājumus. Ja valsts uzņemas daļu izdevumu savu iedzīvotāju vietā, tad praktiski neatrisināmi konflikti darba vietās var izpalikt. Darbinieki strādā, nevis dodas uz valsts un pašvaldību iestādēm lūgt sociālo palīdzību.

Likumu vairāk nekā naudas

Uzņēmēju guvumu sadaļā skaitās arī atbilstoši “Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumam” rezervējama nauda summa, kas uzņēmējiem apsolīta kā aizdevumi, garantijas u.tml. palīdzības veidi uz atvieglotiem noteikumiem. Diemžēl līdz šim laikam no tās nav nevienam izsniegts necik, jo valsts finanšu institūcija “Altum” gaida šos īpašos jeb atvieglotos noteikumus no Ekonomikas ministrijas. Savukārt ministrija gaida, ar ko beigsies likuma grozīšana Saeimā. 22. septembrī Saeima nodeva komisijām izskatīšanai visu valdošās koalīcijas frakciju pārstāvju iesniegtu likumprojektu, “kas paredzēs papildu 52,5 miljonu eiro pārdalīšanu atbalstu aizdevumiem ar kapitāla atlaidi”. Tāds pieteikums izklausās daudzsološs, bet tikai līdz tai rindiņai likumprojekta anotācijā, kur paskaidrots, ka likumprojektam nav nekāda ietekmes uz valsts budžetu, “jo risinājums paredz novirzīt finansējumu no militārās agresijas ietekmē paredzētiem instrumentiem likviditātes aizdevumu, garantiju un pašu kapitāla veidā uz aizdevumiem ar kapitāla atlaidi”. Tādi deputātu triki provocē izvirzīt sazvērestību teoriju par deputātu mērķi sabotēt likuma izpildi, liedzot izsniegt jebkādu aizdevumu līdz brīdim, kad deputāti tiks skaidrībā, vai vienu un to pašu naudu nosaukt par “likviditātes aizdevumu”, vai “aizdevumu ar kapitāla atlaidi”.

Viedokļi

Ināra Šure, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja:

- Mēs cieši sadarbojāmies ar Ekonomikas ministriju un labāk bija izdarīt vismaz kaut ko, nekā neko. Nozares izdzīvošanai ar apsolīto atbalstu pietiks, bet tā nav garantija, ka izdzīvos visi nozares uzņēmumi. Runa ir par izdzīvošanu tikai līdz aprīlim bez priekšstatiem par to, ko darīsim tālāk. Šajā ziemā pārtikas produkti veikalos būs, taču to cenas nav paredzamas. Latvija atšķiras no vairuma Eiropas Savienības dalībvalstu ar to, ka nepazemina likmes pievienotās vērtības nodoklim, uz kura rēķina citas valstis cenu kāpumu palēnina.

Toms Grīnfelds, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs:

- Pašlaik atrodos nozares izstādē Somijā un tāpēc varu droši teikt, ka Latvija starp savām kaimiņvalstīs ir vienīgā, kas enerģijas cenu kāpuma dēļ vispār izveidojusi atbalsta pasākumu komplektu uzņēmējiem. Tas noteikti ir pareizs solis, apzinoties to, ka valstij ir nepieciešama ražošana. Jāatzīmē gan, ka Somijā un Igaunijā elektrības cenas ir stabili zemākas nekā Latvijā. Enerģijas cenu kāpumu Latvijā valsts pilnībā nekompensēs, bet skaidrs, ka tas arī nav valsts spēkos. Galvenā problēma paliek tāda, ka neviens taču nezina, kas ar energoresursu cenām notiks tālāk.